Kamēr vesela virkne uzņēmumu un pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji tiek pakļauti arvien jauniem pulcēšanās ierobežojumiem, mūsu vidū kārtējo reizi ir kāda priviliģētāka grupa. Jaunās konservatīvās partijas pārvaldībā esošā Tieslietu ministrija ziņo, ka dievvārdi tomēr ir spēcīgāki par koronavīrusu.
Proti – uz reliģisku organizāciju rīkotajiem dievkalpojumiem pulcēšanās ierobežojumi neattiecas, jo "dievkalpojumi nav uzskatāmi par privātu vai publisku pasākumu". Dievkalpojumi vienkārši nav pasākumi. Tātad, ja uz kādu brīvdabas koncertu sapulcējas 350 cilvēki, tiek pārkāpts pulcēšanās ierobežojums, bet, tiklīdz viņi sper soli pāri baznīcas slieksnim, viss ir kārtībā un šie paši cilvēki vairs nav sapulcējušies.
Saprotams, ka pirmā reakcija pret šādu nekonsekvenci varētu būtu izteikti nosodoša, tomēr vēlos aicināt domāt plašāk un saskatīt tajā potenciālās iespējas. Nekur nav noteikts, ka dievkalpojums drīkstētu notikt tikai baznīcā. Dievkalpojumu pilnīgi mierīgi var aizvadīt parkā, ledus hallē vai bārā. Gara acīm jau redzu skaistas restorānu un koncertu rīkotāju sadarbības ar dažādām reliģiskajām organizācijām.
Tikai iedomājieties – “Piektdienas vakara mise ar Mesu”, “Sestdienas dievkalpojuma brančs”, “Dona Valentīndienas dievkalpojums Arēnā Rīga”,
“Trīs dienu Positivus dievkalpojums Salacgrīvā”, “Impro dievkalpojums autobusā uz Kuldīgu”, “Rīgas Dinamo dievkalpojums pret Lokomotiv Jaroslavļa”.
Skaisti!
Ticu, ka arī baznīcām nebūtu nekas pretī, protams, saņemot par dievkalpojuma rīkošanu pelnītu desmito tiesu no gūtajiem ieņēmumiem. Pilnīgi iespējams, ka cienīgtēvi tuvākajā laikā būs uz izķeršanu, jo nakts dievkalpojumus vēlēsies rīkot vesela gūzma bāru un naktsklubu.
Vēl noteikti varētu izstrādāt mobilo lietotni “Ārkārtas mācītājs” vai “Diennakts mācītājs”. Tajā būtu apskatāms, cik tālu atrodas tuvākais pieejamais mācītājs, cik minūšu laikā viņš varētu ierasties un cik izmaksātu ārkārtas dievkalpojuma noorganizēšana.
Tā kā reliģiskās organizācijas arī 21. gadsimtā atrodas citā, ar likumdošanu nesaistītā realitātē un laikmetā, domāju, ka nav nekāda iemesla neatjaunot arī indulgences. Tādējādi uzņēmēji varētu jau priekšlaicīgi nodrošināties ar grēku atlaišanu reizēm, kad nejauši sanāk kāda ekspromta pulcēšanās, uz kuru nav iespējams paspēt izsaukt mācītāju.
Pienācis laiks pārstāt sūdzēties par to, ka viss ir slikti un viss aizklapēts ciet. Sazinies ar tuvāko mācītāju jau tagad un organizē dievkalpojumus uz velna paraušanu!
