Saasinoties vīrusa izplatībai, skolēniem jau atkal ir jāturpina mācīties attālināti. Tas nozīmē, ka bērni un jaunieši vairāk laika pavada iekštelpās. Lai neciestu skolēnu koncentrēšanās spējas un veselība, ir būtiski pievērst uzmanību iekštelpu klimatam.
Sākoties jaunajam mācību gadam, kas COVID-19 pandēmijas ietekmē ir iezīmējies ar līdz šim nepieredzētiem veselības drošības pasākumiem izglītības iestādēs, īpaši aktuāls kļuvis jautājums par iekštelpu klimatu. Skolās tiek veikti dažādi drošības pasākumi, lai mazinātu vīrusa izplatību, taču tikpat svarīgi ir atcerēties, ka būtisks priekšnoteikums bērnu veselībai, pašsajūtai un sekmēm gan mājās, gan skolā ir svaigs gaiss un maksimāla dienas gaismas nodrošināšana.
Pagājušajā gadā "VELUX Group" veiktā pētījuma rezultāti¹ liecina, ka vairāk nekā 35% Latvijas bērnu dzīvo neveselīgā mājas vidē jeb mājās, kuru iekštelpu klimats negatīvi ietekmē veselību. Visbiežāk izplatītie trūkumi - mitrums un pelējums (vairāk nekā 40% gadījumu), nepiemērota gaisa temperatūra (vairāk nekā 20% gadījumu), nepietiekama dienas gaisma un pārmērīgs troksnis (mazāk nekā 10% gadījumu), kas rada augstu risku bērniem iegūt veselības problēmas un pavājināties sekmēm skolā.
Bērni, kas dzīvo neveselīgā iekštelpu vidē, ievērojami biežāk sūdzas par ekzēmu, klepu, sēkšanu, astmu, alerģiju vai sliktu elpceļu veselību.
Tās ir veselības problēmas, kas bērniem bieži vien saglabājas arī pieaugot.
Problēma nepastāv tikai mājokļos, bet arī neveselīgās skolās. Ik gadu bērni vidēji 170-190 dienas pavada skolā. Lielākā daļa laika (70%) tiek pavadīta iekštelpās - klasē. Dati liecina, ka galvenā problēma skolās ir gaisa kvalitāte.
Piesmacis un piesārņots gaiss telpās ietekmē ne tikai kopējo veselības stāvokli, bet arī skolēnu sekmes.
Skolēni bieži mācās telpās ar paaugstinātu CO2 līmeni, kas pārsniedz ieteicamo 1000 – 2000 ppm līmeni. Turklāt bērni ieelpo lielāku gaisa daudzumu, salīdzinot ar ķermeņa lielumu, nekā pieaugušie, un tas nozīmē, ka piesārņots gaiss skolēnus ietekmēs vairāk nekā skolotājus. Kombinācijā ar sliktu gaisu daudzās telpās netiek nodrošināta arī pietiekama dienas gaisma.
Tomēr, ja vecāki iekštelpu vidi skolā var ietekmēt minimāli, tad šā brīža situācijā gan paši skolēni, gan vecāki var parūpēties par svaigu gaisu telpās.
Izvērtē telpu ventilāciju un mitruma līmeni
Lai novērtētu gaisa kvalitāti dzīvesvietā, iespējams iegādāties CO2 mērītāju un gaisa mitruma mērītāju. Ja gaisa kvalitāte regulāri ir pasliktināta, ieteicams izvērtēt dzīvesvietas ventilācijas sistēmu un to uzlabot. Ja dzīvo īrētā dzīvoklī vai mājvietas remontam šobrīd nav resursu, regulāri jāvēdina telpas. Pētnieki ir atklājuši, ka ventilācijas uzlabošana un CO2 koncentrācijas samazināšana uzlabo skolēnu sniegumu ātrumu, paaugstina uzmanību un koncentrēšanos un pozitīvi ietekmē bērnu veselību, samazinot kavējumu skaitu slimības dēļ. Savukārt paaugstināts mitruma līmenis vai gluži pretēji - samazināts mitruma līmenis apkures sezonā arī veicina elpceļu saslimšanas.
Palielini piekļuvi dienas gaismai
Pētījumi rāda, ka pietiekams dienas gaismas daudzums var uzlabot produktivitāti un koncentrēšanās spējas par 5-15%, tāpēc vēlams skolēna mācību galdu izvietot visgaišākajā telpas vietā, iespējami tuvāk logam. Sorbornas Universitātes pētījums parāda, ka
skolēni, kas mācās klasēs ar lielākiem logiem, uzrāda par 15% labākas sekmes gan matemātikas, gan loģikas testos, salīdzinot ar klasēm, kur ir mazāki logi.²
Dabiskā dienas gaisma padara iekštelpas dzīvei patīkamākas un mājīgākas, ko mākslīgā apgaismojuma lampas nespēj. Ja dzīvo personīgajā privātmājā, ir vērts apsvērt arī gaismas tuneļu izbūvi, kas būtiski palielinās dienas gaismas ieplūšanu pat tumšākajās telpās. Uzlabojot iekštelpu klimatu un radot pēc iespējas ērtāku un veselīgāku vidi sev apkārt, izdosies ne tikai uzlabot veselību un labsajūtu, bet arī dzīves kvalitāti.
Pavadiet laiku brīvā dabā
Gaiss iekštelpās var būt līdz pat piecām reizēm piesārņotāks nekā gaiss ārpus telpām, un
bieži tieši bērnistaba ir vispiesārņotākā telpa mājoklī.
Neskatoties uz priekšrocībām un ieguvumiem, ko svaigs gaiss un dienas gaisma sniedz mūsu veselībai un labsajūtai, eiropieši 90% sava laika pavada iekštelpās, tāpēc tiekam dēvēti par “iekštelpu paaudzi”. Zinātnieki norāda, ka katru dienu no 30 minūtēm līdz divām stundām pavadot dienas gaismā un nodarbojoties ar dažādām fiziskajām aktivitātēm, tiek uzlabota mūsu veselība un garīgā labsajūta. Īpaši nozīmīgi tas ir bērniem.
¹ VELUX Group piektais ikgadējais Veselīgo māju barometrs 2019
² Maesano, C., & Annesi-maesano, I. (2016). Impact of Lighting on School Performance in European Classrooms. In Clima2016(pp. 1–14). Aalborg
