Beidz bimbāt, atnāks policists un ieliks tevi cietumā! Kāpēc tā ir absurdi biedēt?

FOTO: unsplash.com

66% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka vecāki joprojām bērnu “audzināšanā” izmanto taktiku biedēt ar policistiem, ugunsdzēsējiem un armiju.

Krīzes situācijās palīdzību ikvienam spēj sniegt Latvijas atbildīgie dienesti – policija, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, ugunsdzēsēji un armija. Tomēr reizēm šo dienestu vārds tiek izmantots citā kontekstā, piemēram, lai audzinātu bērnus. Kā liecina Aizsardzības ministrijas veiktās aptaujas dati, 66% aptaujāto norādījuši, ka saskārušies ar situāciju, kad bērnu “audzināšanā” vecāki izmanto taktiku biedēt ar policistiem, ugunsdzēsējiem un armiju,

tādējādi radot bērnu vidū nepareizus priekšstatus par šo dienestu darbību.

7

Ar mērķi informēt sabiedrību par rīcību krīzes situācijās Aizsardzības ministrijas izstrādātajā rīcības bukletā “Kā rīkoties krīzes gadījumā” sniegti dažādi padomi. Tajā skaitā – uzskaitīti tie atbildīgie dienesti, kas šādās situācijās sniegtu medicīnisko palīdzību, veiktu evakuāciju un atbildētu par sabiedrisko kārtību, tāpēc ikvienam Latvijas iedzīvotājam tie jāspēj atpazīt.

Tomēr mūsdienās sabiedrībā joprojām valda dažādi aizspriedumi par operatīvajiem dienestiem, un vecāki nereti policiju, ugunsdzēsējus un armiju izmanto arī bērnu “audzināšanā”, biedējot bērnu ar to ierašanos un situācijas risināšanu ar citādiem paņēmieniem. To apliecina arī Aizsardzības ministrijas veiktās sabiedrības aptaujas dati – kopumā 66% aptaujas respondentu atzīst, ka ir dzirdējuši vai saskārušies ar vecākiem, kuri bērnu “audzināšanā” izmanto taktiku bērnus biedēt ar policiju, ugunsdzēsējiem un armiju.

15% aptaujāto atzīst, ka bieži novērojuši vecākus, kuri, nespējot citādi nomierināt bērnu, šādu taktiku pielieto regulāri.

7

Tikmēr 51% respondentu norādījuši, ka šādu taktiku vecāku vidū novērojuši arvien retāk, taču šāda pieeja nav izzudusi pavisam.

Trešdaļa aptaujāto atzinuši, ka nav redzējuši, ka vecāki bērnu “audzināšanā” izmantotu biedēšanu ar policiju, ugunsdzēsējiem un armiju, uzskatot, ka tie ir vēsturiski un novecojuši audzināšanas paņēmieni.

Arī Rīgas Stradiņa Universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts psihoterapeits Artūrs Utināns piekrīt, ka šāds audzināšanas paņēmiens nav pareizs. Tieši šie dienesti palīdzēs valsts iedzīvotājiem krīzes situācijās, tādēļ vecākiem

jau no agras bērnības savām atvasēm jāiemāca atpazīt to dienestu pārstāvji, pie kuriem dažādās situācijās var vērsties pēc palīdzības.

7

Tāpat viņš norāda, ka savlaicīga bērna informēšana un rīcības pārrunāšana, izmantojot spēles elementus, palīdzētu bērnam krīzes situācijā atbilstoši rīkoties:

“Krīzes situācijās bērnam vieglāk būs reaģēt, ja vēlamā rīcība būs jau laikus iemācīta. Ar bērnu var izspēlēt dažādas situācijas, piemēram, ko darīt, ja mājoklī plīsusi ūdens caurule, ko darīt, ja mājās pazūd elektrība, un citus. Sākotnēji vēlamā rīcība atvasei vairākkārt jāparāda un tikai tad var lūgt bērnam pašam pastāstīt un parādīt, kādus lēmumus viņš pieņemtu,” tā A. Utināns.

Aizsardzības ministrija aicina ikvienu iepazīties ar rīcības bukletu, kas pieejams elektroniski aizsardzības nozares ziņu portālā “Sargs.lv” latviešu, krievu un angļu valodā, kā arī Braila rakstā. Informatīvais buklets sagatavots, ieviešot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, kuras mērķis ir nodrošināt visas sabiedrības iesaisti krīzes plānošanā un pārvarēšanā. Bukletu Aizsardzības ministrija izstrādājusi ciešā sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts policiju un Valsts robežsardzi, kā arī citiem sadarbības partneriem un nevalstiskajām organizācijām.

Aizsardzības ministrija mudina bukletu pārrunāt arī katram savās mājās, informējot par vēlamo rīcību krīzes gadījumos, vienojoties par katra ģimenes locekļa atbildībām, bet gados jaunākos ģimenes pārstāvjus iepazīstinot ar tiem dienestu pārstāvjiem, pie kuriem krīzes situāciju gadījumā var vērsties pēc palīdzības. Tāpat, ministrija aicina ikvienu iepazīstināt ar rīcības bukletu tos, kuriem nav pieejas elektroniskajiem pakalpojumiem – rīcības bukletu iespējams izdrukāt un nodot saviem tuvākajiem, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs spētu savlaicīgi sagatavoties jebkurai krīzes situācijai. Valsts aizsardzības sākas pašu mājās un ģimenē, tāpēc mūsu ikviena personīgā atbildība ir būtiska, lai ikvienu krīzes situāciju mēs kopīgi varētu pārvarēt veiksmīgi.

Bukleta mērķis ir sniegt praktiskās zināšanas ikvienam Latvijas iedzīvotājam par to, kā uzlabot savu un savu tuvinieku gatavību krīzes situācijām. Bukletā atrodami ieteikumi, piemēram, par to, kā salikt ārkārtas gadījumu somu, kādiem pārtikas produktiem un medikamentiem jābūt mājās un kā atpazīt atbildīgos valsts dienestus, kuri krīzes gadījumā veiks evakuāciju, sniegs medicīnisko palīdzību un atbildēs par sabiedrisko kārtību.

Bukleta simbols ir starptautiski atzītais standarts “72 stundas” jeb trīs diennaktis, kuru laikā iedzīvotājiem pašiem jāspēj nodrošināt sevi līdz brīdim, kad iesaistās atbildīgie dienesti.

7

*Latvijas iedzīvotāju aptauju Aizsardzības ministrija veikusi sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”. Aptauja veikta šī gada oktobrī, un tajā piedalījās 1010 respondenti no visas Latvijas.

Uz augšu
Back