Levits: Vēsturisko zemju likums būs sasniedzis mērķi, ja nākamajām paaudzēm nesamazināsies identitātes daudzveidība

Valsts prezidents Egils Levits

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Saeimā iesniegtais Latviešu vēsturisko zemju likums būs sasniedzis savu mērķi, ja nākamajām paaudzēm identitātes daudzveidība būs pieejama vismaz tādā pašā apmērā, kā tā šobrīd ir pieejama mums, šodien reģionālajā vizītē Rēzeknē teica Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja Prezidenta preses dienests, Levits Rēzeknes apmeklējuma laikā Latgales vēstniecībā "Gors" tikās ar iedzīvotājiem diskusijā par Latgales identitātes kultūrvēsturisko un mūsdienīgo rakursu.

Valsts prezidents vakar Saeimā iesniedza izstrādāto likumprojektu "Latviešu vēsturisko zemju likums", tādēļ saruna Rēzeknē noslēdz prezidenta sākto diskusiju ciklu par latviešu vēsturiskajām zemēm.

Viņš uzskata, ka Latgales identitāte no šīm vēsturiskajām zemēm ir visspilgtākā, un tā primāri izpaužas latgaliešu valodā un arī vēsturē un citviet. "Likumprojekta jēga, no jūsu pozīcijām raugoties, ir veicināt šo Latgales specifisko identitāti, jo mūsu pašu interesēs ir uzturēt kultūrvēsturisko zemju pastāvēšanu un attīstību, taču valsts pienākums ir to atbalstīt, sekmēt," teica Levits.

"Likums būs sasniedzis savu mērķi, ja nākamajām paaudzēm identitātes daudzveidība būs pieejama vismaz tādā pašā apmērā, kā tā šobrīd ir pieejama mums. Tad likums būs veicinājis Latvijas valsts ilgtspēju, ieskaitot gan tās tautas, gan nācijas un kultūras identitātes ilgtspēju," norādīja prezidents.

Atbildot uz iedzīvotāja jautājumu, vai likums darbosies arī pēc Levita prezidentūras beigām, Valsts prezidents uzsvēra, ka tas ir atkarīgs no pašiem iedzīvotājiem, vai viņiem tas būs svarīgi un vai viņi vēlēsies saglabāt un attīstīt savu identitāti. 

Savukārt, reaģējot uz repliku par to, vai tik maza nācija var iekustināt globālus procesus, prezidents sacīja - ja cilvēks domā tikai globālā līmenī, efektivitāte ir mazāka. Taču vietējā, lokālā līmenī cilvēkiem ir lielas iespējas ietekmēt notiekošo. Globālais līmenis esot vietējās rīcības summa. Tādēļ ir svarīgi lokālā līmenī darīt to, kas ir efektīvi un var dot pienesumu globālajam līmenim.

Diskusijā "Latgales identitāte: vēsture, šodiena un attīstība nākotnē" piedalījās dzejniece Anna Rancāne, Latgales podnieku dzimtas tradīciju turpinātājs, māla meistars Andris Ušpelis, Nemateriālās kultūras mantojuma centra "Upīte" vadītājs Andris Slišāns, Dagdas novada Ezernieku pagasta Saietu nama vadītājs, biedrības "Dagne" vadītājs Aivars Bačkurs un radio raidījumu vadītājs, postfolkloras grupas "Rikši" mūziķis Ēriks Zeps.

Bačkurs aktualizēju izaicinājumu latgaliešu identitātes ilgtspējai: "Jauniešu vidū arvien mazāk paliek cilvēku, kuri runā latgaliešu valodā. Steidzami jādomā, kā caur, piemēram, neformālo izglītību to labot, jo citādāk latgaliešu identitāte izplēn. Tikai bērni un jaunieši ir tie, kuri saglabās Latgales identitāti un būs galvenie tradīciju nesēji."

Zeps, aptaujājot klātesošos jauniešus, cik no viņiem ikdienā runā latgaliski, aicināja izvēlēties to darīt kā apzinātu rīcību latgaliskās identitātes stiprināšanai.

Savukārt Slišāns piebilda: "Lai nepazustu latgaliešu valoda, nevajag daudz naudas. Piemēram, tās var būt ceļu norādes latgaliešu rakstu valodā, kas nemaksā daudz, bet prasa vēlmi." 

Savukārt no diskusijas klausītāju vidus izskanēja viedoklis, ka "šobrīd Latgalē nav neatkarīgas mediju platformas, kas stiprinātu latgalisko identitāti, valodu un Latgales mediju telpu".

Uz augšu
Back