Krahs, bojāeja, kapu zvani. Tieši tik skarbi tūrisma nozarē notiekošo raksturo jomā strādājošie. Nosacītais atelpas brīdis vasarā un iekšējā tūrisma aktivizēšanās sektora kopējo asinsriti nav atjaunojusi. Tūrisms ir visvairāk skartā nozare, kas Covid-19 krīzē cieta pirmā, un nav skaidrs, kā no tās izkļūs. Tūrismu gaida ilgs un smags atkopšanās ceļš. 

Lai pasaules tūrisms atgrieztos 2019. gada līmenī, būs vajadzīgi divi līdz četri gadi. Tā uzskata Pasaules tūrisma organizācijas (PTO) eksperti. Latvijā nozarē strādājošie, ņemot vērā iepriekšējās ekonomiskās krīzes pieredzi, ir piesardzīgi ar prognozēm - daži min līdz pat desmit gadiem. Viedokļi atšķiras, tomēr viens ir skaidrs -  tāds kā iepriekš masu tūrisms vairs vairs neeksistēs. Tūrisms un ceļošana piedzīvos transformāciju.

PTO dati rāda, ka 2019. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, starptautiskā tūrisma plūsma pieauga par 4%. Pasaulē tika fiksēti ap 1,5 miljardiem tūrisma braucienu. Pieaugums skāra visus reģionus. Savukārt 2020. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar šo pašu periodu iepriekš, starptautiskais tūrisms piedzīvoja 65% kritumu, radot zaudējumus ap 460 miljardu ASV dolāru apmērā, kas savukārt piecas reizes pārsniedza 2009. gada krīzes laikā piedzīvoto kritumu. Tikmēr daudzviet pasaulē (Ķīna, Krievija)  pieaug pieprasījums pēc iekšējā tūrisma. Tūrisma sektorā ir nodarbināts katrs desmitais pasaules iedzīvotājs. Pandēmijas rezultātā ir apdraudētas ap 100 -120 miljoniem darba vietu.

Miljardu nesošā nozare kraha priekšā

Ja zem pandēmijas svērteņa ir tūrisma operatori un dārgās Rīgas viesnīcas, cita aina paveras Latvijas reģionos, kur tūrisma plūsma pandēmijas ierobežojumu dēļ tikai pieaug, atsevišķos viesu namos sasniedzot pat trīskārtēju kāpumu. Turklāt vasarā tūrismu stimulēja “Baltijas burbulis” - iespēja ceļot pa kaimiņvalstīm. Tāpēc no malas kopaina tūrisma nozarē nemaz tik bēdīga neizskatās.

Kāpēc eksperti tomēr runā pat nozares krahu, skaidro Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes loceklis Ēriks Lingebērziņš: “Ja raugāmies uz tūrisma nozares saturu, 20 līdz 30 procenti ir vietējais tirgus, pārējais starptautiskais. Nozare ir piedzīvojusi ap 60% kritumu, kas ir daudz, bet lielākās problēmas iezīmējas, ja lūkojamies uz tūristu tēriņiem Latvijā. 75% no tūrisma infrastruktūras koncentrējas Rīgā, bet Somijas, Igaunijas, Lietuvas ceļotāji, kas vasarā apmeklēja Latviju, nav Rīgas klienti. Ceļojumi pa Latviju, kas ir saglabājušies, vidēji maksā 30 eiro dienā. Tikmēr pērn ārvalstu viesis vidēji diennaktī Latvijā atstāja 60 eiro un uzturējās te divas līdz četras diennaktis. Ir segmenti, kuros situācija nav kritiska, bet ir tikai smaga.

Daudzi no Latvijā tūrisma jomā strādājošajiem saka: lai gan vasarā iespējas strādāt bija lielas, rezerves ziemai viņi nav nopelnījuši.

33

Turklāt šogad nebija darījumu tūristu, kas ierodas uz pasākumiem, konferencēm, atstājot te 200 līdz 300 eiro no personas un uzturoties Rīgas viesnīcās.” Lingebērziņš skaidro, ka Rīga kā tūrisma sirds ir kritiski svarīga, jo atšķirībā no kaimiņvalstīm, kur ir Pērnava, Tartu, pie mums starptautiskais tūrisms koncentrējas galvaspilsētā. Smagākā situācija ir tūrisma operatoriem, kas rada tūrisma produktu. “Ja runājam par produktiem ar augstu pievienoto vērtību, tad arī pakalpojumam šī pievienotā vērtība ir jārada - naktsmītnes un muzeja esamība vien maz ko nozīmē. Tieši tūroperators vai aģentūra, saliekot kopā dažādus pakalpojumus, piemēram, apskates vietu apmeklējumu ar nacionālās virtuves baudīšanu un amatnieku apmeklējumu, veicina tūrisma attīstību, respektīvi, tūrists pie mums atstāj vairāk naudas. Riskējam, ka, Latvijas tūroperatoriem beidzot darbu, vietā nāks ārvalstu operatori, kas saimniekos mūsu tirgū.” Ja situācija neuzlabosies, nozarē lēš, ka bezdarbnieku rindas potenciāli varētu papildināt 5000 līdz 8000 tūrisma jomā strādājošie.

Latvijā 2019. gadā tūrisma nozarē bija 45 000 nodarbināto. Pērn nozare veidoja 6% no kopējā eksperta apjoma. Tūrisma nozares apgrozījums Latvijā veidoja 4% no iekšzemes kopprodukta - ap miljardu eiro.

Ir nevis krīze, bet darbības aizliegums

Šobrīd, gan ienākošā, gan izejošā tūrisma apjomi samazinājušies līdz pat 90%. Pēc centieniem “ieelpot” vasarā, tūroperatoriem, kas pamatā orientējas uz ārvalstu braucieniem, “ventilis aizgriezts” pavisam, jo reāli tikpat kā nekur vairs braukt nevar.

Līdz nākamā gada pavasarim - saka “Impro” vadītājs Vilnis Klinovičs, prognozējot, cik ilgi, situācijai nemainoties, noturēsies viens no nozares flagmaņiem, kas pērn nodokļos nomaksājis 690 tūkstošus eiro. “Šobrīd mūsu darbība ir apturēta, jo ir nevis krīze, bet gan darbības aizliegums,” saka uzņēmuma vadītājs. No 42 “Impro” darbiniekiem (neskaitot gidus) novembrī būs palikuši 19, bet nākamā gada sākumā, iespējams, vēl mazāk. “Vasarā, kad ierobežota ceļošana bija atļauta, mums bija lielāki zaudējumi nekā ārkārtas stāvokļa laikā, kad nevienu braucienu nevarēja organizēt, jo apstākļi visu laiku mainījās - te kāda valsts bija baltajā, te sarkanajā sarakstā. Turklāt izmaiņas parādījās piektdienu vakaros.”  Lai gan Vilnis Klinovičs sola gada nogalē publicēt 2021. gada ceļojumu katalogu, garantiju, vai braucieni notiks, neesot - viss atkarīgs no valdības lēmumiem. “Līdz šim dzīvojām no iepriekšējo gadu uzkrājumiem - visiem klientiem, kas gribēja, esam atgriezuši naudu. Tiem, kas ir ar mieru gaidīt, pārliekam ceļojumus.”

Pēkšņi noraujot bremzi ceļošanai, lielas naudas summas palika iesaldētas par naktsmītnēm, pakalpojumiem, aviobiļetēm. “Skaidrs, ka daļu naudas pazaudēsim, jo ne visi (piemēram, viesnīcas) izdzīvos.” Pēc viņa domām, tuvākajā pusgadā ceļošana neatjaunosies. “Ārkārtas situācija tūrismā nav beigusies.

Ja ir desmit dienas pašizolācijā, kas reāli ir mājas arests, ne skolotāji, ne ārsti nekur netiks, plus biedējošais fons - maskas un katrā valstī citi noteikumi.

33

No 35 cilvēkiem, kas pieteicās uz Gruziju, ar mieru braukt ir desmit. Varam zīlēt tikai kafijas biezumos, jo varai šis ir izdevīgs laiks - viņi taču glābj pensionārus.”  “Impro” vadītājs saka, ka smagajā situācijā no valsts puses nozare netiek stiprināta: “Esam padarīti par muļķiem, kas “gan jau paši izbeigsies”.”

Saruna pārtraukta

“Atskārtu, ka pēc mēneša man būtu bijis tas gods aizvest latviešus uz šo vietu un pie šiem cilvēkiem. Ja nebūtu tas nolādētais purpulis,” Facebook raksta Andris Geidāns, gids ar 22 gadu pieredzi, tekstam pievienojot kadrus no dokumentālās filmas par Kolumbiju.

“Tiem, kas nav sapratuši: tūrisms, kāds bija līdz šim, ir miris,” iesāk Geidāns. “Kliķe runā par tūrisma infrastruktūras saglabāšanu ar kaut kādām svešvārdu vārdnīcā sagrābstītām frāzēm, tādējādi demonstrējot pilnīgu neizpratni - joma jau ir sabrukusi un strauji brūk visā pasaulē. Nevar runāt par vienu pusi, jo stāstam ir reverss jeb tūrisma galamērķi, kas vairs neatbilst tradicionālajām tūrismam piemērojamām prasībām. Kad tas viss sākās, biju Antarktīdā uz kruīza kuģa. Atceros sākotnējo neizpratni un apjautu, ka viss ir nopietnāk, nekā šķiet, jo tūrisms ir viena no trauslākajām jomām, kas saplīst pirmā. Ja cilvēks nejūtas drošs vai kaut kas neatbilst drošības kritērijiem, viņš nebrauc. Tūrisms ir nozare, kas var pelnīt tikai tad, kad viss ir kārtībā.” 

Uzņemošajās valstīs tūrisma infrastruktūra būs sabrukusi, paskaidro Geidāns. “Padomājiet, vai vietējās kopienas ir gatavas ieraudzīt autobusu ar tūristiem, vai, piemēram, kā Transilvānijas gadījumā, uzņemt savās mājās viesus un sēdēt ar tiem pie viena galda?

Ja kāds ieklepojas - tā ir atombumba! Tūrisms ir dialogs starp divām pusēm, un tas ir pārtrūcis.

33

 Pēc Geidāna domām, notiekošais ir paātrinājis graujošus procesus - karadarbību, nemierus, sociālo lejupslīdi un sociālo depresiju; ir pieaugusi kolektīvā agresija. “Kritiskā situācijā cilvēki reaģē instinktīvi - sākas protesti, asiņaina vardarbība. Negācijas slāņojas, un kādā brīdī vadzis lūst. Brūkošas civilizācijas ietvaros tūrisma perspektīva ir dūmakaina.”

“Vai sistēma vispār saprot, kas notiek? Jābūt ļoti tuvredzīgam, lai neapjēgtu, ka, tūrisma jomai nomirstot, mājsaimniecību loks, kuru skars krīze, būs ļoti plašs. Labi, mēs nedzīvojam Taizemē, Ēģiptē, Malaizijā vai Indonēzijā, kur vispār viss turas uz tūrisma bāzes.

Tūrisms ir arī šokolādes sirsniņa, uzlikta uz spilvena viesu namā, tūrisms ir higiēnas preces viesnīcas vannas istabā. Smaidīgas viesmīles, istabenes, šoferi, portjē.

33

Kafejnīcas un restorāni cepa, vārīja, pārsātinot ar kulināro piedāvājumu, un patēriņš tikai auga un auga. Un tas viss ir sagruvis. Tūrisma speciālisti, grupu vadītāji, gidi - viņi visi ir augsta līmeņa speciālisti, un jau ir atraduši darbu citā jomā, ko nepametīs. Pēc  gada atbrauks trīs grupas no Vācijas. Forši. Un ko? Viss būs jāsāk no jauna.

Tā vietā, lai sniegtu palīdzīgu roku cilvēkiem, kuriem dzīve brūk, piemēram, radot iespēju pārprofilēties, kliķe tirinās ekrānā.

33

Kvalificēti, zinoši, pasaules kopainu redzoši cilvēki viņiem nav vajadzīgi. Sistēmas zobrati griežas, un nekas nenotiek. Valsts atbalsts nozarei ir proporcionāls varas atrautībai no realitātes,” saka Andis Geidāns, piebilstot, ka vienīgais ieteikums no Valsts ieņēmumu dienesta viņam bijis: “Mainiet profesiju.”

Tūrisms ir miris, lai dzīvo ceļošana!

No otras puses… Nezinu, vai tūroperatoru bankrota dēļ ceļojumu plānošanu mainīs Omskas kurpnieks, Gruzijas pensionārs un vientuļā māmiņai no Viļakas, kas savelk galus, strādājot vietējā veikalā. Viņi kā nebrauca uz dārgiem kūrortiem, tā nebrauks. Masu tūrisma patēriņa virpuli rada viena un tā pati publika. Geidāns turpina: “Piemērs ir Antarktīdas kruīza kuģis. Viens pāris ar kruīza kuģi ceļoja simto reizi, jo tāds bija viņu dzīvesveids.  Antarktīdā, kur ir informatīvi brīva vide, es aizdomājos par šo tēmu. 25 gadu garumā masu tūrisma fenomens ir strauji audzis (P.S. Latvijas publikas pienesums tajā ir niecīgs). Tas radījis milzīgu, bezjēdzīgu patēriņu. Piemēram, Ēģiptē, Taizemē tūrisms radījis lieku infrastruktūru - milzīgus viesnīcu un izklaides kompleksus, bez gala un malas, marginālu sociālo slāni, kas parazitē uz masu tūrisma, līdzīgi kā piepe uz koka. Bali masu tūrisms ir burtiski izsūknējis no salas saldūdeni, kas nonāk viesnīcās, bet nepietiek lauksaimniecībai. Kūrortos galdi tiek klāti, uzburot mūžīgas pārticības ainu, lai pēc tam ēdienu izmestu atkritumos.

Cik bagātīgs un daudzveidīgs bija ēdienu piedāvājums uz kruīza kuģa! Un tas viss, lai ierastos kāds “saguris” viesis un aizkostu pa gabaliņam no pieciem ēdieniem. 

33

Tūrisms radināja pie iluzoras superpārticības. Mūsdienu pasaule to vairs nav spējīga izturēt. Un tāpēc man patīk vārds “ceļot”, jo ceļojot mēs tomēr rēķināmies ar nepieciešamo. Kūrorta zonās notika absurds - katram tika uzburta pasaka. Bet, kad mēs pērkam pasaku, mēs nedomājam, cik tā maksā, mūs neinteresē, kāda ir nākamā lappuse, kas tiek pāršķirta,” turpina Geidāns. Izbaudi, gūsti iespaidus! Bet kas paliks aiz tevis? “Masu tūrisms ir viena no zemeslodes resursus patērējošākajām jomām, kas atstāj negatīvu ietekmi uz vidi. Ja atskaites punkts ir tikai nauda, tā ir brīnišķīga investīcija ar lielu peļņu.

Kad dekorācijas nomainās, cilvēki no šīs pasakas atgriežas tukši, reizēm tukšāki nekā aizbraucot: piedevām vēl lamājoties par ko kas nav bijis labi.

33

Fakts, ka zudīs iespēja aizbraukt uz kūrortu, cilvēku dzīves kvalitāti nepazeminās.” Gids saka, ka ekoloģiski, ar pietāti pret vidi plānotu tūrisma produktu ir maz.  Viņš piebilst, ka “Impro” - kompānija, ar kuru viņš sadarbojies kopš 1998. gada, daudz darījusi, lai latviešu tūristu ekoloģiskais nospiedums būtu zaļāks un kvalitatīvāks.

Kādā formātā tūrisms saglabāsies? “Es paliktu pie vārda “ceļošana”. Turklāt arī 20 kilometru attālumā no mājām var būt ceļojums. Jautājums ir, cik jēgpilni mēs to darām. Tikai Latvijas publikai raksturīgā vēlme ceļot bija pamatā tam, kāpēc mēs aizbraucām tik tālu un sasniedzām tādas virsotnes,” nozares veiksmes stāstu daudzu gadu garumā raksturo gids. Tagad pienācis laiks individuāliem un ģimeņu ceļojumiem.

“Uz krīzēm skatāmies ar interesi”

“Visi mēri kādreiz beidzas. Cilvēki iemācās dzīvot jaunajos apstākļos,” ar piesardzīgu optimismu, uzburot nedaudz gaišāku ainu, iesāk “Balt-Go” vadītāja un dibinātāja Līga Pommere. Viņa piemetina, ka šobrīd “protams, neiet runa par biznesu, bet ķepurošanos”. Pēc sastinguma perioda pavasarī, līdzko bija iespēja, cilvēki ar pārsteidzošu degsmi pieteicās braucieniem pa Baltiju. “Vasarā mums bija tikai viens Eiropas brauciens ar autobusu uz Slovēniju, un arī tad, atpakaļceļā caur Poliju, no pašizolācijas neizsprukām,” stāsta Līga Pommere. Neskaitot čarterreisus, kopumā tūroperatoram nācās atcelt vairāk nekā simts braucienu. “Vasara mūs izglāba, bet ziemai rezerves neiedeva.” Ņemot vērā, ka liela daļa klientu ir no Vidzemes reģiona un ar kompāniju sadarbojas ilgstoši, cilvēki bija atsaucīgi un iemaksāto naudu atpakaļ neprasīja. “Paldies mūsu klientiem, kuri saprata, ka naudu plauktā neturam, bet maksājam tālāk - gan par viesnīcām un pakalpojumiem, gan nodokļos. Tiem, kuri gribēja naudu atpakaļ, centāmies atdot, bet visiem atgriezt nevarējām. Tas bija nereāli. Lai atdotu, mums būtu jāņem aizņēmums."

Tas ir līdzīgi kā uztaisīt mājās remontu un pēc tam pateikt: man šīs flīzes un krāsas nevajag.

33

 Pommere saka, ka stresu rada neskaidrība: “Braucieni tiek pārcelti, pārcelti un vēlreiz pārcelti.” Turklāt nav zināms, kāda ir situācija brauciena galamērķī, vai rezervētā viesnīca nav izputējusi. “Šajā ziņā vinnētāji ir cilvēki, kas izmanto tūroperatora pakalpojumu, jo mēs piedāvāsim vietā ko citu. Tie, kas veikuši privātas rezervācijas, ir pazaudējuši naudu.”

Ar 25 gidiem, kas ir pašnodarbinātie, sadarbība šobrīd pārtraukta, no pieciem biroja darbiniekiem palikuši divi, no pieciem šoferiem četri. “Atlaidām ar norunu, ka pie pirmās iespējas nāks atpakaļ.” Lai segtu regulāros maksājumus par līzingā paņemtajiem autobusiem, “Balt-Go” nācās ātri pārorientēties un piedalīties pašvaldību rīkotajos transporta pakalpojumu konkursos. 

Šobrīd “Balt-Go” piedāvā braucienus pa Latviju, ko izķer kā “karstus pīrādziņus”. 

Domāšana mainās - cilvēki saka, ka ir gatavi ceļot un atlikušo atvaļinājumu pavadīt  pašizolācijā - sakopt dārzu, pārkārtot māju.

33

"Vienmēr taču ir grūti nākamajā dienā pēc ekskursijas iet uz darbu. Tagad būs iespēja sakārtot domas, pakavēties ceļojuma iespaidos, sakārtot fotogrāfijas. Pandēmija dzīvi padara lēnāku,” Līga Pommere šajā krīzē saskata pozitīvus aspektus. Un ne velti, jo tūrisma biznesu no neliela Raunas ceļotāju kluba viņa sāka šķietami nepiemērotā laikā - 2008. gadā, sākoties pasaules ekonomiskajai krīzei. Toreiz kompānija piedāvāja lētus braucienus no Baltijas valstīm. Turpmākajos gados kompānija strauji attīstījās, kļūstot par nopietnu tūrisma nozares spēlētāju reģionā. “Mēs uz krīzēm skatāmies ar interesi. Ceru, ka izdosies izķepuroties arī šajā krīzē un sākt ko jaunu. Toreiz cilvēkiem naudas nebija, bet ceļot gribējās, un mēs piedāvājām netālus braucienus. Arī tagad atgriežamies pie Baltijas valstīm. Vasarā mums parādījās jauni klienti, kas līdz šim bija braukuši tikai uz tālajām valstīm.”

Meklējot risinājumus

Nesen tūrisma nozares arodbiedrības visā Eiropā, vairāk nekā 20 ceļojumu un tūrisma organizācijas aicināja Eiropas Komisiju aizstāt karantīnas pasākumus ar Eiropas Savienības ceļotāju testēšanas protokolu. Tas ļautu organizēt grupu tūrismu, garantējot augstu epidemioloģisko drošību.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes loceklis Ēriks  Lingebērziņš risinājumu redz valsts dāvinājumā nozarei 30% apmērā no 2019. gadā veiktajām sociālajām iemaksām. Ar ierosinājumu līdz pavasarim pagarināt subsīdiju programmu, kas beigsies decembrī, asociācija vērsusies Ekonomikas ministrijā. “Rūpīgi plānojot, šie līdzekļi ļautu izdzīvot līdz aprīlim. Mēs neesam tik naivi, lai cerētu, ka vīruss izbeigsies, būs jāiemācās sadzīvot.” Pēc viņa domām, cerības vieš citu valstu kolēģu skatījums perspektīvā.

Nav valsts, kura teiktu: viss, tūrisms ir beidzies.

33

"Mēs runājam par tūrisma jomas transformāciju, kas varētu izpausties kā aktivitātes ārā, mazākas grupas. Metodes ir - ir tikai aktīvāk jāgrib tās atrast.” Kā piemēru viņš min tiltu starp Latviju un Vāciju, kur Covid-19 situācija ir kontrolēta, “Skandināvijas burbuli”.

“Daļa cilvēku, kas strādāja tūrisma jomā,  atraduši citur darbu un zuduši mums uz visiem laikiem. Savukārt tiem, kas paliks, noderēs jaunas iemaņas - būs jākļūst digitāli kompetentākiem, jāapgūst valodas.” Pēc viņa domām, valsts pretimnākšana varētu izpausties kā mācību apmaksa.