Atopiskais dermatīts ir ekzematozā slimība, kurai ir hroniska gaita, kas visbiežāk izpaužas bērniem. Slimība raksturojas ar ļoti niezošiem izsitumiem, kuru lokalizācija atkarīga no bērna vecuma posma. Mazulim no 3-4 mēnešiem līdz diviem gadiem izsitumi vairāk lokalizējas uz sejas – vaigiem, pieres, galvas ādā, ķermeņa ādas krokās, atloku virsmās, autiņu zonā. Izsitumi ir ļoti niezoši, tie ir sārti, virs ādas pacelti vai pūslīšveida. Vecāki visbiežāk dodas pēc palīdzības pie dermatologa tad, kad jau ir pievienojusies infekcija, taču profesionāļa palīdzību vajadzētu meklēt jau tad, kad ir novērotas pirmās pazīmes:

• sausa āda;
• sārti plankumi;
• virs ādas pacelti vai pūslīšveida mitrojoši izsitumi, kas ir ļoti niezoši;
• simptomi ir vismaz trīs mēnešus.

Ārste no savas prakses zina teikt, ka cilvēki bieži uztraucas, ka atopiskais dermatīts ir lipīgs, īpaši gadījumos, kad slimība skar gandrīz visu ķermeņa ādu, taču tā nelido pa gaisu kā vīrusi un nav lipīga.

Šī slimība ir multifaktoriāla – tās attīstību un gaitu ietekmē daudzi faktori, tomēr lielu lomu spēlē ģenētiskais faktors: divas trešdaļas atopiskā dermatīta slimnieku to ir mantojuši no kāda no saviem vecākiem, savukārt 70% slimnieku anamnēzē vai kādam tuvam radiniekam ir kāda saistītā slimība, piemēram, polinoze, bronhiālā astma vai alerģisks rinīts, skaidro dermatoloģe.

Kādi faktori var provocēt atopiskā dermatīta paasinājumu

Anita Ābelīte uzsver, ka slimības ārstēšana ir kompleksa. Mazo slimnieciņu vecākiem ir jāsaprot, ka ārkārtīgi būtiska ir pavadošās slimības ārstēšana. Slimībai ir raksturīgi paasinājumi un miera periodi. Miera periodos simptomu var vispār nebūt, bet iedarbojoties kādam no kairinātāju faktoriem slimības simptomi paasinās. Kairinātāji ir faktori, kuri var pasliktināt ādas stāvokli. Katram bērnam tie var būt atšķirīgi, bet, lūk, biežākie no tiem.

Ūdens un ziepes. Tīrs ūdens un parastas ziepes var vēl vairāk bojāt aizsargbarjeru atopiskai ādai, rezultātā āda kļūst sausa un iekaisusi. Tāpēc atopiskā dermatīta pacientam būtu jāpiemeklē mīkstinošas ziepes un mazgāšanas līdzekļi.

Temperatūra. Temperatūras maiņa, pārāk silts vai pārāk auksts gaiss var pasliktināt ādas stāvokli. Jāpiemēro apģērbs atbilstoši laika apstākļiem, jāizvairās no caurvēja, no sēdēšanas pie radiatoriem, pie loga tiešos saules staros. Svīšana pastiprina niezes intensitāti.

Mitrums un netīrumi. Visos vecuma posmos attīstības procesā bērns sastopas ar dažādiem materiāliem, arī tādiem kā smiltis, ūdens, krāsas, māli, dažādi pārtikas produkti. Dabā bērns saskaras ar lapām, netīriem augļiem no zemes,koku mizu. Būtu nepieciešams valkāt kokvilnas cimdus un lietot mitrinošus krēmus gan pirms, gan pēc tāda veida aktivitātēm.

Dzīvnieki. Dzīvnieku spalvas ir potenciāls ādas kairinātājs bērnam ar atopisko dermatītu. Ja mājās ir dzīvnieks, pēc iespējas jāierobežo viņa kontakts ar bērnu. Dzīvniekam jāatrodas citā telpā, viņš nedrīkst gulēt bērna gultā. Bērns nedrīkst piedalīties dzīvnieka mazgāšanā un ķemmēšanā, pēc fiziska kontakta rūpīgi jāmazgā rokas.

Pārtika. Pārtikas produkti ir bieži kairinātājfaktori. Izplatītākie no tiem ir piens, olas un to saturoši produkti. Ja bērna ādas stāvoklis pasliktinās no noteiktiem produktiem, konsultējoties ar speciālistu, tie, ļoti iespējams, būs jāizslēdz tie no uztura.

Paklāji. Paklājos ne tikai sakrājas putekļi, bet tie var arī mehāniski berzēt ādu. Ja bērns uz tā tup, sēž vai pa to rāpo , paklājs izsauc sausas ādas kairinājumu. Var izmantot kokvilnas palagu vai mīkstu dvieli, lai ādas kairinājums būtu mazāks.

Mitrums un pelējums. Dzīvojamās ēkās var būt problēmas ar mitrumu un pelējumu, kas var ietekmēt atopisko dermatītu. Jāveic pasākumi pret mitrumu un pelējumu, vēdinot telpas, veicot rūpīgu tīrīšanu un remontdarbus.

Apģērbs. Jāizvēlas kokvilnas apģērbs, nevis vilnas un sintētiska auduma, jo tie var kairināt un provocēt ādas niezi.

Mazgāšanas un kopšanas līdzekļi. Liela nozīme ir ķermeņa kopšanas līdzekļiem un sadzīves ķīmijai, kas tiek izmantota mājas uzkopšanai, trauku un veļas mazgāšanai. Nepiemēroti līdzekļi, kuri sausina ādu (ziepes, šampūns, hloru saturoši šķīdumi) saasina slimības gaitu. ŠEIT ir atrodami Latvijas Astmas un alerģijas biedrības ieteiktie produkti, kuru sastāvā nav alergēnu.

Stress. Emocionālie stresa faktori, piemēram, zobu nākšanas sāpes, vīrusu un bakteriālās infekcijas, nervu uzbudinājums vai trauksme var pasliktināt ādas stāvokli. Dermatoloģe uzsver, ka vecāku pozitīvais noskaņojums spēlē ļoti nozīmīgu lomu bērna sadzīvošanā ar šo slimību.

Anita Ābelīte atzīst, ka mūsdienās ir strauji pieaugusi iespēja izārstēt atopiskā dermatīta slimniekus. Tāpat ir palielinājušās iespējas samazināt ādas problēmas, kontrolēt slimību un uzlabot bērna pašsajūtu. Taču, jo biežāki ir atopiskā dermatīta paasinājumi, jo lielāks risks, ka slimība var pāriet hroniskas ekzēmas formā pusaudža gados vai vēlāk. Tikpat liela ir iespējamība, ka slimība, pusaudzim augot lielākam, var praktiski izzust un ka turpmākā dzīves gaitā ādas atopiska dermatīta problēmas vairs neparādīsies. Visbiežāk atopiskais dermatīts iestājas laika periodā no 10 līdz 20 gadu vecumam. Tomēr vairāk nekā 50% slimnieku turpmāk rodas kādas no atopiskā dermatīta vai ekzēmas pazīmēm, tāpēc ir tik ārkārtīgi svarīgi pareizi kopt ādu - mazgāt un mitrināt, jo tieši neregulāra vai nepareiza ādas kopšana ir viena no biežākajām ārstēšanās kļūdām.

Kā pareizi kopt mazuļa ādu

Mazgājoties nedrīkst izmantot ziepes, bet jālieto dušas eļļa. Vannošanas mērķis ir gan attīrīt ādu, gan mīkstināt to. Regulāra vannošana 36-37 °C grādu temperatūrā ar vannas eļļām, jūras sāli, kliju, linsēklu novārījumu un citiem mīkstinošiem līdzekļiem, ir būtiska ārstēšanas sastāvdaļa, jo tā samazina sekundāras infekcijas risku. Būtu ideāli katrā ūdens peldē izmantot emolientus (produkti, kas mīkstina un mitrina sausu ādu).

Pareiza ādas mitrināšana un mīkstināšana ar piemērotiem kopšanas līdzekļiem ir būtiskākā daļa no atopiskā dermatīta ārstēšanas plāna. Emolientus var droši lietot, cik vien nepieciešams, bet parasti 2-3 reizes dienā. To galvenais uzdevums ir atjaunot bojātās ādas aizsargbarjeru. Kopšanas līdzekļa izvēle atkarīga no slimības stadijas (akūta vai hroniska), kā arī bojātās ādas rajona (seja, ķermenis vai ekstremitātes). Biežāk ieteicamā ādas mitrinātāja forma atopiskā dermatīta pacientiem ir krēms (emulsija - eļļa ūdenī).

Ādu mitrinošo un mīkstinošo līdzekļu darbības ilgums ir līdz četrām stundām, tāpēc regulāri pēc 3-4 stundām jāveic atkārtota ķermeņa kopšanas līdzekļa uzklāšana. Atopiskā dermatīta gadījumā ieteicams emolientus un ādas mitrinātājus lietot ne tikai slimību paasinājumu laikā, bet arī remisiju laikā, kad āda izskatās labi. Emolienti ilgstoši mitrina ādu, padara to mazāk jutīgu pret kairinājumu un iekaisumiem. Tie mazina ādas izžūšanu un reģenerē hidrolipīdu slāni uz ādas virsmas izveidojot aizsargslāni. Emolienti spēj saistīt ādā esošo ūdeni, piegādāt tai nepieciešamos starpšūnu lipīdus un mīkstina ādas epidermu, padara to elastīgāku. Emolientus saturoši līdzekļi palīdz arī mazināt niezi pacientiem ar izteiktu ādas sausumu. Īpaši šī regularitāte jāievēro atopiskā dermatīta paasinājumu laikā. Pareiza ādas kopšana remisijas periodā šo posmu pagarina, bet, ja nekas netiek darīts, lielāka iespējamība, ka atopiskā dermatīta uzliesmojums pienāks ātrāk.

UZZIŅAI

Lai informētu, atbalstītu un izglītotu vecākus, kuru bērni slimo ar atopisko dermatītu "Facebook" ir izveidota grupa "Vecāki-vecākiem/ Atopiskais dermatīts", kur iespējams iegūt teorētiskas un praktiskas zināšanas par slimību, tās ārstēšanu, kā arī uzklausīt citu vecāku pieredzi. Iniciatīvas "Vecāki – vecākiem" misija ir uzlabot atopiskā dermatīta skarto bērnu veselību un visas ģimenes dzīves kvalitāti ar atbalsta pasākumu, kvalitatīvas informācijas un izglītības palīdzību. Iniciatīva tapusi ciešā sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālistiem.

Raksts tapis sadarbībā ar "Lovela".