Lai gan Lielbritānija Eiropas Savienību oficiāli ir pametusi, «Brexit» jautājums nebūt nav noslēdzies. Par aktualitātēm Lielbritānijas un ES sarunās par attiecību nākotni raidījumā «Pasaule kabatā» diskutēja Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents Uģis Lībietis un Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Aldis Austers.

«Brexit» jautājuma aktualitātes

Pagaidām šķēpi tiek lauzti par tā Lielbritānijas un ES tirdzniecības līgumu, kuru Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons plāno noslēgt līdz 15. oktobrim. Diemžēl sarunas nenorit gludi, un politiķis jau ir paudis gatavību no tām nepieciešamības gadījumā izstāties.

Dialoga atrašanai nepavisam nepalīdz arī septembrī apstiprinātais likumprojekts par iekšējo tirgu, kurš paredz atkāpšanos no iepriekš noslēgtās «Brexit» vienošanās. Austers stāsta, ka šajā gadījumā runa ir par Ziemeļīrijas statusu un to, vai šī teritorija paliks Eiropas Savienības vai arī Lielbritānijas muitas zonā. Džonsons ar šī likumprojekta palīdzību vēlas nodrošināties pret scenāriju, kura ietvaros Lielbritānijas un ES tirdzniecības līgums tā arī netiek noslēgts un Ziemeļīrija paliek nošķirta no Lielbritānijas ekonomikas. Likumprojekts nosaka, ka tirdzniecības sarunu izgāšanās gadījumā pārejas perioda beigās Lielbritānija ignorēs vienošanās ar Eiropas Savienību nosacījumu un uzskatīs, ka Ziemeļīrija ir ekonomiski neatdalāma no pārējās Lielbritānijas. Saprotamu iemeslu dēļ ES ir apvainojusi Londonu vienošanās gara pārkāpšanā.

Kā tas var kaitēt Latvijas pilsoņiem Lielbritānijā?

Austers norāda, ka tendence atkāpties no jebkāda veida iepriekš atrunātiem nosacījumiem nav laba. Viņš atgādina, ka britus 19. gadsimtā dēvēja par nodevīgajiem albioniem, jo tie bija ārkārtīgi neuzticami partneri – Londona varēja no jebkuras vienošanās izstāties un kā globāla impērija rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Šajā kontekstā nav garantijas, ka gatavība atkāpties no iepriekš nolemtā Ziemeļīrijas jautājumā nenozīmēs arī gatavību atkāpties no iepriekš nolemtā jautājumā par ES pilsoņu tiesībām Lielbritānijā.

22

Šeit jāatceras, ka to juridiskais aizsardzības līmenis ir būtiski samazinājies. Tas tāpēc, ka vairs nevar vērsties pie Eiropas Savienības tiesas, kura vairākos jautājumos varētu stāvēt pāri nacionālajām tiesām. Šobrīd augstākā instance, pie kuras iespējams vērsties, ir Lielbritānijas Augstākā tiesa. Savukārt šī tiesa lems strikti nacionālās likumdošanas ietvaros un nevērtēs ES līmeņa starptautiskās saistības.

FOTO: Stefan Rousseau/PA

Boriss Džonsons principā ar apstiprināto likumu ir skaidri paziņojis, ka starptautiskās tiesības nav pārākas par britu iekšējām tiesībām. Šī principā ir Pandoras lādes atvēršana, kura nozīmē to, ka vismaz izstāšanās vienošanās idejiskā vērtību bāze ir saļodzījusies.

Vai ES un Lielbritānijas tirdzniecības līgums tiks noslēgts?

Austers uzskata, ka šajā dimensijā gan iznākumam būtu beigu beigās jābūt pozitīvam. Viņaprāt, sarunu izgāšanās Džonsonam būtu politiskā pašnāvība, jo Lielbritānijas ekonomika ir ļoti smagi cietusi koronavīrusa izraisītās pandēmijas rezultātā – tiek paredzēts kritums aptuveni 10% apjomā. Tirdzniecības līguma nenoslēgšana nozīmētu to, ka pēc pārejas perioda beigām uz Lielbritānijas un ES robežas norisinātos ļoti ilgas un garas pārbaudes. Tas savukārt nozīmētu vairāku produktu un pakalpojumu piegāžu ķēžu pārrāvumu.

Viņš un arī Lībietis uzskata, ka Džonsons pagaidām cenšas pozicionēties un parādīt Eiropas Savienībai, ka pastāv alternatīvas un Lielbritānijai ir manevra iespējas.

22

«Līdz šim Džonsonam šī spēle ir diezgan labi padevusies. Viņš ir populists, bet viņš ir diezgan veiksmīgs politiķis un sabiedrības atbalsts viņam joprojām ir ļoti augsts,» saka Austers. Pētnieks arī nevar izslēgt, ka Džonsons vēlas palielināt savus politiskos reitingus, jo viņam tiek pārmests par to, ka Lielbritānija ir viena no valstīm, kura no Covid-19 cietusi vissmagāk.

Cik Latvijas ekonomikai ir svarīgs Lielbritānijas un ES tirdzniecības līgums?

Eksperti norāda, ka pārāk lielu triecienu tirdzniecības līguma nenoslēgšana neradītu. Lībietis pauž, ka mēs jau Lielbritānijas aiziešanai esam gatavojušies ļoti ilgi un līdz ar to – sagatavojušies arī sliktākajiem scenārijiem. Savukārt Austers saka - neskatoties uz to, ka tirdzniecības līguma noslēgšana sniegtu pārskatāmību par abu pušu tālāko ekonomisko attiecību veidošanu, Lielbritānija Latvijai nav tik nozīmīgs tirdzniecības partneris (galvenās eksportpreces ir kokmateriāli un cilvēku resurss). Turklāt mūsu kokmateriālu industrija tiešā veidā nekonkurē ar Lielbritānijas kokmateriālu industrijām, tāpēc pat britu īstenoti tirgu kropļojoši pasākumi lielas problēmas neradītu.

FOTO: DANIEL LEAL-OLIVAS / AFP

Vai «Brexit» Lielbritānijai ilgtermiņā varētu būt izdevīgs?

Abi eksperti piekrīt, ka pagaidām to ir ļoti grūti paredzēt. Tomēr Lībietis uzskata, ka parastais Lielbritānijas pilsonis to tik ātri neizjutīs. Covid-19 ir ieviesis pamatīgas korekcijas britu ekonomiskajos plānos, un pagaidām valsts vairāk fokusējas uz to, lai varētu atjaunot savu ekonomisko izaugsmi.