Slepena Kremļa nodaļa gatavojusi sarakstus ar “noderīgajiem žurnālistiem” Latvijā

Prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans FOTO: Edijs Pālens/LETA

Nesen publicēts Krievijas opozicionāra Mihaila Hodorkovska centra pētījums atklāj kā strādājusi Kremlī izveidota slepena nodaļa. Tās uzdevums bijis gatavot informatīvās kampaņas pret Latviju, Lietuvu un Igauniju. Meklēti žurnālisti, ar kuru palīdzību tās varētu īstenot.  

Piektdien Valsts drošības dienests veica kratīšanas pie vairākiem Krievijas oficiālās ziņu aģentūras Rossija Sevodna darbiniekiem Latvijā.

Par šo portālu un izdevumu destruktīvo darbu regulāri savos pārskatos rakstījuši Baltijas valstu specdienesti. 

54

Kremļa opozicionāra Mihaila Hodorkovska projekts DOSJE neilgā laikā atklājis būtiskas detaļas kā Krievija slēpti cenšas ietekmēt notiekošo kaimiņvalstīs. Tajā skaitā arī Latvijā. 

DOSJE žurnālistu rīcībā nonākuši slepeni faili no īpašas struktūrvienības Kremļa administrācijā. Tie ir Krievijas izlūkošanas ģenerāļa Vladimira Černova sekretariāta darba dokumenti.

Černovs vada Krievijas prezidentam pakļautu pārvaldi starpreģionu un kultūras sakariem ar citām valstīm. Bet tā patiesībā uzrauga un plāno iejaukšanos Krievijas tuvāko kaimiņvalstu iekšlietās.

54

Pārvaldē ir nodaļas, kas strādā ar kaimiņvalstīm. Černova pakļautībā Baltijas valstu kurators gadiem bija Jevgeņijs Umerenkovs. Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta pulkvedis, kurš strādājis arī medijos. DOSJE pētnieki secinājuši- Umerenkovs Baltijā veidojis ietekmes aģentu tīklu, kā arī vācis kompromitējošu informāciju par vietējiem politiķiem un organizējis nomelnošanas kampaņas.

Nesen viņu amatā nomainīja Vadims Smirnovs. Aizdomās par spiegošanu viņš iekļauts Lietuvas melnajā sarakstā.  

DOSJE publicētajos dokumentos atrodams saraksts ar vairākiem Latvijas žurnālistiem. Tas uzreiz nenozīmē, ka viņi ir Krievijas aģenti. Kā raksta paši dokumenta sastādītāji - “Latvijā esot liela problēmas atrast krieviski runājošus un rakstošus žurnālistus -

“Situācija ir sarežģīta. Krievijas redakcijās nav jauniešu - krievu žurnālisti nav apmācīti, un tas nav daudzsološs bizness.” 

54

Tas, ka Latvijā trūkst jaunu krieviski rakstošu un runājošu žurnālistu, un cilvēki Latvijā vairs nelasa avīzes, Baltijas valstu kuratoriem Kremlī iespējams licis kalt plānus, kā informatīvo kampaņu rīkošanā ievilināt žurnālistus no latviskajiem medijiem. Vairāki no tiem Nekā personīga kategoriski jebkādu sadarbību noliedz. 

Sarakstā, kas iespējams tapis pirms 10 gadiem, iekļauts portāla Delfi krievu sadaļas redaktors Anatolijs Golubovs. Viņš apzīmēts kā “Latvijas režīmam absolūti lojāls”. Atceras, ka reiz runājis ar Krievijas vēstniecības cilvēkiem par iespēju portālā izvietot viņu informāciju. Delfi galvenajam redaktoram Ingum Bērziņam pieminēts tikai viens raksturojums - “runā krieviski”.

Kā atklāja Rus.Delfi.lv galvenais redaktors Anatolijs Golubovs: "10, varbūt 9 vai 8 gadus atpakaļ man bija saruna ar vēstniecības darbiniekiem. Iespējams viņi vienkārši atnāca parunāt par sadarbību. Un uztaisīja kaut kādu failu ar maniem datiem. Viss."

Delfi.lv galvenais redaktors Ingus Bērziņš komentēja, ka: "Bez jebkādas iedziļināšanās ir skatīts, lai priekšniecībai izkalpotos, ka - redziet, mums ir tādi cilvēki, kuri ir portālu galvenie redaktori. Un varētu mācēt krieviski, tāpēc kaut kad strādāsim ar viņiem."

"Nekad neviens ar mani ap tiem gadiem nav kontaktējies. Un pat tagad šajā jaunajā gaismā skatoties un mēģinot saprast vai kaut kas, ko es tobrīd naivumā varētu būt neuztvēris, ja noticis. Nu, noteikti - tik un tā nav noticis."

"Iespējams Krieviju interesēja mana braukšana uz pasaules karstajiem punktiem." Tā iekļūšanu slepenajā sarakstā skaidro tā brīža NRA.lv portāla redaktors Viesturs Radovičs. Latvijas avīzes agrākajam žurnālistam Ģirtam Vikmanim pieminēts, ka viņš saprot un pat runā krieviski, strādā visnacionālākajā laikrakstā un kā piemetināts - “būtu jauki viņu ievilkt”. 

Starp it kā noderīgajiem žurnālistiem minēta arī tā brīža Mixnews.lv portāla un Baltcom radio pārstāve Natālija Mihailova.

54

Arī Vadims Radionovs. Radionovs ir autors daudziem rakstiem, kas publicēti vietējā Baltcom radio interneta portālā, bet vēlāk tos regulāri var lasīt ar oficiālo Krievijas ziņu aģentūru “Rossija Sevodna” saistītajos izdevumos. 

Mihailova savas attiecības attiecās skaidrot. "Es jau vairs neatceros. Nezinu. Nezinu, ko komentēt. Piedodiet."

Sarakstā iekļauts agrākais Latvijas televīzijas žurnālists Miroslavs Kodis, tagad Saskaņas Babītes novada deputāte, agrāk izdevuma Baltijas Kurss žurnāliste Daša Kuzņecova. 

"Visticamāk kāds diletants sastādījis to sarakstu, ko viņš atradis caur medijiem, to arī atradis. Nu tā izskatās vismaz," izsakās Kuzņecova.

Sarakstu ar it kā “perspektīvajiem cilvēkiem no Latvijas” esot veidojusi izdevuma “Komsomoļskaja pravda” komentētāja Gaļina Sapožnikova. Viņa savulaik vadīja mediju klubu “Format A3”, par kura pasākumiem vairākkārt vēstījis Nekā personīga -

uz forumu aicinātie eksperti apšaubija Latvijas vēstures faktus, sauca Latviju par neizdevušos valsti.

54

Kā ļauj secināt ģenerāļa Černova arhīvs - šādu pasākumu rīkošana bijusi Kremlī izplānota informatīvā kampaņa. 

Hodorkovska centra atklātais ir vēsture un parāda veidu kā mēģinājumi piekļūt viedokļu līderiem notikuši iepriekš. Šajā nedēļā Valsts drošības dienests veica kratīšanas pie vairākiem Latvijā strādājošiem žurnālistiem, kuri daži slēpti, daži atklāti strādā Krievijas ziņu aģentūras “Russia Sevodna” labā. 

Kopumā uz brīdi aizturētas nopratināšanai un izkratītas 7 personas. Tā piektdien paziņoja Latvijā bāzētais Krievijas opozicionāru mediju portāls “Meduza”. Aizturēto vidū esot bijušais "Baltnews" galvenais redaktors Andrejs Jakovļevs, Andrejs Solopenko un publicists, nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans. Kā arī Sputnik fotogrāfs Sergejs Meļkonovs. Tā savos "Facebook" ierakstos ziņoja cita “Russia Sevodna” struktūras portāla "Baltnews" darbiniece Alla Berezovskaja. Arī viņa bijusi aizturēta, bet pēc nopratināšanas, tāpat kā citi, atbrīvota. Berezovskaja nesen saņēmusi Krievijas vēstniecības Latvijā rīkotā žurnalistika konkursa “Dzintara spalva” balvu.

Eiropas parlamenta deputāte

Tatjana Ždanoka no partijas Latvijas krievu savienība notiekošo sauc par "politiskās vajāšanas vilni".

54

Aizturēto vidū bijuši arī divi Latvijas Krievu savienības līderes un Eiroparlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas palīgi, kuriem esot atņemti datori, telefoni un nu viņi nevarot vairs pildīt savus pienākumus. Latvijas Krievu savienība sapulcējās uz ne pārāk plaši apmeklētu piketu pie Brīvības pieminekļa. Krievijas televīzijas viņus dēvēja par drosmīgiem varoņiem. 

Bēdīgi slavenais aktīvists un “Russia Sevodna” darbinieks Vladimirs Lindermans atklāja, ka: "3.decembrī agri no rīta pie manis dzīvoklī ieradās Valsts drošības dienesta (….) komanda, parādīja kratīšanas atļauju un sāka veikt kratīšanu."

Vladimirs Lindermans vakar publicētā video apstiprina - viņš bija noslēdzis līgumu ar Krievijas ziņu aģentūru “Russia Sevodna”. Šo līgumu atradis Valsts drošības dienests un kratīšanas laikā izņēmis. Tā esot žurnālistu vārda brīvības ierobežošana un aizliegums te strādāt ar Krieviju saistītiem medijiem.

"Es taču noslēdzu vienošanos ar juridisku personu. Man ir līgums, bet to paņēma Valsts drošības dienests… Man ir līgums ar “Rossija Sevodna”. Tā ir juridiska persona, kas nekādos Eiropas, ASV vai Latvijas sankciju sarakstos nav iekļauta."

"Soda operācija, kas klaji uzbrūk preses brīvībai un izteiksmes brīvībai."

54

Tā Krievijas medijos nosaukta Latvijas Valsts drošības dienesta rīcība pret krievvalodīgajiem žurnālistiem. Mūsu diplomāti pieprasa Briselei un ANO dot adekvātu novērtējumu veselai provokāciju sērijai pret izdevumu BALTNEWS un Sputnik darbiniekiem.

"Uzbrukums brīvai presei" - tā notikušo nodēvēja Krievijas ārlietu ministrija. Līdzīgās domās ir sankciju sarakstā iekļautais Kiseļovs.

"Latvija vēlas būt kā saka svētāka par pāvestu un personai piemērotās sankcija tulko kā sankcijas, kas piemērotas organizācijai. Tajā ir kaut kāda ļaunprātība.

54

Tie ir brīvi žurnālisti, autori, stringeri, sabiedriskie darbinieki, kuri, neesot “Sputnik” štata darbinieki, bet tikai tur rakstīja tekstus vai sūtīja foto. Šādi realizējot tiesības uz brīvu viedokļa izteikšanu. Kas tajā ir tik slikts? Kāpēc izsekot cilvēkus?," vaicā Kiseļovs.

Aktīva vēršanās pret Rossija Sevodņa Latvijā bija iespējama, jo Eiropas Komisija precizēja kā piemērojamas sankcijas pret tās vadītāju Dmitriju Kiseļovu. Kiseļova sankciju izvērstu skaidrojumu Eiropas Komisijas vārdā parakstījis Valdis Dombrovskis.

Tajā teikts, ka juridiskas personas līdzekļi, kurus kontrolē personas, pret kurām noteiktas sankcijas, arī ir iesaldējami, pat ja pati juridiskā persona nav sankciju sarakstā. Un nedrīkst arī stāties darba attiecībās un sniegt pakalpojumus juridiskām personām, kuras kontrolē personas, pret kurām noteiktas sankcijas. Tāpēc var uzskatīt, ka sižetu gatavošana vai rakstu raksīšana, par ko maksā Kiseļova vadītā Rossija Sevodņa ir sankciju pārkāpums. 

Valsts drošības dienests norādīja, ka izmeklēšana liek manīt, ka pārkāptas Eiropas Savienības (ES) izsludinātās sankcijas.

54

“Izmeklēšanā iegūtā informācija rada pamatu uzskatīt, ka ir nodrošināta piekļuve saimnieciskajiem resursiem personai, pret kuru vērstas ES sankcijas, kuras noteiktas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. Sankcijas kategoriski liedz jebkādā veidā darīt pieejamus vai citādi nodot sankcionēto personu rīcībā ne tikai finanšu līdzekļus, bet arī jebkāda veida saimnieciskos resursus.”

Uz augšu
Back