Raidījums pievērš uzmanību tam, vai šādas biedrības rašanās Zemessardzes paspārnē nerada augsni galēji labējām idejām spēka struktūrās. Šovasar, augot galēji labēji noskaņotu personu skaitam, tika izformēta viena no Vācijas armijas specvienības daļām.

Pirms gada “de facto” vēstīja par Nacionālās apvienības valdes locekļa Raivja Zeltīša kontaktiem ar Lielbritānijas neonacistu organizācijas “National Action” redzamiem pārstāvjiem – Bendžaminu Reimondu un Polu Hikmanu. Zeltīts bija reģistrējies Reimonda moderētajā interneta forumā “Dzelzs maršs” un piedalījies Hikmana radio šovā. Fotogrāfijās redzams arī, kā Reimonds līdzās Zeltītam piedalās leģionāru piemiņas gājienā. Pirms gada un arī tagad Zeltīts notikušo sauc par kļūdu. “Kas attiecas uz zināmu manu pagātni vai tās kļūdām, par to es esmu jau runājis, un šo jautājumu šobrīd negribētu īpaši aktualizēt,” tagad saka Zeltīts.

Pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” publikācijā ir atsauce arī uz materiāliem, kas noplūda no britu fašistu foruma „Dzelzs maršs”. “Re:Baltica” vēstīja, ka Zeltīts savulaik forumā stāstījis, ka Nacionālā apvienība vēlas kļūt par politisko spārnu kustībai, kurai būtu arī paramilitārs spārns, lai valstī varētu sākt Ceturto Atmodu. Foruma administratoriem Zeltīts lūdzis dzēst iepriekš rakstīto, norādot, ka šiem plāniem nevajadzētu kļūt zināmiem plašākai sabiedrībai, it īpaši NA vēlētājiem, kuri, pēc viņa teiktā, ir parasti Latvijas patrioti, nevis fašisti.

Raivis Zeltīts kopā ar vēl diviem vadošiem Nacionālās apvienības biedriem septembra sākumā dibināja biedrību “Austošā saule”, kas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta 7.oktobrī. Starp organizācijas darbības pamatuzstādījumiem minēts “etniskais latviešu nacionālisms” un vēlme mobilizēt tautu savu interešu aizstāvībai.

“Es vienmēr esmu iestājies pret nekontrolētu masu imigrāciju. Manuprāt, multikulturālisms kā modelis nedarbojas, to es arī atklāti paužu, un šajā ziņā šādās pozīcijās arī turpināšu raisīt šīs sabiedriskās diskusijas. Bet jebkurā gadījumā ne es, ne mūsu biedrībai nav nekādu rasistisku elementu.”

Tiesa gan, biedrības nosaukums zinātājiem atgādina arī par līdzību ar Grieķijas neonacistu organizācijas “Golden Dawn” jeb “Zelta rītausma” nosaukumu. Ko Grieķijas tiesa nesen kā pasludināja par noziedzīgu organizāciju. Tā procesu sāka pēc tam, kad "Zelta rītausmas" atbalstītāju pūlis nodūra grieķu hiphopa mākslinieku.

“Apsūdzības “Golden Dawn” vadītājiem un dalībniekiem, tostarp par Pavla Fisas slepkavību, atklāj plaisu, kas pastāv ne tikai Grieķijā, bet visā Eiropā un ārpus tās. Šī sprieduma ietekme un simboliskā nozīme attiecībā uz galēji labēji noskaņotām partijām ar agresīvu, pret migrantiem un cilvēktiesībām vērstu nostāju, būs jūtama tālu aiz Grieķijas robežām,” šādu viedokli īsi pirms sprieduma pauda cilvēktiesību eksperts, "Amnesty International" Eiropas reģionālais direktors Nils Muižnieks.

un ideja nav nākusi no grieķiem, bet gan no pašu vēstures, piemēram, Latvijas armijas vai Latvijas valsts ģerboņa ar sauli kā jaunas valsts rašanās simbolu.

Starp biedrības mērķiem uzsvērta arī ideja par Starpjūru savienību, kas stieptos līdz pat Melnajai jūrai, un sadarbība ar līdzīgi domājošām ārvalstu organizācijām, taču Zeltīts nenosauc, kuras redz kā tuvākās organizācijas ārpus Latvijas. Uz jautājumu, vai varētu sadarboties ar ukraiņu “Azov”, kuri ir vieni no kvēlākajiem šāda veida savienības idejas nesējiem, Zeltīts atbild, ka šī organizācija ir ļoti sazarota un viņu idejas īsti nesakrītot ar tām, ko domājot darīt biedrība. “Austošā saule” sola “lielāku uzsvaru uz diskusijām, piesaistot ekspertus un diplomātus”.

“Logo ideja bija mana, tas bija tāds ilgstošs process. Bet principā tajā ir apvienoti divi etnogrāfiskie simboli. Viens ir rombs, kas ir saules simbols latviešu etnogrāfijā. Un tad ir šie saules stari, kas iedod šo kustību, lai būtu šī te austošā saule, tas ir Laimas krusts jeb ugunskrusts, tātad divi etnogrāfiski simboli (..) Un tikai tādēļ vien atteikties, ka kāds to var nesaprast, tad, man liekas, drīzāk ir jāskaidro un jāliek saprast,” savu ideju skaidro Zeltīts.

Biedrības kodolu veido trīs Nacionālās apvienības biedri – Zeltīts, kā arī uz Rīgas domi kandidējušie – maksātnespējas procesa administratore Ginta Vilcāne un Kristaps Gulbis, kurš strādā par Saeimas deputāta Jāņa Iesalnieka palīgu, vada partijas jaunatnes organizāciju un ir partijas valdē. Gulbis savu viedokli atsūtīja rakstiski, uzsverot, ka viņa prioritāte ir darbs partijā.

“Mūsu plāns biedrībā “Austošā saule” ir pārstāvēt nacionālkonservatīvas idejas, kā arī biedrības pamatmērķis ir veicināt sabiedrībā politiskās diskusijas un aizstāvēt latviešu intereses,” epastā norāda Nacionālās apvienības Visu Latvijai! - TB/LNNK valdes loceklis Kristaps Gulbis.

Kristaps Gulbis dien Zemessardzes Studentu bataljonā. Raivis Zeltīts kopš jūlija ir algots Zemessardzes 1. Rīgas brigādes darbinieks, sabiedrisko attiecību speciālists. Biedrībā šobrīd ir aptuveni desmit biedru, puse ir zemessargos. Statūtos noteikts, ka visiem vīriešiem, kuri vēlas kļūt par biedriem, jāiestājas Zemessardzē.

Zemessardzes komandieris Egils Leščinskis par zemessargu dibināto biedrību uzzināja no LTV raidījuma “de facto”. “Mēs nevaram aizliegt zemessargiem dibināt nevalstiskas organizācijas, kā arī būt nevalstisku organizāciju dalībniekiem. Un ir valsts organizācijas, kas nodarbojas ar nevalstisku organizāciju pārbaudi reģistrēšanās laikā, darbības laikā, kad šīs organizācijas raksta savus statūtus, un tad attiecīgi secina, vai šīs organizācijas var reģistrēt vai nevar,” uzsver Leščinskis.

Tostarp atklājās, ka karavīri glabājuši Vērmahta relikvijas un lietojuši nacistu sveicienu. Bet šovasar aizdomās par radikalizēšanos tika izformēta viena no armijas specvienības daļām. Papildu bažas radīja arī fakts, ka vairāki desmiti policistu bija pievienojušies labējo ekstrēmistu tērzēšanas grupām. Lai atklātu vēl citus iespējamos gadījumus, Vācijas spēka struktūrās strādājošajiem tika lūgts aizpildīt speciālas anketas par trīs gadu periodu. Speciālie dienesti secinājuši, ka strukturālas problēmas drošības spēkos tomēr nav. “Tas ir neliels gadījumu skaits, salīdzinot ar kopējo darbinieku skaitu, kas federālā un valsts līmenī ir gandrīz 400 000. Bet katrs gadījums jau ir par daudz, un es pat saku, ka katrs gadījums ir kauns,” preses konferencē 6.oktobrī atzina Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers.

Zemessardzes komandieris Leščinskis uzsver, ka bruņotajos spēkos gan profesionālā dienesta karavīri, gan zemessargi pirms uzņemšanas tiek noteiktā kārtībā pārbaudīti, savus atzinumus sniedz arī citas atbildīgās institūcijas, un viņš ir puslīdz drošs par viņu atbilstību dienestam. “Es domāju, ka bruņotie spēki ir tāda organizācija, kas konsolidē sabiedrību - pilnīgi noteikti, nevis to šķeļ. Un mums nav indikāciju, ka mūsu vidū ir kaut kādas personas, kas veicinātu šāda veida sašķeltību sabiedrībā,” saka Leščinskis.

Par aizsardzības sektoru, tajā skaitā Zemessardzi, atbildīgā valsts drošības iestāde ir Militārās izlūkošanas un drošības dienests.

Savukārt Valsts drošības dienests uz “de facto” jautājumiem par tikko dibināto biedrību “Austošā saule” norādīja, ka minētā organizācija viņiem ir zināma, taču, ņemot vērā dienesta darbības specifiku un informācijas aizsardzības prasības, tas atturēsies no plašāku komentāru sniegšanas.