Trikātas pusē dzīvojošais Jānis pirms diviem gadiem savu automašīnu kā pirmo iemaksu nodeva autoplacim. Tad iegādājās jaunu auto un dzīvoja mierīgi, līdz šogad viņš sāka saņemt soda kvītis no ārzemēm.
Latvietis vizualizē, kā tiek "sašņorēts", ja no viņa mašīnas Vācijā "izripotu galva" (8)
Precizēts virsraksts un septītā rindkopa
Kā raidījumam Bez Tabu stāsta Jānis, viņš maijā saņēmis pirmo paziņojumu no Dānijas ar aicinājumu samaksāt sodu par stāvēšanu kādā pašvaldības stāvvietā nelielā Kopenhāgenas piepilsētā. Soda apmērs – 105 eiro, kas pakāpeniski palielinājās.
"Es uzreiz reaģēju un aizrakstīju, ka šis auto nepieder man, ka reģistrā uz mani nav īpašuma tiesību. Nekādas reakcijas nebija," norāda Jānis.
Jānis ar iesniegumu vērsies Valsts policijas Valmieras iecirknī, un saņēmis informāciju, ka atbilstoši sistēmas datiem automašīna ir pārdota citai personai, bet sīkāku informāciju varot sniegt CSDD.
Saņemot dokumentus no Jāņa, dāņu stāvvietas uzraugi rimušies, taču nu kauja bija jāsāk vēl vienā frontē, jo uz kādas no šosejām atļauto 120 km/h vietā kāds ar Jāņa auto bija braucis ar vismaz 131 km/h. Par to pienākas 20 eiro sods, kas pamazām pieauga līdz 25 eiro, bet tad jau sāka pienākt ierakstītas brīdinājuma vēstules, lai gan no Vācijas atsūtītajā soda kvītī skaidri redzams, ka automašīnas vadītājs, tātad pārkāpējs, nav Jānis.
Pats Jānis ir neizpratnē, kāpēc CSDD trešajām pusēm norāda, ka viņš ir automašīnas īpašnieks, kaut spēkratu pirms nodošanas placim noņēmis no uzskaites.
Visās datu bāzēs līdz galam neveiktai īpašnieku maiņas darījuma reģistrācijai var būt arī daudz nepatīkamākas sekas nekā vien 20 eiro soda kvīts. Jānis pat iztēlojas situāciju, ka līdz galam nesakārtotas dokumentācijas dēļ policijas caur Interpolu vispirms meklētu viņu, ja, piemēram, kaut Vācijā viņa mašīna tiktu atrasta ar kādas personas mirstīgajām atliekām bagāžniekā.
"Pēdējais īpašnieks esmu es. Protams, caur Interpolu vietējā Valmieras policija atbrauc, sašņorē un aizved," - iespējamo notikumu gaitu vizualizē Jānis.
CSDD tikmēr skaidro, ka Jānis šajā automašīnas pārdošanas gadījumā visu izdarījis pareizi. Kļūdījies ir gan nākamais mašīnas īpašnieks no Lietuvas, kā arī CSDD Vācijas kolēģi.
Ieva Bērziņa, CSDD pārstāve: "Vācijas puse nenoteiktā kārtībā ir paprasījusi no Latvijas informāciju, kas ir transportlīdzekļa īpašnieks. Mūsu reģistrā var redzēt, ka transportlīdzeklis ir pārdots personai, kas ir Lietuvas pilsonis. Bija neprecīzi pieprasīta informācija no CSDD reģistra. Piemēram, paprasa, kāds tev ir vārds, bet nepavaicā uzvārdu, personas kodu. Pieprasa tikai vienu faktu, bet nepaprasa pārējo informāciju. Sniegta tā informācija, ko Vācijas puse prasījusi."
"Īpatnējs gadījums. Īstenībā ir grūti kādu vainot, izņemot to lietuvieti. Tas ir tas pats, ja jūs kādai mašīnai uz ielas noņemtu numurzīmes, pieliktu savai mašīnai un brauktu tālāk. Tik nelegāli tas ir, jo praktiski nav viņa īpašumā šī mašīna, ja viņš izmanto esošos Latvijas numurus. Viņam nav ne apdrošināšanas, ne tehniskās apskates, nekas. Tātad viņš ir pilnīgi nelegāls uz ceļa," raidījumam Bez Tabu norāda Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.
Šobrīd Jānim prasītie sodi ir atcelti, bet vairāk par šo gadījumu skaties Bez Tabu sižetā.