/nginx/o/2020/10/16/13416665t1h60f6.jpg)
"Nopērkot makaronus, ievēroju uz paciņas uzdrukātu tekstu "Halal" un "Halal control". Ziniet, man pilnīgi bezmaz vai uznāca dusmas. Nesaprotu, kāds vispār "halal" varētu būt sakars ar makaroniem? Vai tagad kviešus kauj pēc islāma tradīcijām, nevis maļ? Manuprāt, Latvija vēl nav musulmaņu pārņemta valsts, kur uz katra iepakojuma jāliek virsū šāda informācija..." savu viedokli izsaka Aleks.
"Marķējums nozīmē, ka produkts ir ražots saskaņā ar islāma ticības tradīcijām. Šādu sertifikātu izsniedz gan dzīvnieku izcelsmes produktiem, gan augu izcelsmes produktiem. Šādas zīmes izvietošana uz iepakojuma esot katra ražotāja brīva izvēle," stāsta pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis Māris Fiklons.
Tiesa, šī zīme vairāk sastopama valstīs, kur musulmaņu kopiena ir plaši pārstāvēta. "No islāma reliģijas viedokļa kaut kāds ēdiens ir lietojams musulmaņiem bez ierobežojumiem. Pretējs vārds, kas ir aizliegts musulmaņiem un nedrīkst būt ēdienā, ir - "haram". Tā ir cūkgaļa, arī citi dzīvnieki - ēzeļi, mūļi, alkohols," stāsta LU HZF Āzijas studiju profesors Leons Taivāns.
"Bet tas ir zināms ielūgums musulmaņiem nākt šeit dzīvot. Viņi var īstenot savu dzīvesveidu normālos veikalos un neapgrūtināt savu eksistenci."
Konkrēto makaronu ražotājs apgalvo, ka spēj saražot krietni vairāk, nekā Latvijā var notiesāt, tāpēc "halal" sertifikātam ir liela nozīme, eksportējot produkciju.
