/nginx/o/2025/05/13/16841147t1hcab4.jpg)
Valsts robežsardze par personu nelikumīgu pārvietošanu vai personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā šogad sākusi 19 kriminālprocesus pret 17 personām, savukārt pērn gada garumā par identiskām darbībām sākti 38 kriminālprocesi pret 49 personām, aģentūru LETA informēja robežsardzē.
Sociālajos tīklos un saziņas platformās pēdējā laikā arvien biežāk parādījušies sludinājumi, kuros tiek meklēti transportlīdzekļu vadītāji nelikumīgi valsts robežu šķērsojošu personu pārvadāšanai. Sludinājumos pavisam atklātā vai šifrētākā veidā - dēvējot personas par bēgļiem, kurus nepieciešams pārvadāt - tiek aicināti transportlīdzekļu vadītāji, kas gatavi par salīdzinoši lielu atlīdzību nogādāt cilvēkus no Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas līdz noteiktai vietai valsts iekšienē vai paņemt cilvēkus no kādas vietas valsts iekšienē, lai nogādātu viņus tālāk līdz galamērķim, piemēram, Vācijai vai Polijai.
Valsts robežsardze vērš uzmanību, ka minētās darbības, kas saistītas ar personu nelikumīgu pārvietošanu, kā arī nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, ir pretlikumīgas un krimināli sodāmas. Turklāt kopš 2023.gada nogales pieņemti grozījumi Krimināllikumā, ieviešot bargākus sodus, ietverot ilgstošu brīvības atņemšanu.
Ņemot vērā, ka līdz 2025.gada 1.jūlijam visā Latvijā ir spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, neatkarīgi no pārkāpuma izdarīšanas vietas, par personu nelikumīgas pārvietošanas organizēšanu un atbalstīšanu likumpārkāpēji var tikt sodīti ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz pat desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Turklāt imigrācijas kontroles laikā nelikumīga personu pārvadāšana tiek atklāta ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī kaimiņu valstīs, piemēram, Lietuvā un Polijā, kur par šādām darbībām pret pārvadātāju tiek sākts kriminālprocess un personai draud brīvības atņemšanas sods, atgādina robežsardzē.
Kā vēstīts, valdība pērn decembrī līdz 2025.gada 30.jūnijam pagarināja pastiprinātās robežapsardzības režīmu Baltkrievijas pierobežā. Pastiprinātās robežapsardzības režīms pierobežā noteikts Baltkrievijas radītās paaugstinātās nelegālo migrantu plūsmas dēļ. Valdība iepriekš bija nolēmusi šo režīmu Baltkrievijas pierobežā noteikt līdz 2024.gada beigām.
Pastiprinātās kontroles režīms noteikts Ludzā un Ludzas novada pagastos, Krāslavā un novada pagastos, Augšdaugavas novadā, Daugavpilī un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Savukārt šī gada no 19.marta Latvijas robežpunktus ar Krieviju un Baltkrieviju "Pāternieki", "Grebņeva" un "Terehova" drīkst šķērsot tikai ar automašīnām. Valdība šādu lēmumu pieņēma pēc tam, kad to lūdza Valsts robežsardze. Tika skaidrots, ka robežpunktu daļēja slēgšana nepieciešama pašreiz esošās ģeopolitiskās situācijas dēļ saistībā ar Krievijas veikto kara darbību Ukrainā.
Pērn no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas tika atturēti 5388 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ valstī tika uzņemti 26 cilvēki.