Vides aizsardzības ministrs Pūce nākamnedēļ dosies uz Vāciju

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce

FOTO: Valsts kanceleja

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) no 29.septembra līdz 2.oktobrim Ministru kabineta uzdevumā dosies komandējumā uz Vāciju, lai piedalītos Eiropas Savienības (ES) vides un klimata ministru sanāksmē, kur plānotas diskusijas par priekšlikumu paaugstināt ES ambīcijas klimata politikā.

Kā informēja ministra padomniece Agnese Vārpiņa, līdz 23.oktobrim esot jāpanāk vienošanās par 17.septembrī publicēto Eiropas Komisijas priekšlikumu paaugstināt ES ambīcijas klimata politikā, paaugstinot mērķi no 40% emisiju samazinājuma līdz vismaz 55% samazinājumam salīdzinājumā ar 1990.gada emisiju līmeni.

Klātienes sarunas esot nozīmīgas, lai tuvinātu valstu viedokļus un īsajā laikā varētu panākt vienošanos.

Sanāksmē klātienē piedalīsies lielākā daļa ES valstu un ES sadarbības valstu vides ministru, EK viceprezidents un komisārs - kopumā 43 no 47 dalībniekiem piedalīsies klātienē.

Pasākuma laikā Vācijas prezidentūra stingri ievēros visus drošības un piesardzības pasākumus, kas ir būtiski, ņemot vērā ar Covid-19 saistītos riskus.

Sanāksmēs tiks ievērota distancēšanās un veikta telpu vēdināšana. Vietās, kur nebūs iespējams ievērot šīs prasības par attālumu, pasākuma dalībniekiem būs nodrošinātas sejas aizsargmaskas.

Pirms ierašanās norises vietā visiem tikšanās dalībniekiem un nacionālo valstu delegātiem ir jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, kas nav vecāks par 48 stundām. Ministrs Covid-19 testu plānojis veikt 27.septembrī.

LETA jau ziņoja, ka EK izsludinājusi plānu ES siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030.gadam samazināt vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni. Šāda mērķrādītāja nospraušana nākamajai desmitgadei palīdzēšot ES vienmērīgi virzīties uz mērķi līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti.

EK skaidroja, ka jaunais mērķrādītājs noteikts, balstoties uz visaptverošu ietekmes novērtējumu par sociālo un ekonomisko ietekmi, kā arī ietekmi uz vidi. Novērtējums liecina, ka šāda iecere ir izpildāma. Mērķrādītāja palielināšana arī signalizē to, ka ES joprojām saglabā līderpozīcijas pasaulē, kas ir svarīgi, gatavojoties nākamajai ANO klimata konferencei.

Tāpat Komisija ir iesniegusi grozījumus Eiropas Klimata akta priekšlikumā, ar kuriem 2030.gadam nospraustais mērķrādītājs - samazināt emisijas vismaz par 55% - kļūs par atskaites punktu virzībā uz 2050.gada klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu. Komisija ir arī aicinājusi Eiropas Parlamentu un Eiropadomi 55% mērķrādītāju apstiprināt par ES jauno nacionāli noteikto devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu un līdz šā gada beigām iesniegt to ANO Klimata pārmaiņu konferencē.

Tāpat Komisija ir izziņojusi tiesību aktu priekšlikumus, kas jāiesniedz līdz 2021.gada jūnijam un kas palīdzēs īstenot jauno mērķrādītāju. Priekšlikumi paredz pārskatīt un paplašināt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, pielāgot Kopīgo centienu regulu un zemes izmantošanas emisiju satvaru, nostiprināt energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu rīcībpolitikas un pastiprināt CO2 standartus autotransporta līdzekļiem.

Uz augšu
Back