Mārtiņš Staķis ir Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu uzvarētājas - partiju apvienības Attīstībai/Par!/"Progresīvie" - mēra amata kandidāts. Tieši viņš ir uzņēmies iniciatīvu koalīcijas veidošanā. Topošais Rīgas mērs sola pārmaiņas: domes darbā vairāk iesaistīšot opozīciju un būtiski samazināšot azartspēļu zāļu skaitu pilsētā. 

Galvenais intervijā: 

  • Departamentiem un komitejām būs jāpārskata savi izdevumi
  • Projektu, lai apgūtu Eiropas naudu, faktiski nav
  • Algas komiteju vadītāju vietniekiem – likuma prasība
  • Trešais vicemērs kā koalīcijas stabilitātes garants
  • Retorika par “praida Rīgu” netraucēs sadarbībai
  • Frakciju padomei – būt! 
  • Viens komitejas vietnieka amats tomēr tiks opozīcijai 
  • Sola “būtiski” samazināt spēļu zāļu skaitu 

Pilnu intervijas ierakstu skaties šeit:

Audio:

Intervija notikusi 2020. gada 14. septembrī

Mēs vēl gaidām vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, bet varētu diezgan droši teikt, ka tieši jūs kļūsiet par Rīgas mēru. Kādi būs trīs pirmie darbi jaunajā amatā?

Pirmkārt, tā ir infrastruktūra: Rīgas ielas un tilti. Plāns, kā tos projektus, kas ir iesākti, pabeigt, kādā secībā un kurus mēs uzsākam nākamos. Otrkārt, tie ir labas pārvaldības jautājumi: sabiedrības un nevalstisko organizāciju iesaiste. Mēs redzam, ka, visticamāk, mūs sagaida dažādas reorganizācijas Rīgas domē. Pārmaiņām šeit ir jābūt. Treškārt, tas ir investīciju jautājums.

Tiekoties ar finanšu un citiem departamentiem, jaunā “Pārmaiņu koalīcija” ir sapratusi, ka mums, tēlaini sakot, ir atstāta tukša kastīte.

9

Respektīvi, visas pašvaldības vienmēr atvilktnē tur augstas gatavības projektus ar domu - ja nu pēkšņi ir iespēja tikt pie lielākas Eiropas Savienības naudas, tad var vilkt šos projektus ārā un izdarīt to, kam agrāk nepietika naudas. Rīgai šādu projektu faktiski nav. Tas ir mantojums, ko mēs esam saņēmuši, un tagad mums ar šo mantojumu ir jātiek galā.

Iepriekš jūs minējāt, ka ir gaidāms Rīgas budžeta iztrūkums apmēram 20-30 miljonu eiro apmērā. Vai tas jums netraucēs pildīt pirms vēlēšanām dotos solījumus?

Bez šaubām - nodokļu izmaiņas notika pēc vēlēšanām. Kopumā Rīgai ir atņemti 42 miljoni eiro. Bet ne visa [šī summa] aiziet tiešās izmaksās. Kaut kur [būs] mazāks socnodoklis utt. Kopumā tā summa ir 19 miljoni. Un 10 miljoni ir paredzamās izmaksas, kuras būtu nākušas budžetā tik un tā. Tas nozīmē, ka tas ir ap 30 miljoniem. Protams, ir neliels plāns, kur mēs varētu šo summu iegūt. Rīgai ir vēl arī uzkrājums, kuru mēs varētu izmantot, lai nosegtu šo iztrūkumu, bet ar to pietiktu vienam gadam, lai mēs būtu nulles līmenī.

Kāds ir šīs plāns?

Mazāka summa būs jāmaksā par Rīgas karti, tātad par e-talona sistēmu. Bet tas, ka e-talons izmaksā 27 miljonus eiro, un tagad tas ir “Rīgas satiksmes” bilancē, nenozīmē, ka visu šo summu [izdosies ietaupīt]. Tur labākajā gadījumā ir runa par 10 miljoniem eiro, ko varētu ietaupīt.

Bet ir pilnīgi skaidrs, ka visiem komiteju vadītājiem, visiem departamentu vadītājiem, būs jāiet cauri visiem izmaksu posteņiem, un

jāskatās, kas ir tie tēriņi, kurus mēs varam pārlikt uz kādu citu posmu, [no kā varam] atteikties.

9

Mēs zinām, ka ir arī daudz kur uzpūstas štata vietas. Tā ka šeit būs darbs pilnīgi visiem. Nav tā, ka mums vienkārši ir viena liela summa, ko mēs varētu paņemt, un viss.

Uz šī fona ļoti interesanti izskatās ideja atalgot komiteju vadītāju vietnieku amatus. Kā tas iet kopā ar to, ko jūs tikko teicāt?

Nu, tas iet kopā, protams, ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kurš lielā mērā to nosaka. Tas, kā līdz šim to risināja, ir tas, ka šie vietnieki nevis saņēma šo piemaksu, strādājot komitejā, bet saņēma to kā algu, strādājot par konsultantiem. Rezultātā tas izmaksāja rīdziniekiem miljonus. Taču šeit mēs runājam par 1200 eiro vienas komitejas ietvaros, kas mēneša griezumā nāktu klāt. Bet šeit ir faktiski trīs nosacījumi. Pirmkārt, to nevar izdarīt šī gada budžetā - tas būtu jāmeklē nākamā gada budžetā. Otrkārt, komitejām ir mājasdarbs ietaupīt. Tas 1200 ir minimums, kurš būtu jāietaupa. Respektīvi, viņiem pašiem tam ir jāatrod finansējums, un es teiktu, ka desmitkārt, varbūt pat simtkārt lielākai summai. Un, treškārt, tas nedrīkst būt formāli. Komitejas vadītājam ir divi vietnieki. Mēs gribam zināt, ko šie vietnieki dara, kādi ir viņu uzdevumi, mēs gribam arī vismaz reizi mēnesī vai reizi ceturksnī saņemt atskaiti. Bet ne tādu atskaiti, kādu mēs saņēmām no konsultantiem, kur bija kaut kas formāli nevis pēc būtības uzrakstīts.

Ja pareizi saprotu, tad tas ir veids, kā legalizēt to, ko iepriekš darīja konsultanti?

Tieši tā, jo tas ir ierakstīts likumā. Cik saņem domes priekšsēdētājs, cik vietnieks, cik komitejas vadītājs un cik - komitejas vadītāja vietnieks.

Kādi pienākumi varētu būt komitejas vadītāja vietniekam?

Piemēram, vides un mājokļu komiteja. Ļoti daudz problēmu. Ir skaidrs, ka vienam komitejas vadītājam ir jādomā, ko deleģēt [vietniekiem]. Piemēram, viņš deleģē vienam vietniekam uzņemties mājokļu politikas izstrādi. Otram – tieši vides jautājumus, piemēram, klimata neitrālas Rīgas koncepcijas izstrādi. Šie pienākumi tiek dalīti un viņi strādā kā komanda.

Likums nosaka, ka vietniekam ir tikai jāaizstāj komitejas vadītājs viņa prombūtnes laikā. Par šo mēs gan negribētu, lai kāds saņem piemaksu.

9

Piemaksa jāsaņem tad, kad bija reāls darbs. Arī savas frakcijas deputātiem, kurus mēs virzīsim [uz komiteju vadītāju vietām], esam teikuši: “Ja jūs šos pienākumus neveiksiet, jums vienkārši nāksies no šī amata aiziet un dot vietu tiem, kas ir gatavi strādāt”.

Par vicemēra amatiem. Pirms sarunām ar koalīcijas partneriem jūs izteicāties, ka neplānojat palielināt vicemēru skaitu. Pēc tam pārdomājāt. Kāpēc vajag trīs vicemērus?

Pirmkārt, mēs nevaram panākt citu rezultātu, darot visu tāpat kā darījām līdz šim. Piemēram, sakot, ka korupcija bija galvenā problēma, kāpēc tika atlaista iepriekšējā Rīgas dome, tajā pašā laikā korupcijas uzraudzību atstājot tai pašā komitejas līmenī. Mēs visu laiku bijām minējuši, ka tas ir jādara augstākajā, proti, mēra-vicemēra līmenī. Tāpēc šī pārmaiņa iezīmē to, ka [korupcijas apkarošanu] mēs patiešām esam izvirzījuši jaunā līmenī.

Otrkārt, lai departamenti ar vienotu mērķi, piemēram, satiksmes un attīstības departaments, spētu izmantot ES fondu iespējas, mums vajadzēja vienu atbildīgo. Un atbildīgais nāk no finanšu ministra un premjera partijas, attiecīgi Vilnis Ķirsis. Un arī par šo Pierīgas stratēģiju runājot, skaidrs, ka Pierīgas pašvaldību vadītāji ir ļoti populāri un pazīstami cilvēki un arī viņi vēlas, lai šīs sarunas notiktu viņu līmenī. Tāpēc šis vicemēra postenis ļaus šīs sarunas veikt pozitīvāk.

Un ir trešais [iemesls]. Tā ir koalīcijas stabilitāte. Mums, protams, ir vajadzīgas šīs 39 balsis, lai mēs varētu ķerties pie darba. Lai man nevajadzētu katram lēmumam iet un meklēt, vai ir visi deputāti, vai mums vienmēr pietiks [balsu].

Pateiksim cilvēkiem godīgi: Lindas Ozolas iecelšana Korupcijas novēršanas komitejas vadītājas amatā ir nosacījums, lai Jaunā konservatīva partija (JKP) ar jums paliktu vienā koalīcijā un nebūtu nekādu problēmu?

Daļēji - jā. Tomēr primārais bija dot JKP iespēju pierādīt to, ko viņi pirms vēlēšanām ir minējuši, tātad atrisināt korupciju nevis tikai vienas šauras nozares, bet visas RD līmenī. Un to varēs labāk izdarīt tieši vicemēra amatā.

Kā jūs vērtētu šīs koalīcijas stabilitāti ilgtermiņā?

Šobrīd nav ne mazāko indikāciju, ka kaut kas varētu mainīties. Šobrīd partiju atbildības sfēras atbilst tam, kas tika teikts priekšvēlēšanu solījumos. Mēs daudz runājām par sociālo tēmu, par mājokļu pieejamības jautājumiem, tas ir tieši mūsu partijas pārziņā. Jaunās Vienotības pārstāvis Ķirša kungs ļoti daudz uzsvēra: kurš gan labāk par finanšu un premjera partijas pārstāvi spēs risināt tieši infrastruktūras un publisko investīciju jautājumu. Un JKP ir pazīstami tieši ar korupcijas [apkarošanas], labas pārvaldības un tiesiskuma jautājumiem. Tā kā es teiktu, ka šobrīd tās atbildības sfēras ir sadalītas tā, ka katrs spēs piepildīt to, ko pirms velēšanām ir solījis. 39 balsis mums ļaus darīt savu darbu.

Vai jums netraucēs sastrādāties, piemēram, ar Nacionālo Apvienību/Latvijas reģionu apvienību tas fakts, ka pirms vēlēšanām NA līderis Dzintara kungs baidīja rīdziniekus ar “praida Rīgu”? Jūsu politiskais spēks faktiski ir “praida Rīgas” iemiesojums.

Tā ir tāda, protams, priekšvēlēšanu retorika. Kā mēs redzam, šī retorika mums īpaši nav traucējusi. Varbūt tieši otrādi – pat palīdzējusi. Mēs strādājam pie diviem dokumentiem. Pie sadarbības līguma, kurš rāda, kā mēs sadarbosimies kā koalīcija, un pie darāmo darbu saraksta. Šis darāmo darbu saraksts tapa visātrāk, jo saimnieciskā ziņā mēs esam gandrīz vienādi. Var atšķirties dažas lietas, kā to labāk būtu risināt vienā vai otrā jautājumā, bet kopumā programmas bija līdzīgas.

Līdz ar to, ja mēs noliekam politiku un ideoloģiju malā, un runājam tikai par to, kas interesē rīdziniekus, proti, par saimnieciskajiem jautājumiem, tad milzīgu pretrunu starp šīm četrām partijām nav.

9

Es šobrīd neredzu to kā problēmu.

Ir izskanējusi ideja veidot frakciju padomi, kur sadarbotos visas RD ievēlētās partijas, ieskaitot opozīcijas partijas. Vai ideja vēl ir aktuāla? Kāda līmeņa jautājumi varētu tikt diskutēti šajā padomē?

Pirmkārt, frakciju padome būs. Tajā tiks aicināti pat divi cilvēki no katras frakcijas, plus mēri, vicemēri.

Šī padome tiks sasaukta, lai pretrunīgākus jautājumus mēs varētu savstarpēji izrunāt un mazāk šova atstāt domes sēdēm,

9

kas bieži vien, kā mēs atceramies no iepriekšējiem desmit gadiem, līdzinājās “kaujas laukam” un bija bezgalīgi garas. Otrkārt, protams, arī vienkārši uzzināt opozīcijas domas vienā otra jautājumā un arī uzklausīt viņu priekšlikumus. Mēs zinām, ka daudzi [cilvēki] no opozīcijas partijām ļoti ilgi ir strādājuši Rīgas domē, viņiem ir savs redzējums. Mēs esam vienojušies, ka šīs sapulces varētu notikt pirms komiteju sēdēm, lai attiecīgi, runājot komitejās, mēs jau esam šos ierosinājumus ņēmuši vērā. Treškārt, RD deputāti saskaņā ar apstiprināto nolikumu bija tā izkaisīti pa komiteju sēdēm, ka faktiski opozīcijai bija neproporcionāli mazākas iespējas darboties un pozīcijai - neproporcionāli lielākas. Mēs paziņojām, ka no šī atsakāmies. Atgriežamies pie proporcijas principa, kas ir bijis vēl laikā pirms Ušakova. Attiecīgi - cik tev ir ievēlēto deputātu, tāda ir tava proporcija komitejā. Es uzskatu, ka tas ir visgodīgākais variants. Mēs esam arī paziņojuši to, ka sēdes un komiteju sēdes būs pēc noteikta grafika, kāds ir Saeimā. Nebūs šis variants, kad, piemēram, opozīcija pēdējā brīdī uzzina, ka pēc stundas vai trim stundām būs domes vai komitejas sēde.

Cik bieži tiek plānotas frakciju padomes sēdes?

Pēc vajadzības. Ja mēs redzam, ka ir jautājumi, kas skar vairāk tieši opozīciju un opozīcijas programmu, tad labas gribas žests būtu sasaukt padomi. Es paredzu, ka intensīvākos periodos tas varētu notikt reizi mēnesī, mazāk intensīvākajos - retāk.

Kas par to lems?

Es lemju. Pēc nolikuma es esmu tas, kurš sasauc [frakciju padomes sēdi]. Tas ir [labas gribas] žests, ko mēs esam ierakstījuši arī sadarbības līgumā. Tur ir paredzēts, ka šādai iespējai būs jābūt. Un pozīcijas partijas nevarēs teikt, ka neatnāks, jo tas ir ierakstīts līgumā.

Mēs jau parunājām par komiteju vietnieku amatiem. Iepriekš arī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” tika spriests, ka šos amatus varētu piedāvāt opozīcijai. Vēlāk koalīcija no šīs idejas atteicās. Jums bija iespēja iepazīties ar tagadējo koalīcijas partneru nostādnēm pirms vēlēšanām. Varēja jau aptuveni nojaust viņu attieksmi pret tām partijām, kas tagad ir opozīcijas partijas. Tad kādēļ jūs vispār ieminējāties par vietnieka amatu piedāvāšanu opozīcijai?

Priekšvēlēšanu debatēs visas partijas norādīja šo kā svarīgu lietu. Visvairāk par to runāja Cilinska kungs, mēra amata kandidāts no NA/LRA. Lielā mērā tā pat ir viņa iniciatīva, kurai visi piekrita. No pirmās dienas, tiekoties ar “Pārmaiņu koalīcijas” partneriem, mēs runājam par to, ka tam tā būtu jābūt. Un mans uzstādījums bija šāds: “Es ātrāk neiešu pie opozīcijas, kamēr es nesaņemšu no jums mandātu, kas ir tas, ko mēs piedāvāsim, un kas ir tas, ko es drīkstu vispār opozīcijai teikt”. Un vēl otrdienas sapulcē mēs vienojāmies, ka trīs partijas – Attīstībai/Par!, NA/LRA, Jaunā Vienotība - pa vienam amatam no savas kvotas nodod opozīcijai. Tas neattiecas uz JKP, kurai vienkārši ir mazāk vietu domē. Līdz ar to tas nebija aktuāli. Un es ar šādu mandātu trešdien tikos ar opozīciju. Tāpēc, protams, arī man bija liels pārsteigums, atnākot atpakaļ pie koalīcijas, uzzināt, ka vienīgā partija, kas pie šī solījuma turējās, bija Attīstībai/Par!/Progresīvie. Šeit droši vien vairāk tās kārtis sajauca viena konkrēta partija, kas šo amatu tomēr vēlējās sev.

Kas tā bija par partiju?

Tā bija Jaunā Vienotība.

Vai šīs tikšanās laikā viņi paskaidroja konkrētāk, kāpēc ir pārdomājuši?

Tas tika pamatots ar to, ka nevēlas, lai amats nonāktu Latvijas Krievu savienības rīcībā. Lai gan šeit mēs nerunājam par to, kurš kurai partijai šo savu amata kvotu atdod. Šeit vairāk runa bija par principu, ka mēs to darām. Tikpat labi varbūt mums būtu bijis jāatdod. Mēs negājām vairs dziļāk šajā sarunā. Mēs sapratām, ka mēs to vienkārši nevaram izpildīt.

Mēs - Attīstībai/Par!/Progresīvie - kā sarunu vedēji palikām pie saviem solījumiem. Mēs šo vienu vietnieka amatu atdosim opozīcijai.

9

Vai tā savā ziņā nav pļauka sejā vēlētājiem, nedaudz liekulīgs solis un Ušakova stila turpināšana attiecībās ar opozīciju?

Es gribētu atturēties no komentāriem par šo.

Esat topošais Rīgas mērs. Jūs nevarat atturēties no komentāriem.

Šis jautājums tomēr ir katras partijas sirdsapziņā. Tas bija jādara visām partijām un tās, kuras to neizdarīja, lai pašas to arī komentē.

Vēl viens jautājums ir par azartspēlēm. Kāds ir jūsu, Attīstībai/Par!/Progresīvie, plāns azartspēļu ierobežošanai?

Arī šīs ir ierakstīts mūsu darāmo darbu sarakstā. Kā jau minēju, visas partijas piekrīt, ka mums ir jāmazina šī negatīvā [spēļu zāļu] ietekme. Viena partija piedāvā pilnībā aizliegt [spēļu zāles], cita partija saka, ka jāpārliek no vienas vietas uz citu, piemēram, uz viesnīcām. Mēs nācām klajā ar daudz detalizētāku programmu. Kurš no šiem ceļiem tiks izvēlēts? To lielā mērā noteiks domes balsojumi. Mūsu plāns atšķiras ar to, ka daudzus lēmumus ir jāpieņem nacionālā līmenī. Kaut vai lēmums par to, ka pašvaldībai pašai pat nevajadzētu izdot šīs [spēļu zāļu] atļaujas. Īstenībā šīs atļaujas būtu jāizdod valstij pēc kaut kāda noteikta principa. Piemēram, uz 100 tūkstošiem vai 10 tūkstošiem iedzīvotāju tik un tik [spēļu zāļu] un ne vairāk. Šobrīd es lūdzu arī savas partijas pārstāvjus turpmāk aktīvi šo plānu virzīt uz priekšu. Ja nacionālā līmenī to var atrisināt, tad pašvaldības līmenī tas tiks atrisināts automātiski.

Kurš no risinājumiem jums pašam patīk visvairāk?

Runa ir vairāk par to, ka mēs neticam, ka problēmu var aizliegt. Tu vari aizliegt spēļu zāli, bet nevari aizliegt cilvēku vēlmi spēlēt. Tā ir veca problēma.

Respektīvi, variants ar pilnīgu spēļu zāļu slēgšanu nav jūsu variants?

Mēs šim variantam neticam. Mēs vienkārši zinām, kas ir noticis tajās valstīs, kur šādi lēmumi ir pieņemti. [Tur] ļoti būtiski pieaug nelegālais tirgus, ko nevar kontrolēt ne valdība, ne pašvaldība, ne policija. Mēs zinām, ka vēsturē ir bijuši mēģinājumi aizliegt problēmas. Piemēram, alkoholisma problēmas risināja, aizliedzot alkoholu. Beigu beigās visi bija spiesti atzīt, ka tas ir izmaksājis dārgāk un bija pārāk neefektīvi.

Tad luksus klases viesnīcās vai citās vietās?

Te ir jautājums: vai nosakot, ka spēļu zālēm būtu jābūt tikai viesnīcās, mēs vienkārši faktiski nelobējam vienu konkrētu nekustamo īpašumu daļu? Jo, piemēram, tikpat labi tu vari ņemt ēku, atvērt dažus numuriņus, nosaukt to par viesnīcu, un, kā stāvēja spēļu zāle, tā arī stāvēs. Tāpēc mēs piedāvājam daudz kompleksāku risinājumu, kas ietver reklāmas aizliegumu utt.

Tad būtībā šis plāns paredz, ka spēļu zāles tomēr paliks Rīgas ielās, bet mazākā apjomā?

Mazākā apjomā un nebūs vairs mazo spēļu zāļu tāpēc, ka mēs piedāvājam noteikt daudz lielāku [minimālo spēļu automātu] skaitu, līdz ar to tev ir jāmeklē plašākas telpas. Bet, kas ir ļoti būtiski mūsu plānā: tajā brīdī, kad tu kaut ko aizliedz vai būtiski maini šajos nosacījumos, ir tiesvedības, ir kompensācijas un pārejas laiki ir ļoti gari.

Nosakot šo aparātu skaitu nevis 20, kā tas ir Latvijā, bet vismaz 40, kā tas ir Igaunijā, tad faktiski puse spēļu zāļu šo [nosacījumu] nevarēs izpildīt un viņi paši slēgsies, nemaksājot ne kompensācijas, ne tiesājoties, nekā.

9

Šis, manuprāt, ir veids, kā mēs varam ātri un efektīvi šo jautājumu risināt. Bet atkal - tas ir jānosaka nacionālā līmenī.

Redziet, kas par lietu. Jūs tagad ļoti skaisti runājat par kompleksu risinājumu. Taču, ja šim risinājumam nav konkrētā ietvara, pastāv zināmas šaubas, vai gadījumā to visu nenoliks kastītē un tas tur nepaliks līdz domes sasaukuma beigām.

Protams, te ir jautājums, cik man būs iespēja būt domes priekšsēdētājam – divus vai piecus gadus. Bet tieši mēra Staķa laikā cilvēki pamanīs, ka ir būtiski samazinājies azartspēļu zāļu skaits Rīgā.