/nginx/o/2021/09/09/14056802t1h7348.jpg)
1927. gada novembrī Parīzes pelēkās ikdienas gaitas un noputējušo bohēmas garu uzspridzināja uz ielas izliktais plakāts par "šokolādes kaķēna" ciemošanos, ko pavadīs oriģināls džeza orķestris.
Tā bija tolaik nepazīstamā divdesmitgadniece Žozefīna Beikere, kura jau norūdītos parīziešus tomēr spēja pārsteigt ar pavisam svaigu un karstu dienvidu elpu.
Tiesa, pirms gada viņas uzstāšanas Vīnē tika vērtēta dažādi, drīzāk gan ar neizpratni un nosodījumu, jo tumšas rases sievietes nebija ierasts celt uz zvaigžņu pjedestāla.
Sociāldemokrāti vērsās pret dejotāju pat ar preses starpniecību, nosaucot to par klaju bezkaunību un absurdu.
Tomēr ar Parīzes dumpiniecisko garu un neremdināmajiem meklējumiem pēc eksotikas bija pavisam citādi. Pēc Žozefīnas šova, kurā viņa parādījās banānu svārciņos, "Moulin Rouge" publika ilgi stāvēja kājās, svilpjot un skaļi aplaudējot.
Parīzes elite bija tumšādainās dīvas neatkārtojamās dejas savaldzināta. Jā, te viņa dzima - jauna skatuves zvaigzne, Žozefīna Beikere.
Žozefīnas dabas dotā spēja ātri kustināt gurnus, sava veida aizsākums mūsdienu tverkam (deju elements ar aktīvu pēcpuses kustināšanu), aptumšoja daudzus prātus, liekot hipnozē vērot, kā kustas banānu svārciņi.