Aptauja: 81% vecāku uzskata, ka kibermobings notiek arvien biežāk

Telefons. Ilustratīvs foto.

FOTO: Unsplash

Latvijā 81% vecāku uzskata, ka pēdējos gadījumos kibermobinga gadījumi notiek arvien biežāk, liecina mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" iniciatīvas "Iekod pirkstā!" veiktās aptaujas dati.

Kā norāda aptaujas veicēji, tam par iemeslu ir gan daudzās kibermobinga izpausmes formas, gan platformas, kur tas var notikt. Kibermobingu veicina arī tas, ka daudzi cilvēki aizvien uzskata - virtuālajā vidē var darīt jebko, par to nesaņemot sodu. Tomēr teju katrs desmitais vecāks kibermobingu uzskata par vienkāršu cilvēku savstarpējo attiecību kārtošanu.

Bieži, nonākot kibermobinga situācijā, bērni un pusaudži dažādu iemeslu dēļ neuzsāk šīs problēmas risināšanu. Pēc aptaujāto vecāku domām, bērni visbiežāk neuzsāk šo problēmu risināt, jo baidās, ka, atklāti par to pastāstot, situācija var tikai pasliktināties (52%).

Kā otru biežāko iemeslu vecāki norāda, ka bērniem pietrūkst šīs vajadzīgās zināšanas par to, kā šādās situācijās rīkoties - pie kā vērsties, tostarp viņi nezina, ka pāridarītāju par kibermobingu var sodīt un tamlīdzīgi (49%). Aptaujātie vecāki kā trešo biežāko iemeslu ir norādījuši to, ka bērni, pastāstot par kibermobingu, baidās saņemt nosodījumu un paši kļūt par vainīgajiem (28%).

Ceturtais vecāku biežāk norādītais iemesls ir - bērni cer, ka problēma atrisināsies pati (27%). Savukārt kā piekto biežāko iemeslu respondenti ir norādījuši to, ka bērns, acīmredzot, iepriekš ir piedzīvojis vilšanos, risinot līdzīgu problēmu un nesaņemot vajadzīgo atbalstu (17%).

Iniciatīvas "Iekod pirkstā!" eksperte Gunita Kleinberga skaidroja, ka kibermobingam ieilgstot, problēma pati no sevis neizzūd, bet gan samilzt un rada ļoti nopietnas sekas, kuru risināšanā var būt nepieciešami gadi. Aptaujas rezultāti rāda, ka sabiedrībā joprojām ir nepietiekamas zināšanas par konkrētiem rīcības soļiem, ko darīt, lai šo apburto loku apturētu, līdz ar to primārais uzdevums ir vispār identificēt problēmu un sākt ar savu atvasi runāt.

Kleinberga skaidroja, ka kibermobings netiek pārdzīvots tikai digitālajā vidē, bet atsaucas arī uz bērna uzvedību reālajā vidē, tādēļ ir svarīgi sniegt šīs problēmas upuriem atbalstu un piedalīties situācijas risināšanā. Bērnam tas ir emocionāli smagi, tādēļ vecāku atbalsts šajā laikā ir īpaši būtisks. Bieži vien ir grūti pamanīt, ka bērns kļuvis par kibermobnga upuri, jo ikdienas situācijās ir daudzas izmaiņas atvašu uzvedībā un attieksmē, un tikai dažas no tām var signalizēt par problēmām digitālajā vidē. Situāciju var uzlabot ikdienā veidojot ciešākas attiecības ar bērnu, vērojot viņa uzvedību un neatstājot nepamanītas nelielas izmaiņas atvases uzvedībā un attieksmē, pauda Kleinberga.

Viņa piebilda, ka pieaugušajiem, tostarp vecākiem un pedagogiem, ir svarīgi izglītoties par kibermobingu, vairāk interesēties par to, ko bērni dara un kas viņu vidū virtuālajā pasaulē šobrīd ir aktuāls - kādas spēles viņi spēlē, kādos sociālajos medijos pavada laiku, kādus video skatās utml. Turklāt gan skolēniem, gan viņu vecākiem ir pieejama virkne materiālu, lai apgūtu pamata zināšanas par kibermobingu, skaidrojot būtiskāko: kas tas ir, kā to atpazīt, kā rīkoties, sastopoties ar to, un kur meklēt palīdzību.

Aptauju veica mobilo sakaru operators "Bite Latvija" šogad septembrī, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvija". Tajā piedalījās vairāk nekā 500 vecāku ar skolas vecuma bērniem visā Latvijā.

Uz augšu
Back