Jau atkal sāp galva? Noskaidro, kas varētu būt pie vainas!

FOTO: Unsplash

Daudziem cilvēkiem mūsdienu aizņemtajā pasaulē galvassāpes ir kļuvušas par arvien biežāku parādību. Lai gan galvassāpēm var būt arī medicīnisks iemesls, bieži vien tās parādās dzīvesveida ietekmē – galvassāpes veicina stress, dehidrācija, darbs vēlās nakts stundās un pārstrādāšanās. Lai sāpes mazinātu, pats galvenais ir uzzināt to cēloni. 

“Galvassāpes ir nepatīkamas un var būtiski ietekmēt ikdienu, tāpēc, kad tās piemeklējušas,

bieži vien cilvēki izvēlas ātrāko un vienkāršāko variantu – bezrecepšu pretsāpju medikamentus. Lai arī tie tik tiešām var palīdzēt mazināt sāpes, jāatceras, ka tie neārstē sāpju cēloni un bez ārsta vai farmaceita konsultācijas pārāk bieži tos lietot nedrīkst.

Ļoti daudzos gadījumos galvassāpes var mazināt arī bez medikamentiem, pārdomājot savu dzīvesveidu,” skaidro Apotheka farmaceite Līga Cīrule.

Primārās un sekundārās sāpes

Galvassāpes kā simptoms nav specifisks, jo ir iespējami ļoti daudzi iemesli, kāpēc šādas sāpes rodas. Galvassāpes iedala primārās un sekundārās. Visizplatītākās primārās galvassāpes ir saspringuma sāpes un migrēna. Savukārt sekundārās galvassāpes rodas pēc galvas traumām, pēc alkohola, kofeīna lietošanas, hormonu svārstību rezultātā, samazināta skābekļa dēļ, piemēram, ceļojot ar lidmašīnu, nirstot, paaugstināta vai pazemināta arteriāla asinsspiediena rezultātā, bakteriālas infekcijas dēļ, vīrusa infekcijas dēļ, deguna blakusdobuma iekaisuma un auss iekaisuma dēļ vai psihisku traucējumu dēļ, piemēram, depresijas, trauksmes un daudzu citu iemeslu dēļ.

Saspringuma radītas galvassāpes

Saspringuma sāpes rodas spriedzes rezultātā – ar šādām sāpēm pazīstama ir liela daļa cilvēku, jo mūsdienu dzīves ritms ir straujš un nereti stresa pilns. Tām raksturīgas vieglas līdz vidējas vai spiedošas sāpes, parasti abās galvas pusēs, un tās nepastiprina fiziskās aktivitātes – visbiežāk kustības palīdz sāpes samazināt.

Tās neietekmē redzi un līdzsvaru un ilgst no 30 minūtēm līdz dažām dienām. Cilvēkam, esot stresā un spriedzē, muskuļi savelkas – visbiežāk tas notiek kakla un plecu daļā, un šādi saspringti muskuļi arī rada galvassāpes.

Kā atpazīt migrēnu?

Ja galvassāpes ir ļoti spēcīgas un tās pavada arī citi simptomi, turklāt, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, sāpes tikai pastiprinās, visticamāk, tiek piedzīvota migrēnas lēkme. Migrēna ir vidējas vai stipras galvassāpes, pulsējošas, parasti vienpusējas – pieres un deniņu rajonos.

Bez galvassāpēm migrēnu pavada arī šādi simptomi – ēstgribas zudums, slikta dūša, vemšana, caureja vai aizcietējumi, pastiprināta jutība pret gaismu, skaņu, smaržām. Migrēnas lēkmes parasti ilgst 4–72 stundas, un tās parādās 2–4 reizes mēnesī, taču tas ir individuāli.

Migrēnu var iedalīt divās grupās – migrēna bez auras un migrēna ar auru. Migrēnai ar auru raksturīgi, ka pirms galvassāpēm parādās tādi simptomi kā ņirbēšana gar acīm, izkropļota redze, balti plankumi redzes laukā, džinkstēšana ausīs, retāk var būt ar ožas, runas vai līdzsvara traucējumi. Pēc lēkmēm var būt nogurums, zaudēta ēstgriba un muskuļu vājums.

Pārāk bieža bezrecepšu pretsāpju medikamentu lietošana mazina to efektivitāti

Gan saspringuma, gan migrēnas galvassāpes var palīdzēt mazināt ar aptiekā nopērkamajiem pretsāpju līdzekļiem, bet jāatceras, ka pārāk bieža to lietošana – vairāk nekā divas dienas nedēļā – var mazināt to efektivitāti un iepriekš lietotā deva var vairs nepalīdzēt. Bez ārsta vai farmaceita konsultācijas nedrīkst devu palielināt, jo var izpausties arī kādas no blakusparādībām. Ja galvassāpes ir bieži un ir iepriekš pieminētie simptomi, jādodas ir pie ģimenes ārsta vai neirologa, kurš noteiks galvassāpju veidu un ārstēšanu, lai samazinātu lēkmju biežumu un intensitāti.

Ūdens, auksta komprese, tumša istaba un citas metodes sāpju mazināšanai

Galvassāpes iespējams mazināt arī ar vienkāršām un mājās veicamām metodēm. Pirmkārt, šķidrums – nepietiekama ūdens uzņemšana ir viens no izplatītākajiem iemesliem sliktai pašsajūtai un galvassāpēm. Var lietot arī zāļu tējas, galvassāpju gadījumā var palīdzēt piparmētru vai kumelīšu tēja, kurām ir nomierinoša iedarbība. Tāpat palīdzēt var aukstas kompreses uz galvas un gulēšana tumšā istabā ar aizvērtām acīm. Dažreiz galvassāpēm var būt fizisks iemesls, piemēram, spiediens, kas rodas no pārāk stingri ieveidotiem matiem (cope, aste u.tml.). Ja sāpes ir saspringuma izraisītas, palīdzēt var arī mērenas fiziskās aktivitātes – pastaiga, izbrauciens ar velosipēdu vai vingrošana.

Visnozīmīgākā ārstēšana – dzīvesveida maiņa

Visnozīmīgākā visa veida galvassāpju ārstēšana ir dzīvesveida maiņa. Plānojot darba dienu, jāievēro atpūtas brīži un jāpiedomā pie veidiem, kā mazināt stresu. Ir jāatrod laiks, lai atslābinātu ķermeni un prātu – katram ir savs veids, kā to izdarīt, var noderēt psihoterapija, meditācija, masāžas.

Tikpat svarīgs ir arī kvalitatīvs miegs, regulāras un sabalansētas ēdienreizes, pietiekama ūdens uzņemšana un fiziskās aktivitātes.

Uz augšu
Back