ASV pēc vēlēšanām – nokaitēta un sašķelta

Toms Rātfelders Pasaule kabatā

FOTO: TVNET

Otrdien, 3. novembrī, Amerikas Savienotajās Valstīs notika vēlēšanas, kurās par prezidenta krēslu sacentās demokrātu partijas pārstāvis Džo Baidens un pašreizējais Baltā nama saimnieks Donalds Tramps. Galvenos secinājumus par pirmajiem rezultātiem TVNET raidījumā «Pasaule kabatā» apsprieda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, RSU docents Māris Andžāns, politologs Veiko Spolītis un žurnāla IR komentētājs Pauls Raudseps.

Ko varam secināt par pašreizējiem vēlēšanu rezultātiem?

Andžāns norāda, ka tika prognozēta cieša sacīkste, un šī prognoze ir arī piepildījusies. Tajā pašā laikā eksperts uzsver, ka tuvākajās dienās zināsim tikai aptuvenās vēlēšanu rezultātu aprises, jo šogad notiek balsošana pa pastu un balsu skaitīšana aizņems zināmu laika sprīdi. Trampam gan pagaidām izskatās, ka iet labāk, nekā gaidīts. Tas varētu būt tāpēc, ka viņš pēdējās dienās pirms vēlēšanām apceļoja četrus štatus un uzstājās lielu cilvēku pūļu priekšā. Tādējādi iespējams, ka demokrāti ir nedaudz paslinkojuši.

Andžāna prāt, lielais pārsteigums ir Trampa uzvara Floridā, Ohaio, Aiovā un citos svārstīgajos štatos. Līdz ar to pagaidām lielāka iespēja uzvarēt vēlēšanās ir pašreizējam Baltā nama saimniekam. Runājot par Floridu, Spolītis piebilst, ka liels pārsteigums ir tas, ka beigu beigās Donalds Tramps ieguva tur dzīvojošo latīņamerikāņu balsis. Tas zināmā mērā esot noticis tāpēc, ka tur dzīvojošie imigranti nevēlas, lai ierastos jauni imigranti un konkurētu par to darba vietām. Papildus tam, daudzi latīņamerikāņi nāk no sociālistiskām valstīm un Tramps ir meistarīgi spējis parādīt, ka demokrāti atbalsta sociālisma idejas. Šie cilvēki ir uz savas ādas piedzīvojuši, cik neveiksmīgs sociālisms var būt, saka Andžāns.

Visbeidzot, Raudsepam ir aizdomas, ka piepildās tas scenārijs, par kuru daudzi komentētāji ir bažījušies.

Respektīvi – ilgi nebūs skaidrības par vēlēšanu iznākumu un Tramps pāragri paziņos par savu uzvaru.

3

Turklāt viņš arī vērsīsies tiesā, lai Baidena uzvaras gadījumā vēlēšanu rezultātus apstrīdētu. Tas viss nozīmētu ilgstošas neskaidrības iestāšanos. Žurnāla IR komentētājs pauž viedokli, ka Baidena uzvaras gadījumā Viskonsinā, Mičiganā, Arizonā, Džordžijā, viņam nav obligāti nepieciešama uzvara Pensilvānijā. Tomēr galīgā skaidrība par to būs ne ātrāk kā piektdien.

Izmaiņas Kongresā un Augstākajā tiesā

Spolītis norāda, ka pagaidām izskatās, ka demokrāti saglabās kontroli pār Kongresa Pārstāvju palātu. Tomēr Senātu turpinās kontrolēt republikāņi. Tas savukārt nozīmē - pat ja Baidens beigu beigās kļūs par ASV prezidentu, viņam būs ļoti grūti pieņemt nopietnus likumprojektus. Andžāns piemetina, ka līdzīga situācija ir tikusi novērota jau pēdējos gadus, kad pret Trampu tika vērsts impīčments, bet republikāņu kontrolētais Senāts nenobalsoja par viņa atbrīvošanu no amata.

Runājot par Augstāko tiesu, Raudseps piemetina, ka republikāņiem nesen ir izdevies panākt konservatīvo tiesnešu pārsvaru. Šī arī ir spēcīga institūcija, kura varētu bremzēt Baidena virzīto politiku. Līdz ar to – konflikts nebūtu tikai starp prezidentu un Kongresu, bet arī starp prezidentu un citām politiskajām institūcijām. Tas viss beigu beigās veicinās vēl lielāku saspīlējumu ASV iekšienē.

Iespējamie nemieri vēlēšanu izskaņā

Spolītis atzīst, ka pēdējos gadus ASV vēlētāji ir tikuši ļoti kacināti un tiem ir nepieciešams savu saspīlējumu kaut kādā veidā izlādēt.

Andžāns gan piekrīt, ka šim aizkaitinājumam ir arī sudraba maliņa, jo ir pieaugusi vienkāršo ASV iedzīvotāju interese par politiku.

3

Līdz ar to šogad ir novērojama daudz lielāka vēlētāju aktivitāte nekā citkārt. Raudseps ir daudz kritiskāks: viņaprāt, valsts ir sākusi sadalīties divās savstarpēji naidīgās nometnēs. Šīs nometnes ir sadalītas gan ģeogrāfiski, gan politiski, gan kulturāli, gan arī citos veidos. Šo plaisu attiecīgi ir ļoti grūti pārvarēt, un mēs pēdējos 100 gados neesam piedzīvojuši scenāriju, kad ASV vēlēšanu izskaņā būtu bijis tik augsts vardarbības risks. Papildus tam visam aptaujas liecinot, ka cilvēki arvien vairāk savu identitāti sāk saistīt ar politisko partiju. Piemēram, stipri vairāk nekā 10% amerikāņu neesot pieņemami, ka to bērns apprecētu cilvēku, kurš atbalstītu citu politisko partiju, saka Raudseps.

FOTO: CLEMENS BILAN/EPA

Visbeidzot, Andžāns gan iesaka nepārspīlēt un atcerēties, ka ASV un tās iedzīvotāji vienmēr ir bijuši ļoti dažādi. Tramps gan noteikti valsts iedzīvotāju saliedētību neveicina, un nav pamata domāt, ka viņš to varētu darīt sava otrā termiņa laikā.

Kas varētu notikt ar Trampu zaudējuma gadījumā?

Andžāns norāda, ka viņš noteikti no politiskās skatuves nenokāps un savas ambīcijas ir arī Trampa radiem. Tāpat Trampa rīcībā paliktu biznesa impērija. Viņaprāt, Tramps varētu būt netipisks bijušais prezidents, jo aktīvi turpinātu kritizēt pašreizējo prezidentu. Tas būtu nerakstītā likuma pārkāpums, kuru pagaidām ievēro arī Baraks Obama.

Spolītis piemetina, ka šajā kontekstā arī svarīgi atcerēties, ka Trampam uz papēžiem min virkne tiesas procesu un Deutsche Bank jau tagad ir paziņojusi par vēlēšanos pārtraukt ar viņu sadarbību.

3

Līdz ar to – nevar izslēgt arī pašreizējā prezidenta nokļūšanu aiz restēm.

Kurš būtu visizdevīgākais prezidents Latvijai?

Visi trīs eksperti piekrīt, ka visizdevīgākais Latvijai būtu Baidens. Andžāns gan papildina, ka Tramps arī nav bijis ļoti slikts. ASV viņa laikā ir turpinājusi palīdzēt mūsu valstij militāri, un ir saglabājies stingrs kongresa atbalsts. Protams, nav pozitīvi tas, ka Baltā nama saimnieks turpina vājināt NATO ar saviem izteikumiem. Baidens šādu politiku piekopt nevēlas.

Raudsepa prāt, Latvijai par labu ir arī spēlējis tas, ka Trampu pašu mūsu drošības jautājums tā īsti neinteresē. Lielāka ietekme šajā kontekstā ir bijusi aizsardzības ministriem no tradicionālām republikāņu aprindām, kuri Krievijas iegrožošanu uztver kā prioritāti. Ja Tramps sava otrā termiņa ietvaros šos cilvēkus nomainītu uz sev vairāk politiski pietuvinātiem, mūsu drošībai rastos  papildu risks.

Kāds varētu izskatīties abu prezidentu pirmais gads amatā?

Andžāns norāda, ka Baidena uzvaras gadījumā varētu notikt mēģinājumi normalizēt attiecības ar Irānu, pievienoties Parīzes klimata nolīgumam un atrast vairāk uz dialogu vērstu pieeju attiecībām ar Ķīnu. Tāpat tiktu atkal sāktas sarunas par tirdzniecības līgumiem. Savukārt Trampa uzvaras gadījumā turpināsies līdzšinējā politika, kura ir vairāk vērsta uz vienpusēju rīcību un vēl lielāku atkāpšanos no pasaules policista amata. Šajā kontekstā Raudseps atgādina, ka Džons Boltons ir savulaik ar grūtībām atturējis Trampu no paziņojuma par izstāšanos no NATO un nav izslēgts, ka Baltā nama saimnieks šo soli varētu spert sava otrā termiņa laikā.

FOTO: AFP/SCANPIX

Latvija lielvaru spēlēs

Andžāns neizslēdz scenāriju, ka Tramps beigu beigās varētu mēģināt strādāt ar Krieviju, lai iegrožotu Ķīnu.

3

Viņš atgādina, ka ASV redz Ķīnu kā savu galveno stratēģisko draudu, bet Krievija ir vairāk valsts ar atpalikušu ekonomiku. Pagaidām gan abu valstu sadarbībā tiek sperts viens solis uz priekšu un viens atpakaļ. It kā ir notikuši mēģinājumi veidot ar Vladimira Putina režīmu dialogu, bet, no otras puses, ir tikušas piemērotas sankcijas. Raudseps norāda, ka mūsu drošībai vissvarīgāk ir tas, kas notiek ar NATO un transatlantiskajām attiecībām. Ja tās turpina pasliktināties, tad mēs varam tikt nostādīti ļoti neērtā situācijā. Savukārt Spolītis pauž viedokli, ka Trampa neparedzamība ir dzinulis Eiropai pašai vairāk uzņemties atbildību par savu drošību.

Latvija un naudas atmazgāšana

Abu prezidentu vadībā ASV turpinās norādīt Latvijai uz nepieciešamajiem mājasdarbiem naudas atmazgāšanas sfērā. Spolītis gan pieļauj, ka lielāks spiediens varētu tikt izdarīts Baidena prezidentūras gadījumā. Pašreizējais Baltā nama saimnieks ir sevi parādījis kā ļoti korumpētu un ielicis svarīgos amatos savus ģimenes locekļus.

Uz augšu
Back