IZM lūdz piešķirt 2,4 miljonus eiro akadēmiskās karjeras reformai

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska FOTO: Zane Bitere/LETA

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lūdz no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt tai 2 455 983 eiro vienotas akadēmiskās un zinātniskās karjeras sistēmas reformas uzsākšanai un zinātnes un inovācijas lomas palielināšanai.

IZM ir izstrādājusi rīkojuma projektu, ko plānots skatīt valdības sēdē otrdien, 8.septembrī, un tas paredz ministrijai piešķirt 2,4 miljonus eiro zinātnisko institūciju zinātnes izcilības un snieguma finansējuma nodrošināšanai pētniecības specializācijas, izcilības un ietekmes stiprināšanai, tādējādi arī mazinot Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz zinātnes nozari.

Kā skaidro IZM, šobrīd Latvijā nepastāv akadēmiskā un zinātniskā personāla garantētās nodarbinātības jeb tenūras sistēma, kad vēlētajam akadēmiskajam un zinātniskajam personālam, iegūstot noteiktu amatu, piemēram, asociētā profesora vai profesora amatu, un izpildot iepriekš zināmus nosacījumus, tiek nodrošināta stabila nodarbinātība, un tas liedz motivēt, piesaistīt un noturēt labāko personālu ilgtermiņā.

Pēc ministrijā sniegtās informācijas, plānots, ka vēlētajam akadēmiskajam un zinātniskajam personālam noteiktu beztermiņa darba līgumu pretstatā pašreiz esošajam regulējumam, kas paredz darba līguma slēgšanu tikai uz ievēlēšanas laiku - sešiem gadiem.

Ņemot vērā augstākminēto, IZM ieskatā, lai stiprinātu augstskolu un zinātnisko institūtu kapacitāti, veicinātu zinātnisko ekselenci un zināšanu pārnesi, arī Latvijā ir jāveido akadēmiskā un zinātniskā personāla motivācijas un nodarbinātības sistēma - tenūra, ko paredzēts sākt ieviest, sākot ar 2022.gadu.

Lai uzsāktu ieviest šo reformu, kā arī nodrošinātu zinātnisko institūciju zinātnes izcilības un snieguma finansējumu pētniecības specializācijās, izcilības un ietekmes stiprināšanai, no valsts budžeta līdzekļiem ir paredzēts konkursa kārtībā piešķirt zinātniekiem orientējoši 100 grantus individuālu pētniecības projektu īstenošanai, tādējādi radot iespēju celt savu zinātnisko kvalifikāciju pirms tenūras akadēmisko amatu ieviešanas Latvijā.

IZM norāda, ka projektu pieteikumus sagatavotu zinātnieki, definējot tematus, mērķus un uzdevumus. Plānots, ka granta piešķiršanas galvenais kritērijs ir zinātniskā kvalitāte.

Projektu mērķis ir nodrošināt sešu zinātnes nozaru grupu attīstību individuālo pētniecības projektu īstenojamo pētījumu ietvaros, radot jaunas zināšanas un inovatīvus risinājumus Covid-19 seku mazināšanai, kā arī veicinot jaunu vai stiprinot esošo individuālo zinātnieku vadīto zinātnisko grupu attīstību, klāsta ministrijā.

Tika uzsvērts, ka individuālo pētniecības projektu īstenošanai arī būs tieša ietekme uz ekonomikas atveseļošanos, nodrošinot nepietiekamo publiskā sektora pētniecības cilvēkkapitālu caur šo projektu īstenošanu, jo atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas monitoringa rezultātiem, tieši tas kā trūkums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ierobežo pētniecības ietekmi uz to, lai tautsaimniecība transformējas uz augstāku pievienotas vērtības produktu un pakalpojumu ražošanu.

IZM aplēses liecina, ka papildus šiem pētniecībā ieguldītajiem individuālajiem pētniecības projektiem vidējā termiņā ir prognozējama to ekonomiskā atdeve aptuveni 33 līdz 90 miljonu eiro apmērā.

Ministrijā norāda, ka kopš 2018.gada fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu programmā ir novērojama ļoti aktīva pieteikšanās no Latvijas zinātnisko institūciju puses, taču pieejamais finansējums ļauj nodrošināt tikai ļoti nelielas daļas projektu finansēšanu. Ņemot vērā, ka 2018.gada fundamentālo un lietišķo pētījumu abos konkursos tika iesniegti 725 projektu iesniegumi, un starptautiskie eksperti 75% no tiem novērtēja virs kvalitātes sliekšņa, finansējums tika piešķirts ļoti zemam skaitam virs kvalitātes sliekšņa novērtēto projektu - 2018.gada pirmajā projektu konkursā finansējums piešķirts 61 projektam, otrajā uzsaukumā - 41 projektam, atklāj ministrijā.

2019.gadā tika izsludināts viens projektu iesniegumu konkurss, kurā tika iesniegti 414 pieteikumi, no tiem 282 jeb 73% tika novērtēti virs kvalitātes sliekšņa. Konkursa rezultātā īstenošanai tika apstiprināti 47 projekti, kas ir 12% procenti no visu atlases ietvaros iesniegtajiem pieteikumiem jeb 17% no visiem virssliekšņa projektiem.

Savukārt 2020.gada projektu iesniegumu konkursā tika iesniegti 397 pieteikumi, no tiem 300 jeb 76% novērtēti virs kvalitātes sliekšņa, bet īstenošanai tika apstiprināti vien 42 projekti. IZM norāda, ka šobrīd tiek finansēti tikai 14% līdz 21% no virssliekšņa novērtētiem projektiem, un līdz ar to veidojas situācija, kad paliek liels skaits nefinansētu, bet kvalitatīvu projektu pieteikumu.

Līdz ar to šis IZM izstrādātais rīkojuma projekts paredzētu, ka finansējumu piešķir atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram - ņemot vērā konkursa pieteikumu iesniegšanas rezultātus.

Uz augšu
Back