ASV prezidenta vēlēšanas, Covid-19 krīze un daudzi citi notikumi informatīvajā telpā nostūmuši Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktu otrajā plānā, taču šis karš, kam pievērsts salīdzinoši maz starptautiskās uzmanības, iezīmē nozīmīgas pārbīdes lielvaru ietekmes zonās, gan arī ļauj izdarīt secinājumus par to, kā mūsdienās mainās militārie konflikti, TVNET raidījumā “Nedēļa fokusā” norādīja ārpolitikas eksperti un žurnālisti.
Eksperti: Kalna Karabahas karā galvenais ieguvējs ir Krievija (10)
Nedēļa fokusā
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds skaidroja, ka Kalna Karabahā faktiski ir noticis plašāka mēroga konflikts starp Armēniju un Azerbaidžānu ar lielvalstu iesaistīšanos. Šajā sešu nedēļu karā reizē ar Armēniju par zaudētājām uzskatāmas Eiropa, jo Francijas centieni iesaistīties konflikta risināšanā nav bijuši efektīvi, kā arī ASV, kuras ietekme reģionos Donalda Trampa prezidentūras laikā ir mazinājusies.
Savukārt par ieguvējām šajā konfliktā uzskatāmas Krievija un Turcija, kuras faktiski kļuvušas par galvenajiem spēlētājiem Melnās jūras reģionā. Turcija, atbalstot Azerbaidžānu, ir ieguvusi zināmu infrastruktūras kontroli reģionā, savukārt Krievija panākusi, ka tās karaspēks ir izvietots ne tikai Armēnijā, bet atrodas arī Azerbaidžānas teritorijā kā miera uzturētāji Kalna Karabahā. “Bez Krievijas šim konfliktam turpināties vai neturpināties faktiski nav iespējams.
Krievija faktiski dominēja šajā situācijā un ir galvenais ieguvējs, ja runājam par lielvaru ģeopolitisko sauso atlikumu,” rezumēja Sprūds.
TVNET žurnālists Jānis Vingris, kurš Kalna Karabahas konfliktu dokumentēja no notikuma vietas, papildināja, ka, sagaidot Armēnijas armijas sakāvi karā un tikai tad iesaistoties konfliktā, Krievija arī veiksmīgi vājinājusi prorietumnieciski noskaņotā valsts vadītāja Nikola Pašinjana pozīcijas. Vienlaikus viņš piebilda, ka miera uzturēšanas procesā Kalna Karabahā piedalās arī Turcija, tādējādi Azerbaidžāna kļuvusi par vienu no pirmajām postpadomju teritorijām šajā reģionā, kur parādās NATO karavīri, un tas Krieviju satrauc.
Ārpolitikas eksperti bija vienisprātis, ka šī konflikta gaita norāda, ka karadarbība kļūst arvien vairāk robotizēta: “To jau iepriekš zinājām un redzējām Sīrijā, ka Turcija ļoti veiksmīgi izmanto dronus, bet tagad
Kalna Karabaha ir vēl viens pierādījums, ka karadarbība nākotnē būs arvien vairāk un vairāk vērsta uz tehnoloģijām.
Mazāk būs vajadzīgs cilvēkresurss kā Otrā pasaules kara frontes tradīcijās, kur ir viena armija pret otru, bet tehnoloģijas var izšķirt kara gaitu,” sacīja Tuvo Austrumu drošības politikas pētnieks un raidījuma “Pasaule kabatā” vadītājs Toms Rātfelders.
Ārpolitikas eksperti raidījumā norādīja, ka konflikts ne tuvu nav uzskatāms par izbeigtu un saasinājumi abu valstu attiecībās gaidāmi arī turpmāk. Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas Studiju fakultātes pētniece Elīna Vrobļevska skaidroja, ka abām valstīm Kalna Karabaha ir spēcīgs nacionālās pašapziņas jautājums, kam ir dziļa vēsture un kura uzkurināšanu abu valstu politiskā elite izmanto sava politiskā kapitāla veidošanai un leģitimizācijai. “No azerbaidžāņu puses šis konflikts ir spēcīgs nacionālā goda jautājums, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē,” skaidroja Vrobļevska.
Pētnieces teikto apliecina arī žurnālista Vingra novērojumi konflikta zonā. “Es lielākoties pavadīju laiku divās vietās - galvaspilsētā Stepanakertā un Šušā, un man bija iespējas parunāt ar tiem nedaudzajiem vietējiem iedzīvotājiem, kas vēl bija palikuši. Mani tiešām interesēja jautājums, vai ir iespējama dzīve kopā armēņiem un azerbaidžāņiem, un visur kā viens man pateica - tas nav iespējams.
Tas neaprakstāmais naids, kas valda tur uz vietas, ir milzīgs.”