Klāt ir Pirmā advente – ar to aizsākam Ziemassvētku gaidīšanas laiku. Daudziem šo četru svecīšu iedegšana Adventes vainagā ir sirdij mīļš process, kas raisa līksmu prieku un siltumu. Lūk, daži mazāk zināmi fakti par Adventi.
Sākotnēji Advente bijusi gavēšanas laiks
Vārds “Advente” nāk no latīņu valodas vārda “Adventus”, kas nozīmēja Kristus ierašanos. Lai gan neviens konkrēti nevar pateikt, kad kristieši sāka svinēt Adventi, taču viens fakts gan ir skaidrs – 5. gadsimtā novembrī mūki sāka gavēt trīs reizes nedēļā, lai sagatavotos Ziemassvētkiem, vēsta portāls “Mental Floss”.
Adventes vainaga forma nav izvēlēta nejauši
Advente un Ziemassvētki ir kristiešu svētki, tāpēc ne velti Ziemassvētku atribūtika ir saistīta ar bībeliskiem motīviem. Vainagā ir iepīti vairāki simboli no Bībeles, lielākā nozīme ir gredzena formai: riņķis ir bezgalīgs, bez sākuma un gala - tas simbolizē Dieva mīlestības un dvēseles nemirstību. Vainaga forma kristietībā ir īpaši populāra - jau kopš 7. gadsimta vainagus izmantoja bērnu nokristīšanā un kāzu ceremonijās.
Advente ir prieka un sēru laiks
Vēsturiski tika uzskatīts, ka Adventes laikā cilvēkiem bija jāizsēro visa gada laikā sakrājušās bēdas, lai nākamo gadu varētu sākt ar baltu lapu. Taču tas gan nenozīmēja, ka visas četras Adventes nedēļas ir jāpavada ar asarām acīs. Šis ir arī cerību laiks, kas sniedz pozitīvu cerību stariņu nākamā gada notikumiem.
Adventes vainaga rotāšanas tradīcija radusies 16. gadsimtā
Adventes vainagu rotāšanas un sveču aizdegšanas tradīcija ir radusies aptuveni 16. gadsimtā Vācijā. Vēl pirms sveču iedegšana bija kļuvusi par kristiešu tradīciju, sveces ģermāņu kultūrā kalpoja kā pavasara gaidīšanas un nedēļu skaitīšanas rīks. Senāk rudens un ziemas periods bija īpaši drūms laiks - dienas ir īsas, vakari tumši un gari, bet laikapstākļi vēsi un nepatīkami. Svecīšu iedegšanas progress bija kā cerības stariņš par tuvojošos pavasari, bet laika gaitā šo praksi pārņēma kristieši, simbolizējot svētku gaidas.
Svecīšu iedegšanas kārtībai bija nozīme
Četras svētdienas pirms Ziemassvētkiem katrā baznīcā tika iedegtas vainaga sveces, turklāt tās tika aizdegtas īpašā secībā, proti, katra nākamā nedēļa tika iedegta ar iepriekšējās nedēļas sveces liesmu. Šāda iedegšanas kārtība reprezentēja konkrētu notikumu no Bībeles. Dažās valstīs cilvēki iededza arī piekto, Ziemassvētku vakara sveci.
Violetā ir populārākā Adventes sveču krāsa
Mūsdienās pastāv neskaitāmas Adventes vainagu variācijas, sveču krāsas, formas un izkārtojumi, taču, vadoties pēc klasiskajām tradīcijām, pareizā sveču krāsu izvēle būs violetie toņi. Visbiežāk šādas krāsas sveces izvēlas tieši baznīcas, un tam ir arī īpaša nozīme – šī krāsa kristietībā simbolizē grēku nožēlošanu un gavēni.
Trešā advente ir nozīmīgākā
Lai gan varētu šķist, ka Adventes svētdienu numerācijai nav nozīmes, tomēr īpašākā Adventes nedēļa ir Trešā advente, kad baznīcās sāka svinēt Kristus ierašanos. Šajā nedēļā cilvēki rotāja mājokļus ar rozā rotājumiem un svecēm, kas simbolizēja prieku, atpestīšanu un lūgšanas.
FOTO: Idejas grezniem Adventes vainagiem