Starptautiskā maizes diena. Kā mūsdienās cep maizi?

FOTO: Ekrānšāviņš

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā gandrīz par trešdaļu sarucis maizes patēriņš. Bet ir arī laba ziņa: šajā laikā trīskāršojies maizes un miltu izstrādājumu mājražotāju skaits.

Šodien ir Starptautiskā maizes diena, tāpēc “900 sekundes” devās pie viena no maizes mājražotājiem, lai noskaidrotu, kā top maize. 

Maizes cepēja Santa Rubene no Ozolnieku novada rauš ogles no krāsns, kur pēc tam tiks cepta rudzu saldskābā maize. Kad šis darbiņš paveikts, viņa ķeras pie nākamā – izslauka krāsni pilnībā ar speciālo slotu.

”Slaucīšana svarīga tāpēc, lai visas ogles tiktu saslaucītas bedrē un neviena nepaliktu, citādi var iecepties arī kukulī,” stāsta Santa. Maizes gatavošana sākas daudz ātrāk, nekā tā nonāk līdz šaušanai krāsnī.

FOTO: Ekrānšāviņš

Mīkla rūgst divas trīs stundas. Ja tā ir poraina, tas nozīmē, ka ir gatava kukuļa veidošanai un cepšanai. Bet kopumā maizes gatavošanas process aizņem vidēji 15 stundas.

Santa maizes cepšanai pievērsās pirms septiņiem gadiem: sākumā cepa tikai savas ģimenes vajadzībām, jo viņai aug četri bērni, bet drīz vien sāka rīkot ekskursijas.

Sākumā bija doma cept tieši rudzu rupjo maizi, bet tā vairākas reizes nebija sanākusi, toties rudzu saldskābā padevusies ar pirmo reizi: “Tā es arī paliku pie saldskābās. Likās, ka tā ir zīme. Labi, paliekam pie tās!”

FOTO: Ekrānšāviņš

Maizes cepšanā Santa saskata maģiju visā tās pagatavošanas procesā, bet ir viena lieta, par ko viņa joprojām uztraucas: “Tā milzīgā atbildības sajūta, kad ieraugs jāliek plkst. 2.00 vai plkst. 3.00 naktī, kad, ejot vakarā gulēt, ir uztraukums, kaut es tikai pamostos… Un es jau uzbūru ainiņu, kad pamostos no rīta un ieraugu neesmu ielikusi… 

FOTO: Ekrānšāviņš

FOTO: Ekrānšāviņš

Maizi šobrīd ēd arvien mazāk – mainās ēšanas paradumi, telefonintervijā TV3 minēja Maiznieku biedrības vadītājs Kārlis Zemešs, "ja 2004. gadā viens Latvijas iedzīvotājs apēda 52 kilogramus maizes, tad šobrīd tikai 37".

Santa šo tendenci arī pamana, taču gribētāju braukt vērot, kā top viņas maizīte, un pagaršot to joprojām netrūkst: “Jā, šeit arī ir bijuši cilvēki, kuri stāsta, ka maizi viņi vispār neēd, bet nez kādēļ šo maizi viņi ēd.”

Uz augšu
Back