Brīdinājums!

Šo lapu nedrīkst atvērt, ja Tev vēl nav 18 gadu.

Man jau ir 18 Man vēl nav 18

Erotiskais stāsts: sniega vētra jeb kad pacēlāja vagoniņā aizsvīst logi...

FOTO: Freepik

Sāra viņu pamanīja jau lidostā, gaidot rindā uz pasu kontroli. Viņa, kā ierasts, kavēja un bija pamatīgi sasarkusi, skrienot no taksometru stāvvietas caur lidostas gaiteņiem. Viņš bija galvastiesu garāks par pārējiem, viens un absolūti mierīgs. Īsinot laiku, bez intereses sērfoja internetā. Tad atbildēja uz telefona zvanu. Sāra salecās - abi lidos uz vienu galamērķi, tātad – ar vienu reisu.

"EGOISTE" sadarbībā ar izdevniecību «Zvaigzne ABC» aicina tevi piedalīties erotisko stāstu konkursā! Uzraksti savu erotisko stāstu, atsūti to uz «EGOISTE» redakciju (egoiste@co.tvnet.lv), mēs, to izskatot, iespējams, publicēsim portālā ar tevis izvēlēto pseidonīmu. No publicētajiem stāstiem tiks izvēlēts arī konkursa uzvarētāja stāsts. Vairāk lasi Te. 

Publicējam konkursa darbu, ko mums atsūtīja K_Inga. Esam saglabājuši autores rakstības stilu.

Brīdinām par erotikas rakstura saturu (18+)

Pārmetis pār mazo ceļojumu koferi virsjaku, viņš žilbināja savā baltajā džemperī un zilajos džinsos. Uz mirkli Sārai šķita, ka vīrietis atskatās un ir viņu ievērojis. Viņa pieglauda matus, sakārtoja tuniku, izslējās stalta. Un pasmaidīja amerikāņu smaidu, nodemonstrējot savus baltos, dārgos zobus.

Lidmašīnā Sāras sēdvieta bija divas rindas aiz viņa. Garāmejot abu ķermeņi šaurajā ejā saskārās. Un satikās abu skatieni. Sāra atkal pasmaidīja, bet viņš uzkrītoši, ar neslēptu interesi nopētīja viņu no galvas līdz zābaku purngaliem.

- Tas jums,- stjuarte Sārai atnesa mazo pudeli ar Prosecco. – No kavaliera,- stjuarte paskaidroja. Viņš pamazām bruģēja ceļu. Sāra piesarka. Ar skatienu meklēja balto džemperi. Viņš sajuta un atskatījās. Rotaļīgi piemiedzis ar aci, atkal novērsās un līdz lidojuma beigām par Sāru aizmirsa.

Ženēvā bija spirgta, saulaina janvāra pēcpusdiena. Priekšā brauciens līdz Kurševelas kalnu slēpošanas kūrortam. Autobusā viņa nebija. Sāras skatiens vīrieti pazaudēja jau lidostā. “Paldies par Prosecco, svešiniek!”- viņa domās atvadījās.

Neviens nezināja, cik daudz laika viņa pavadīja darbā, lai varētu sev uzdāvināt šo atpūtu dārgajā Francijas kūrortā. Paklausot savas frizieres padomam,

Sāra pusgadu savilka jostu, ekonomēja, lai gada sākumā dotos medībās uz Kurševelu. Jā, tieši partnera medībās. Slēpošana bija vien aizsegs.

Pēc vieglām brokastīm, Sāra devās izlūkos. Bez ekipējuma, protams. Nopirkusi pacēlāja karti, viņa droši devās uz vienu no gaisa līniju sākumpunktiem, lai uz kūrortu paskatītos no augšas, izpētītu trases un publiku, protams.

Pāris stundās telefons bija pilns ar ziemas skatiem, viņa paspēja koķetēt ar dažādu tautību vīriešiem. Kādam krievu biznesmenim no Sanktpēterburgas pat apsolīja aiziet vakariņās.

Izkāpusi no vagoniņa, Sāra devās atpakaļ uz viesnīcu. Gan zīmolu veikalu skatlogiem, priecējot acis un priecājoties, redzot sevi atspulgos.

- Labdien! – Kāds uzsauca.

Sāra nekļūdīgi zināja, kurš.

- Labdien! Paldies par šampanieti!

- Varam atkārtot, ja vēlies, - viņš piedāvāja. Sāra neko neatbildēja. Vien piekrītoši pamāja.

Vakariņam noskatītais restorāns bija pilns ar cilvēkiem. Kņada, sarunas, straumēm alkohola, dārgas uzkodas. Dāmas, izsmalcinātos tērpos un kungi, kas par to visu maksā. Savdabīga slēpošanas kūrorta nakts dzīve.

Viņš bija apmeties apartamentos, taču Sāru pie sevis neaicināja. Pavadījis līdz viesnīcai, turpat vestibilā viņš pieliecās, lai noskūpstītu Sāru.

- Sebastian, ko tu… Te taču…

- Pārstāj! Tu taču meklē piedzīvojumu. Iespējams, tu šurp neatgriezīsies. Tad baudi Kurševelu, mazā!

Izdzertais šampanietis darīja savu. Un Sāra ļāvās.

Sebastians turpat vestibilā, nepievēršot uzmanību citiem, skūpstīja viņas seju, kaklu, glāstīja dibenu, muguru. Pametis skatu apkārt, izmantojot brīdi, ka tuvumā neviena nav, viņš veikli iešāva roku Sāras kājstarpē.

Viņa atrāvās, bet saņēma pavēli- Mierā. Baudi! Atkal sekoja skūpsti un skūpsti.

- Ejam uz manu numuriņu? – Sāra nenocietās.

- Nē, es neatbalstu seksu pirmajā randiņā!- Sebastians smējās. Sāra atgrūda viņu un, pateikusi strupu “Paldies par vakaru!”, naskā solī devās uz savu istabu.

“Apkaunojoši, vai ne?”- viņa jautāja, skatoties uz sevi spogulī. “Kā tāda mauka- pati piedāvājies vecim. Un dabūji kurvīti!”- viņa smējās caur asarām.

“Slēpot!” Tikko pamodusies, Sāra nolēma veltīt dienu sportam.

Sebastianu viņa satika vienā no vagoniņiem.

- Tu apvainojies, ja?- Sāra klusēja. – Pagaidi, nebēdz. Man ir kaut kas padomā Tev patiks, apsolu!- Paķēris Sāru aiz rokas, viņš steidzās uz citu pacēlāju līniju. Tajā slēpotājus pārvadāja mazos vagoniņos. Trasēs bija maz cilvēku, arī vagoniņi tukši.

Ar savādu rāvienu vagoniņš apstājās. Sebastians nekavējās. Viņš apņēma Sāras seju un sāka viņu skūpstīt. Vīrietis meistarīgi attaisīja Sāras virsjaku un spēcīgi spaidīja viņas krūtis. Drīz vien vīrieša roka jau saimniekoja zem Sāras apakšbiksēm. Un viņa ļāvās. Vagoniņa logi no iekšpuses sāka aizsvīst. Viņš skūpstīja, glāstīja. Viņa pirksti maigi, bet pārliecinoši darbojās pa vagīnu.

Ar mēli izlūkojot Sāras muti, viņš vienlaikus atrada klitoru. Paris kustības un… Sārai atlika vien ievaidēties. Viņš uzreiz nepārstāja. Turpināja glāstīt un skūpstīties.

Vagons sakustējās. Sāra bez spēkā atkrita sēdeklī un piespieda vaigu aukstajam logam. Zem viņiem bija egļu galotnes un kalnu virsotnes, slēpošanas trases, kafejnīcu namiņi.

- Tūlīt jākāpj ārā,- Sebastians steidzināja eiforiju baudošo Sāru.

- Laižam lejā? – vīrietis aicināja. Sāra klusēja. Viņai vajadzēja mazliet atgūties. Viņa nebija pārliecināta, ka tas, kas notika vagoniņā, bija patiesība.

- Paliec sveika! – Sebastians atvadījās un devās uz nobrauciena sākumu. Sāra pamāja ar roku. Atkritusi sniegā, viņa ar skatu meklēja kādu bāru vai kafejnīcu.

Garām gāja nepazīstami cilvēki. Vagoniņi turpināja viens pēc otra piestāt. No augstākās kalnu daļās tuvojās sniegs. Sārai vajadzēja pasteigties, lai sniega vētru nepiedzīvotu kalna galā.

K_Inga

Uz augšu
Back