/nginx/o/2020/09/03/13319497t1hb2c1.jpg)
Vai iespējams, ka Putina ēra Krievijā tuvojas norietam, ko lietas labā dara labi ieeļļotais propagandas mehānisms un ko Krievija var piedāvāt tā vietā? Diskusija, kuru sarunu festivāla LAMPA ietvaros rīko Aizsardzības ministrija.
LAMPA ⟩ “Kremlinoloģija” jeb demokrātija Putina gaumē (5)
Kremlis ir Krievijas politiskās un militārās varas “komandpunkts”, bet Vladimirs Putins — tā augstākais ģenerālis. Tikko pabeigta ilgi lolotā militārā katedrāle, bet jau gada sākumā Putins ierosināja plašas konstitucionālās reformas, kas viņu Krievijā padarītu par mūžīgu valdītāju jeb ļautu kandidēt uz prezidenta amatu vēl divus termiņus. Papildus tam arī preambulā tiktu norādīta atsauce uz dievu. Taču arī Krievija ir bijusi starp tām valstīm, kura nesamērīgi zemi ir novērtējusi jaunā koronavīrusa ietekmi un cietusi ārkārtīgi smagi. Cietušo starpā ir arī Putina reitings, kas piedzīvojis kritumu.
Diskusiju vada aizsardzības nozares ziņu portāla “Sargs.lv” redaktors Kārlis Roķis
Piedalās:
- politologs, LU Sociālo zinātņu fakultātes lektors un bloga latvijasdrosiba.lv autors Andis Kudors,
- Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks Toms Rostoks,
- NVO un Facebook kopienas "Eiropas krievu iniciatīva" žurnālists Igors Vatoļins,
- portāla TVNET žurnālists un topošais politologs Iļja Kozins.