Atopiskais dermatīts ir ekzematozā slimība, kurai ir hroniska gaita, kas visbiežāk izpaužas bērniem. Slimība raksturojas ar ļoti niezošiem izsitumiem, kuru lokalizācija atkarīga no bērna vecuma posma. Mazulim no 3-4 mēnešiem līdz diviem gadiem izsitumi vairāk lokalizējas uz sejas – vaigiem, pieres, galvas ādā, ķermeņa ādas krokās, atloku virsmās, autiņu zonā. Izsitumi ir ļoti niezoši, tie ir sārti, virs ādas pacelti vai pūslīšveida. Vecāki visbiežāk dodas pēc palīdzības pie dermatologa tad, kad jau ir pievienojusies infekcija, taču profesionāļa palīdzību vajadzētu meklēt jau tad, kad ir novērotas pirmās pazīmes:
- sausa āda;
- sārti plankumi;
- virs ādas pacelti vai pūslīšveida mitrojoši izsitumi, kas ir ļoti niezoši;
- simptomi ir vismaz trīs mēnešus.
Ārste no savas prakses zina teikt, ka cilvēki bieži uztraucas, ka atopiskais dermatīts ir lipīgs, īpaši gadījumos, kad slimība skar gandrīz visu ķermeņa ādu, taču tā nelido pa gaisu kā vīrusi un nav lipīga.
Šī slimība ir multifaktoriāla – tās attīstību un gaitu ietekmē daudzi faktori, tomēr lielu lomu spēlē ģenētiskais faktors: divas trešdaļas atopiskā dermatīta slimnieku to ir mantojuši no kāda no saviem vecākiem, savukārt 70% slimnieku anamnēzē vai kādam tuvam radiniekam ir kāda saistītā slimība, piemēram, polinoze, bronhiālā astma vai alerģisks rinīts, skaidro dermatoloģe.
Kādi faktori var provocēt atopiskā dermatīta paasinājumu
Anita Ābelīte uzsver, ka slimības ārstēšana ir kompleksa. Mazo slimnieciņu vecākiem ir jāsaprot, ka ārkārtīgi būtiska ir pavadošās slimības ārstēšana. Slimībai ir raksturīgi paasinājumi un miera periodi. Miera periodos simptomu var vispār nebūt, bet iedarbojoties kādam no kairinātāju faktoriem slimības simptomi paasinās. Kairinātāji ir faktori, kuri var pasliktināt ādas stāvokli. Katram bērnam tie var būt atšķirīgi, bet, lūk, biežākie no tiem.
Ūdens un ziepes. Tīrs ūdens un parastas ziepes var vēl vairāk bojāt aizsargbarjeru atopiskai ādai, rezultātā āda kļūst sausa un iekaisusi. Tāpēc atopiskā dermatīta pacientam būtu jāpiemeklē mīkstinošas ziepes un mazgāšanas līdzekļi.
Temperatūra. Temperatūras maiņa, pārāk silts vai pārāk auksts gaiss var pasliktināt ādas stāvokli. Jāpiemēro apģērbs atbilstoši laika apstākļiem, jāizvairās no caurvēja, no sēdēšanas pie radiatoriem, pie loga tiešos saules staros. Svīšana pastiprina niezes intensitāti.
Mitrums un netīrumi. Visos vecuma posmos attīstības procesā bērns sastopas ar dažādiem materiāliem, arī tādiem kā smiltis, ūdens, krāsas, māli, dažādi pārtikas produkti. Dabā bērns saskaras ar lapām, netīriem augļiem no zemes,koku mizu. Būtu nepieciešams valkāt kokvilnas cimdus un lietot mitrinošus krēmus gan pirms, gan pēc tāda veida aktivitātēm.
Atopiskais dermatīts skar 10-20% Eiropas bērnu un 17% bērnu ASV. Kopš 1960.gadu sākuma atopiskā dermatīta prevalence pieaug, un ir novērojama šīs slimības saistība ar attīstīto valstu dzīvesveidu.
Dzīvnieki. Dzīvnieku spalvas ir potenciāls ādas kairinātājs bērnam ar atopisko dermatītu. Ja mājās ir dzīvnieks, pēc iespējas jāierobežo viņa kontakts ar bērnu. Dzīvniekam jāatrodas citā telpā, viņš nedrīkst gulēt bērna gultā. Bērns nedrīkst piedalīties dzīvnieka mazgāšanā un ķemmēšanā, pēc fiziska kontakta rūpīgi jāmazgā rokas.