Probācijas uzraudzība nav "papīru stumdīšana", ir arī ēnas puses

FOTO: TVNET

Kas ir probācijas uzraudzība? Vai tā ir tikai "papīru stumdīšana", vai kas vairāk? Kliedējam mītus. Probācijas uzraudzībai ir liela nozīme personas labošanā, panākšanā, lai persona neatgriežas uz noziedzīgās takas. Par to, kas ir probācijas uzraudzība, intervijā stāsta Valsts probācijas dienesta (VPD) vadītāja vietniece funkciju jautājumos Ilona Linde.

Ko nozīmē probācijas uzraudzība?

Lietojot vārdus probācijas klientu uzraudzība, mēs saprotam četras dažādu kategoriju personu grupas, ar kurām ik dienu strādā Valsts probācijas dienesta darbinieki.

Pirmā kategorija – nosacīti notiesātas personas. Tas nozīmē, ka tiesa ir noteikusi brīvības atņemšanas sodu, bet ir nolēmusi to neizpildīt, jo tās rīcībā ir informācija, kas liecina, ka persona varētu jaunus likumpārkāpumus vairs neizdarīt. Šādā gadījumā persona tiek nosacīti notiesāta, nosakot pārbaudes laiku no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem. Visu šo pārbaudes laiku persona atrodas Valsts probācijas dienesta uzraudzībā. Pārbaudes laikā persona nedrīkst izdarīt jaunu noziedzīgu nodarījumu un pārkāpt sabiedrisko kārtību. Tai ir jāpilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētie un Valsts probācijas dienesta noteiktie pienākumi.

Rezumējot – sods ir brīvības atņemšana, bet cilvēkam tiek dota iespēja palikt sabiedrībā ar zināmiem pienākumiem.

Otrā kategorija – personas, kurām tiesa vai prokurors ir noteicis papildsodu – probācijas uzraudzību. Šo papildsodu ir iespējams piemērot kopā ar tādiem sodiem kā naudas sods, piespiedu darbs un brīvības atņemšana. To piemēro uz laiku no viena līdz trīs gadiem, atsevišķos gadījumos pat līdz pieciem gadiem, un arī šajā gadījumā persona atrodas Valsts probācijas dienesta uzraudzībā un tai ir jāpilda likumā paredzētie un probācijas dienesta noteiktie pienākumi.

Trešā kategorija – nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas soda izciešanas atbrīvotas personas. Tās ir personas, kuras ir izcietušas noteiktu brīvības atņemšanas soda daļu un ar savu uzvedību un attieksmi parādījušas, ka spēs iekļauties sabiedrībā, neizdarot jaunus likumpārkāpumus. Laikā, kas palicis līdz pilna brīvības atņemšana soda termiņa beigām, persona atrodas probācijas dienesta uzraudzībā. Piemēram, persona bija notiesāta ar brīvības atņemšanu uz desmit gadiem, bet atbrīvota divus gadus pirms soda termiņa beigām. Tas nozīmē, ka divus gadus tā atradīsies probācijas dienesta uzraudzībā.

Ceturtā kategorija – nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotas personas. Tās ir personas, kuras ir izdarījušas kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu. Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors nosaka pārbaudes laiku no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem.  Atšķirībā no iepriekšējām trim kategorijām, šī ir visvieglākā uzraudzības forma. Ja prokurors nav noteicis nevienu no Krimināllikumā paredzētajiem pienākumiem, Valsts probācijas dienesta saskare ar šīm personām ir visnotaļ minimāla. Ņemot vērā minēto, turpmākajā sarunā orientēsimies uz pirmajām trīs kategorijām.

2019. gadā probācijas darbinieku uzraudzībā atradās 6579 personas. No tām lielākā daļa – 3953 nosacīti notiesātas personas. Tālāk seko personas, kurām piemērots papildsods – probācijas uzraudzība – 1516, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotas personas – 599, un nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas soda izciešanas atbrīvotas personas – 511, tai skaitā 94 – ar elektronisko uzraudzību.

Kā izpaužas probācijas uzraudzība, kas notiek ar cilvēku, kuram tā noteikta?

Probācijas dienesta darbinieka darbs sākas ar rūpīgu tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu iepazīšanu, lai saprastu, par ko tieši probācijas dienestā šis cilvēks ir nonācis. Tā ir sākotnējā informācija, ar kuru mēs operējam.

Pēc tam sākas intensīvs informācijas iegūšanas periods.

Mums ir jāiepazīst cilvēks, viņa dzīves gājums, bēdīgā un labā pieredze,

stiprās un ne tik stiprās puses, attiecības ar citiem cilvēkiem un valsts vai pašvaldību institūcijām, viņa spējas nodrošināt sev pamatvajadzības un veids, kādā tās tiek nodrošinātas. Informācija tiek iegūta gan no paša cilvēka, gan no sarunām ar viņam tuviem cilvēkiem (ja cilvēks tam piekrīt), gan no citām institūcijām.

Kad informācija ir iegūta, seko tās izpēte un analīze. Šo darbiņu darīt mums palīdz specializēti recidīva riska un kriminogēno vajadzību novērtēšanas instrumenti. Ko tie dod? Tie ļauj mums, sagrupējot/strukturizējot iegūto informāciju, identificēt problemātiskās jomas probācijas klienta dzīvē, ieraudzīt patieso nodarījuma izdarīšanas cēloni un jauna nodarījuma izdarīšanas varbūtības līmeni. Respektīvi, tie parāda mums turpmākos darba virzienus darbā ar probācijas klientu, lai mazinātu iespēju, ka probācijas klients izdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu. Nodarījuma izdarīšanas varbūtības līmenis iedalās no ļoti zema līdz ļoti augstam. Jo augstāka ir varbūtība, ka tiks pastrādāts jauns nodarījums, jo lielāka ir probācijas dienesta amatpersonas darba intensitāte un specifika.

Jāsaprot, ka bieži vien nozieguma izdarīšanai pamatā ir dziļi un personiski aizskārumi bērnībā un jaunieša vecumā, neprasme nodrošināt pamatvajadzības, nedarot pāri citiem, jo cilvēks to vienkārši  dažādu iemeslu dēļ nav iemācījies, neprasme būt pašpietiekamam u.tml. Tas nekādā gadījumā neattaisno izdarīto, jo katrs visupirms par savu rīcību ir atbildīgs pats. Tomēr tas ir jāzina un jāņem vērā, strādājot ar probācijas klientu, jo tikai to ieraugot/respektējot, mēs varam atrast labāko pieeju un metodes, piesaistīt piemērotākos speciālistus un panākt, ka probācijas klients līdzdarbojas un sadarbojas.

Tas ir diezgan grūti un sarežģīti, bet probācijas dienestam jāpanāk, lai cilvēks, kurš izdarījis noziedzīgu nodarījumu, pats atzīst un pieņem savu atbildību par izdarīto, kā arī izrāda ne tikai gatavību problēmas risināt, bet arī prot to darīt. Svarīgi, lai cilvēks spēj saskatīt un novērtēt personiskos ieguvumus un sasniegumus, ja problēmas tiks risinātas.

Plānojot un nodrošinot uzraudzības procesu, probācijas dienesta darbinieks ņem vērā uzraudzības perioda ilgumu, probācijas klientam noteiktos pienākumus, cietušā intereses, probācijas klienta recidīva riska un kriminogēno vajadzību novērtējumu un, lai uzraudzības process būtu mērķtiecīgs, sadarbībā ar probācijas klientu sagatavo uzraudzības plānu. Uzraudzības plānā savukārt tiek izvirzīti mērķi un noteikti pasākumi, kurus veicot, šie mērķi tiks sasniegti.

Uzraudzības plānā var tikt ietverti arī tādi mērķi, kas šķietami nemaz nav saistīti ar tām problēmām, kuru dēļ probācijas klients ir nonācis probācijas dienesta redzeslokā, un kādam var likties pat nejēdzīgi un naivi. Tomēr, ja tie probācijas klientam ir svarīgi, tas ir arī mūsu resurss, un šā mērķa sasniegšana var palīdzēt sasniegt citu būtisku mērķi. Piemēram, probācijas klients labprāt iemācītos spēlēt bungas, jo bērnībā viņam tas šķita saistoši un interesanti. Mēs ietveram to kā vienu no mērķiem uzraudzības plānā un kopā ar probācijas klientu saliekam soļus, kas ir jāizdara, lai to sasniegtu. Izrunājam, vai un kāda palīdzība ir nepieciešama mērķa sasniegšanai, kur un kā viņš to var saņemt.

Varbūt šī mērķa sasniegšanā ir iespējams piesaistīt probācijas dienesta brīvprātīgā darba veicēju, kurš ikdienā ir mūziķis un spēlē bungas.

Ko tas dos? Šī probācijas klienta personīgā mērķa sasniegšana mums vienlaikus palīdz mazināt riskus, kas saistīti ar nelietderīgu un nejēdzīgu brīvā laika pavadīšanu un atbalstošu, labu cilvēku neesamību probācijas klienta paziņu lokā. Tas paver iespēju iegūt jaunus, labākai dzīvei motivējošus paziņas un ar laiku varbūt pat draugus, kuri palīdzēs piepildīt tādas sociālās vajadzības kā draudzība, atbalsts, komunikācija.

Svarīgi ir ieraudzīt un izprast patieso problēmu. Piemēram, pie mums nonāk cilvēks, kurš kādu noziegumu pastrādājis atkarību izraisošu vielu ietekmē. Jāsaprot, ka pats fakts – cilvēks lieto atkarību izraisošas vielas – vēl uzreiz nenozīmē, ka galvenā problēma ir atkarība pati par sevi. Mums ir jāspēj saskatīt tie iemesli, kuru dēļ atkarība ir izveidojusies, stiprinājusies.

Darbā ar probācijas klientiem dienests visu uzraudzības laiku var noteikt virkni pienākumu, piemēram, ievērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, mainīt dzīvesvietu bez probācijas dienesta piekrišanas, uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās, sazināties ar noteiktiem cilvēkiem, izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez probācijas dienesta atļaujas, lietot alkoholu un citas apreibinošās vielas, iegādāties, nēsāt vai glabāt noteiktus priekšmetus, tuvoties noteiktiem objektiem, vietām vai iestādēm. Tāpat dienests var noteikt pienākumu saskaņot ar amatpersonu pārvietošanās maršrutu, piedalīties vienā vai vairākās probācijas programmās, apmeklēt probācijas dienesta norādīto speciālistu, kā arī pildīt norādījumus, kas vērsti uz legālu iztikas līdzekļu gūšanu vai sadzīves jautājumu risināšanu sociāli pieņemamā veidā.

Kā redzams, pienākumu klāsts ir visai plašs. Pienākumu noteikšana nav pašmērķis, darbiniekam ir jāprot pamatot katra pienākuma noteikšana un jāsaprot, ko tieši mēs vēlamies panākt ar šo pienākumu.

Piemēram, probācijas darbinieks nav ārstniecības persona un nevar noteikt, vai personai ir atkarība no alkohola vai citām atkarību izraisošām vielām. Lai to noskaidrotu, mēs varam noteikt pienākumu apmeklēt narkologu, un gadījumā, ja speciālists apstiprina atkarību, probācijas klientam ir jāpilda speciālista norādījumi.

Viens no iepriekš minētajiem pienākumiem, kuru varam noteikt, ir būšana mājās konkrētā laikā. Šādā gadījumā cilvēkam tiek norādīts, kādā laikā viņš nedrīkst atstāt savu dzīvesvietu. Ja šāds pienākums ir noteikts, tad probācijas dienestam ir tiesības braukt pārbaudīt, vai persona patiešām atrodas mājās. Iepriekš par pārbaudēm neviens netiek informēts, līdz ar to probācijas klients nekad nevar zināt, kurā dienā un cikos dienesta darbinieki var pie viņa ierasties.

Piemēram, ja personai ir aizliegts atstāt dzīvesvietu no desmitiem vakarā līdz sešiem rītā, tad probācijas dienesta pārstāvji var ierasties gan 22.30, gan 05.30. Šo pienākumu nereti nosaka, jo iepriekš tieši šajā periodā ir «sastrādātas muļķības» vai izdarīts noziedzīgs nodarījums. Piemēram, ballītē tiek lietots alkohols, ballīte ievelkas līdz vēlai naktij, un rodas «ģeniāla» ideja sarīkot autosacensības pa pilsētas ielām, un tad pēc kāda laika tieši vēlajā stundā kopā ar «draugiem» ir bijis īpaši svarīgi apmeklēt pagrīdes diskotēku un parādīt citiem, kurš ir galvenais. Tā nu ir redzams, ka tieši nakts laiks ir riska periods konkrētajam cilvēkam, un tiek noteikts pienākums nakts laikā atrasties savā dzīvesvietā.

Kas ir ne mazāk būtiski, nosakot pienākumus, amatpersona ņem vērā arī cietušā intereses, un var noteikt gan iepriekš minēto pienākumu, gan, piemēram, pienākumu nesazināties ar konkrētu cilvēku. Sazināšanās ar aizliegumā norādīto cilvēku, kas notiek jebkādā tiešā vai netiešā veidā, tai skaitā izmantojot citas personas starpniecību (klātienē vai attālināti, rakstiski, mutiski vai ar žestiem, izmantojot datu apmaiņas vai pārraides tehniskos līdzekļus), uzskatāma par pienākuma nepildīšanu. Vai, piemēram, var noteikt pienākumu saskaņot ar dienestu pārvietošanās maršrutu, tādējādi mazinot iespēju satikties ar cietušo.

Gadījumos, ja speciālists redz, ka kāds pienākums personai vairs nav nepieciešams, mēs to varam atcelt vai gluži pretēji – noteikt citu pienākumu. Probācijas dienestam ir jābūt elastīgam.

Viens no instrumentiem darbā ar probācijas klientiem ir probācijas programmas, kas sniedz iespēju strādāt ar probācijas klientu domāšanas, attieksmes un uzvedības maiņu, lai palīdzētu probācijas klientiem analizēt dažādu dzīves situāciju cēloņu un seku sakarības, mazinātu domāšanas kļūdas un riskus probācijas klienta dzīvē, veicinātu atbildības uzņemšanos, kā arī stiprinātu viņu resursus. Probācijas klientiem pēc ilgstošas atrašanās ieslodzījuma vietā  probācijas programmas sniedz iespēju pilnveidot prasmes, kas nepieciešamas ikdienas sadzīves jautājumu risināšanā, lai mazinātu sociālās atstumtības risku. 

2019. gadā visvairāk probācijas klientu tika iesaistīti probācijas programmā «Motivācija izmaiņām» un probācijas programmā «Emociju menedžments». Programma «Motivācija izmaiņām» ļauj mazināt negatīvismu un sociālo atstumtību, attīstīt sociālās prasmes, izzināt sevi un apgūt sociālās uzvedības modeļus, sekmēt spēju uzņemties atbildību, veicināt motivāciju izvirzīt sociāli atbalstāmus mērķus. Probācijas programma «Emociju menedžments» ir programma, kas ļauj noteikt spontānas vardarbīgas uzvedības priekšnosacījumus, riska faktorus, ierosinātājus un augsta riska situācijas, vardarbīgas uzvedības ietekmi uz sevi un citiem, mainīt domāšanas veidu, veicināt paškontroles prasmes, izveidot un lietot nevardarbīgas uzvedības plānu.

Viens no darba instrumentiem – starpinstitūciju sanāksmes

Bez sadarbības ar citām institūcijām bieži vien produktīvs darbs ar probācijas klientu nav iespējams, īpaši darbā ar bērniem, jauniešiem un cilvēkiem, kuri izdarījuši seksuāla rakstura noziegumus vai citus smagus noziegumus.

2015. gada 23. novembrī starp dienestu, Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Valsts policiju tika noslēgta starpresoru vienošanās «Par sadarbību atkārtotu noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību izdarīšanas novēršanai». Balstoties uz starpresoru vienošanos, visos gadījumos, kad persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, tiek sasauktas starpinstitūciju sanāksmes, kuru ietvaros katra konkrētā situācija tiek skatīta vairākos griezumos – darbs ar likumpārkāpēju, esošie un potenciālie cietušie, iesaistīto institūciju loma un atbildība, sabiedrības līdzatbildība. 2019. gadā dienests sasauca 140 starpinstitūciju sadarbības sanāksmes par personām, kuras ir sodītas, apsūdzētas vai tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī 190 sanāksmes saistībā ar cita veida noziedzīgu nodarījumu. 

Vai ir tādi cilvēki, kuri nepilda probācijas dienesta noteiktos pienākumus, un kas ar šādiem cilvēkiem notiek pēc tam?

2019. gadā uzraudzības jomā strādājām ar vairāk nekā 6,5 tūkstošiem klientu. Personas, kuras neievēroja pienākumus un par kurām dienests vērsās tiesā, bija 3%.

Ja kāda persona nepilda noteiktos pienākumus un nesadarbojas ar dienestu, vēršamies tiesā, kura jau lemj par tālāko rīcību.

Sekas var būt ļoti bargas, tas atkarīgs no tā, kuras kategorijas probācijas klients ir pārkāpis noteikto, piemēram, ja personai noteikta brīvības atņemšana nosacīti uz trīs gadiem ar pārbaudes laiku, bet persona tieši pārbaudes laika beigās bez attaisnojoša iemesla nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai dienesta noteiktos pienākumus, tiesa, pamatojoties uz probācijas dienesta iesniegumu, var pieņemt lēmumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu vai pārbaudes termiņa pagarināšanu līdz vienam gadam. Tas nozīmē, ka persona brīvības atņemšanas iestādē tiks ievietota uz trīs gadiem, neatkarīgi no laika perioda, kad netika ievēroti pienākumi.

Ja nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas soda izciešanas atbrīvota persona nepilda dienesta noteikto, tiesa, pamatojoties uz probācijas dienesta iesniegumu, var pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildīšanu. Piemēram, personai ir piespriests 8 gadus ilgs brīvības atņemšanas sods un persona tiek atbrīvota pēc septiņiem gadiem. Gadu šai personai ir jāatrodas probācijas dienesta uzraudzībā. Ja persona uzraudzībā ir pavadījusi 4 mēnešus un par pienākumu nepildīšanu tiesa ir pieņēmusi lēmumu par neizciestās soda daļas izpildīšanu, personai brīvības atņemšanas iestādē būs jāpavada viens gads.

Savukārt, ja persona, kurai piemērots papildsods probācijas uzraudzība, nepilda pienākumus, tiesa neizciesto papildsoda laiku aizstāj ar brīvības atņemšanu, divas probācijas uzraudzības dienas rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu.

Vai ir aprēķini, cik dienā izmaksā viena cilvēka uzraudzība?

Jā ir, vienas personas uzraudzība dienā pērn izmaksāja 1,87 eiro. Salīdzinot, ja persona sodu izcieš ieslodzījuma vietā, nevis sabiedrībā, tad viena soda izpildes diena izmaksāja 47,85 eiro. Starpība ir ļoti liela.

Vienlaikus nepieciešams saprast atšķirību izmaksās – ieslodzījuma vietās jānodrošina infrastruktūra, ēdināšana, personāls, drošība, sociālās uzvedības korekcijas pasākumu pielāgošana izolētai videi un citas vajadzības, lai sods būtu izpildāms, kas nozīmē, ka arī izmaksas ir krietni lielākas.

Soda izciešana sabiedrībā ir izmaksu ziņā lēts sods,

tāpat jāņem vērā, ka jebkurš sabiedrībā izciešams sods nozīmē to, ka cilvēks turpinās strādāt un maksāt nodokļus, kā arī nezaudēs saikni ar ģimeni, sociālās prasmes.

Te gan būtu jāatceras, ka ieslodzījuma vietas vienmēr būs nepieciešamas, un būs cilvēku daļa, kuri no sabiedrības uz laiku ir jāizolē, tāpēc arī mēs, probācijas darbinieki, ļoti gaidām jauno Liepājas cietumu, kur būs pieejama labāka infrastruktūra un iespējas izmantot arvien inovatīvākas pieejas un metodes darbam ar ieslodzītajiem. Mums ir cieša sadarbība ar ieslodzījuma vietām, un mēs redzam, cik smagi darba apstākļi un ierobežotas iespējas ir mūsu kolēģiem.

Par kādiem nodarījumiem cilvēki visbiežāk nonāk probācijas dienesta uzraudzībā?

Uzraudzības jomā pērn lielākoties pie mums nonāca cilvēki, kuri ir izdarījuši noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar narkotisko un psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu, neatļautu realizēšanu. Nākamā lielākā grupa ir cilvēki, kuri ir izdarījuši mantiska rakstura nodarījumus – zādzību, laupīšanu.

Lai noskaidrotu, kā tieši notiek VPD uzraudzība naktī, portāls TVNET devās līdzi dienesta darbiniekiem. Tika fiksētas personas, kuras vienkārši nav mājās, līdz personām, kuras ievēroja nosacījumus, līdz personai, kurai «jūra līdz ceļiem». 

Pirms pārbaudēm Valsts probācijas dienesta vadošā probācijas speciāliste Velga Makarēviča, skaidro, kas pārbaudēs tiek vētīts, vai ļaudis izpilda noteikto - ir mājās noteiktā laikā.

Pārbaudes laikā nonākam pie klienta, kuram ir elektroniskā uzraudzība, taču nepieciešams pārbaudīt, vai klients neatrodas alkohola reibumā, kas ir viens no pienākumiem.

Nonākot pie cilvēka, kuram jābūt mājās, probācijas dienesta darbinieki sastopas ar visai agresīvu vīrieti. Vīrietis ir jūtamā akohola reibumā, kas nav pirmais pārkāpums. 

Nākamais probācijas dienesta klients ir visai runīgs, viņš stāsta, ka probācijas uzraudzība ir vairāk nekā gadu un VPD uzraudzība nonācis par «noziedzīgiem nodarījumiem». Vīrietim jāatzīmējas policijā un jānodod analīzes.

VPD pārbaudes laikā nonākam arī pie personas, kurai jābūt mājās, taču viņš tur neatrodas, arī divi norādītie telefoni ir izslēgti. Persona tiks aicināta sniegt paskaidrojumus. 

Tāpat ir personas, kuras atrodas mājās, taču runāt ar TVNET atsakās.

Probācijas dienesta redzeslokā nonāk ļaudis, kuri mēdz iedzert mājās, taču viņiem noteikumi to liedz. Klients piekrīt sarunai. Viņam jāievēro probācijas noteikumi, ja tie netiek mainīti. Viņam probācijas uzraudzība ilgs vēl divus gadus.

Ir arī probācijas dienesta klienti, kuri vienkārši neatbild. Tomēr cilvēkam jābūt sasniedzamam. Pēc šādas pārbaudes var brīdināt, kam var iestāties sekas.