Pašlaik nav iemesla slimnīcā samazināt plānveida pakalpojumu sniegšanas apmērus, trešdien preses konferencē paziņoja SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.
Viņš stāstīja, ka trešdienas rītā reģionu slimnīcas ir komunicējušas ar Veselības ministriju (VM), un valsts amatpersonas esot sadzirdējušas ārstniecības iestāžu lūgumu pašām lemt, kādā veidā, kad un kādā apmērā samazināt pakalpojumus apmēru.
Semjonovs uzsvēra, ka Daugavpils slimnīcā līdzīgi kā Latvijas Infektoloģijas centrā, Covid-19 slimnieki tiek ārstēti atsevišķā ēkā, nekontaktējoties ar pārējiem. Pašlaik slimnīcā inficētajiem atvēlētas 130 gultasvietas, un vidēji iestādē uzturas ap 70 šādu pacientu, taču vajadzības gadījumā gultasvietu skaitu var palielināt līdz 180.
Vienlaikus slimnīcas vadītājs atzina, ka pakalpojumu, tostarp neatliekamās palīdzības sniegšanu, vairāk ietekmē personāla inficēšanās ar Covid-19. Pašlaik strādāt nevar aptuveni 90 darbinieku, kas ir inficējušies vai noteikti kā kontaktpersonas.
"Ļoti būtiski ietekmējošs faktors ir cilvēkresursi. Pārējais ir atrisināmas lietas," piebilda Semjonovs.
Viņš arī informēja, ka gatavo rīkojumu, kas noteiks iestādes vadīšanas kārtību gadījumā, ja Covid-19 infekcija skars viņu kā valdes locekli vai arī virsārstu, jo pašlaik visus procesus vada tieši šīs abas personas.
Iestādes vadītājs atzina, ka "nedaudz pietrūkst spēka" pacientu nogādāšanai uz dzīvesvietu turpmākās karantīnas ievērošanai pēc akūta stāvokļa noņemšanas slimnīcā, un dažkārt to nākas darīt pat naktī. Pavasarī esot izvērtēts, ka slimnīcai pašai ir izdevīgāk transportēt šos pacientus, jo, gaidot palīdzību no attiecīgās pašvaldības, paiet ilgāks laiks.
Jau ziņots, ka, prognozējot Covid-19 stacionēto pacientu skaita pieaugumu, visās slimnīcās uz laiku tiek ierobežoti plānveida pakalpojumi stacionārā un dienas stacionārā, otrdien lēma valdība. Vienlaikus tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Kā aģentūru LETA informēja VM pārstāve Anna Strapcāne, ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi netiks ierobežoti. Rezultātā slimnīcām būs iespēja pielāgoties straujākam Covid-19 pacientu skaita pieaugumam, vienlaikus nodrošinot neatliekamo palīdzību arī citiem neatliekamajiem pacientiem.
Slimību profilakses un kontroles centra statistika liecina, ka pagājušajā nedēļā, salīdzinot ar vienu nedēļu iepriekš, palielinājies ir gan ar Covid-19 saslimušo cilvēku skaits - par 49,8% -, gan stacionēto Covid-19 pacientu skaits - kopumā par 32,6%.
Epidemiologi norāda, ka aptuveni 10% līdz 15% Covid-19 pacientiem ir nepieciešama ārstēšana slimnīcā, tāpēc prognozes liecina, ka slimnīcās slodze Covid-19 pacientu dēļ turpinās pieaugt. Līdz ar to stacionārajām ārstniecības iestādēm jau tagad ir jābūt gatavām palīdzību sniegt gan Covid-19 pacientiem, gan nodrošinot akūto un neatliekamo palīdzību pacientiem ar citām saslimšanām.
Līdz šim lēmumus par to, kuru plānveida stacionāro pakalpojumu apjomu uz laiku samazināt, pieņēma pašas ārstniecības iestādes. Tomēr, lai slimnīcu gatavība būtu lielāka arī straujam Covid-19 pacientu skaita pieaugumam, valdība pieņēma lēmumu rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" noteikt, ka slimnīcām no 3.decembra ir pienākums ierobežot plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek sniegti stacionārā un dienas stacionārā.
Ministrijā uzsver, ka daudzi veselības aprūpes pakalpojumi netiks pārtraukti. Piemēram, arī turpmāk tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tai skaitā izmeklējumi un konsultācijas, kas nepieciešamas. Tāpat iepriekšējā apjomā tiks sniegti ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā speciālistu konsultācijas. Netiks atceltas arī onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte.
Arī pēc 3.decembra slimnīcām jānodrošina šādi pakalpojumi dienas stacionārā: pakalpojumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību, ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju, staru terapiju, dienas stacionāra pakalpojumi hematoloģijā, metadona un buprenorfīna aizvietojošā terapija un pacientu veselības aprūpe, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana. Vienlaikus arī pēc 3.decembra būs jānodrošina invazīvā kardioloģija un invazīvā radioloģija.
Savukārt stacionāros obligāti būs jānodrošina akūtā un neatliekamā medicīniskā palīdzība, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte un veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar tādu slimību grupu ārstēšanu kā onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības.
Arī pēc 3.decembra būs jānodrošina traumatoloģija un akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.