Lietuvas premjers: Cerības uz ekonomisku labumu no attiecībām ar Taivānu bija kļūda

"Domāju, ka bija liela kļūda mēģināt mūsu attiecības ar Taivānu pasniegt kā ekonomiski racionālas, jo visām Dienvidaustrumāzijas valstīm ir spēcīgs eksports un tās maz importē," Palucks otrdien teica žurnālistiem.

"Ir nedaudz naivi uzskatīt, ka mēs varam tur pārdot daudz vairāk un uzlabot savu tirdzniecības bilanci. Runa vairāk ir par vērtībām un nacionālo drošību, nevis ekonomiku," paziņoja Lietuvas premjerministrs.

Pirmdien bijusī Taivānas prezidente Cai Inveņa, apmeklējot Lietuvu, aicināja pacietīgi gaidīt ieguvumu no divpusējām attiecībām.

Iepriekš gan Palucks, gan Seima priekšsēdētājs Sauļus Skvernelis atzina, ka nav piepildījušās gaidas par Lietuvas un Taivānas sadarbības ieguvumiem.

Savukārt bijusī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pirmdien teica, ka gaidām jābūt reālistiskām. Viņa sacīja, ka ciešas attiecības ar Taivānu paver iespējas Lietuvai veidot ciešākas attiecības ar visu Indijas un Klusā okeāna reģionu.

2021.gadā Lietuva sāka veidot ciešākas attiecības ar Taivānu, tādēļ Ķīna pazemināja diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Lietuvā un noteica tirdzniecības ierobežojumus Lietuvai, reaģējot uz toreizējās konservatīvo un liberāļu valdības lēmumu atļaut Viļņā atvērt Taivānas pārstāvniecību ar salas nosaukumu, nevis Taibejas nosaukumu, kā tas ierasts daudzviet pasaulē. Pekinas vērtējumā Lietuva tā pauž atbalstu Taivānai kā neatkarīgai valstij un noraida tā dēvēto vienas Ķīnas politiku.

Kad 1949.gadā Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis. Komunistu pārvaldītajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika pasludināta Ķīnas Tautas Republika, bet Taivānā turpina pastāvēt Ķīnas Republika.

Palucks otrdien atkārtoti pauda, ka Lietuva ir gatava attiecību normalizēšanai ar Ķīnu, taču tam ir noteikti nosacījumi.

"Esmu vairākkārt teicis, ka Lietuva neupurēs savas nacionālās intereses un negatavojas atvainoties vai veikt kādus reveransus. Bet, ja viņi [Ķīna] nosūtīs savu augstāko diplomātisko pārstāvi - savu vēstnieku -, mēs nosūtīsim savu uz Pekinu," viņš teica.

Premjerministrs piebilda, ka pašlaik nenotiek augsta līmeņa politiskas diskusijas par vēstnieku iecelšanu.

Vaicāta par iespēju atjaunot attiecības ar Ķīnu, Grībauskaite norādīja uz viesiem pagājušajā nedēļā Maskavā notikušajās tā dēvētās Uzvaras dienas svinībās, kur piedalījās vairāk nekā 20 valstu līderi, arī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, kurš sēdēja blakus Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam.

Palucks sacīja, ka Sji vizīte Maskavā nemaina viņa nostāju attiecībā uz attiecībām ar Ķīnu.

"Lielvarām ir dažādas intereses, bet, ņemot vērā to ietekmi un svaru starptautiskos formātos un dažādos jautājumos, visas Eiropas Savienības valstis parasti uztur diplomātiskās attiecības," viņš teica.