Šobrīd Veselības ministrija un slimnīcas spiestas steigā meklēt risinājumus, lai novērstu Covid krīzes dēļ draudošu sistēmas paralīzi. Taču plāns, kā laikus sagatavoties otrajam pandēmijas vilnim, bija. “Nekā personīga” skaidro, kādēļ tas netika ieviests
Pirms trim nedēļām zinātnieku modeļi par koronavīrusa izplatību Latvijā liecināja, ka līdz pavasarim tas izraisīs 1000 cilvēku nāvi. Tagad tie paredz, ka līdz 1. aprīlim Covid dēļ nomirs 1865 cilvēki.
Sausi skaitļi liecina, ka novembrī Latvijā mirušo skaits bija augstākais kopš 2007. gada. Tad valstī bija daudz vairāk iedzīvotāju. Mirstība Latvijā aug jau kopš oktobra beigām, tā ir par piektdaļu augstāka nekā iepriekš.
Vašingtonas Universitātes pētījumu centrs prognozē, ka ap Ziemassvētkiem Covid pacientu skaits Latvijas slimnīcās būs jau ap tūkstoti. Veselības ministrijai ir līdzīgas prognozes.
Saskaņā ar Vašingtonas centra modeli janvāra vidū slimnīcās nonākušo skaits var tuvoties pusotram tūkstotim.
Tomēr galvenā problēma ir nevis vietu, bet gan ārstu un māsu trūkums.
Šobrīd slimnīcas pārvērtušās par infekcijas perēkļiem. Tikai pēdējās nedēļas laikā ar Covid saslimuši 512 mediķi. No kopējā saslimušo skaita tiem, kam zināms infekcijas avots, 12% vīrusu saķēruši ārstniecības iestādēs.
Kopš pandēmijas sākuma saslimis pusotrs tūkstotis ārstu, māsu un sanitāru. Veselības aprūpes iestādēs inficējušies 1200 pacientu un klientu.
Šonedēļ veselības aprūpē izsludinātais ārkārtas stāvoklis nozīmē, ka Covid pacientus turpmāk ārstēs ne tikai lielajās reģionālajās slimnīcās, bet arī mazajos hospitāļos. Slimnīcas pārvietos darbiniekus starp nodaļām, atteiks mediķiem atvaļinājumus.
Vietu un personālu Covid slimnieku ārstēšanai slimnīcas atrod, aizverot citas nodaļas. Vienās slimnīcās vairs nepieņem dzemdības, citās slēgta bērnu nodaļa. "Ātrā palīdzība" pacientus ved uz tālākām slimnīcām.
Piet tiem, kuru izsaukums nav neatliekams, vairs nebrauc vispār.
Pavasarī ārsti un pētnieki analizēja scenārijus pat ar 100 tūkstošiem saslimušo, bet rudenī nozare izrādījās realitātei nesagatavota. Veselības ministrija noticēja, ka Latvijai ir kāda pārdabiska imunitāte pret vīrusu.
Jau aprīlī Ministru kabinets uzdeva Veselības ministrijai sagatavot plānu, kā strauji palielināt veselības aprūpes kapacitāti Covid pārvarēšanai. Tas bija jāiesniedz līdz 1. septembrim. Valdībā tas apstiprināts tikai šonedēļ, Covid krīzes pašā karstumā.
Sākumā Veselības ministrija ziņojumā ielika ne tikai steidzami darāmo, bet prasīja naudu ilgtermiņa reformām. Valdība dokumentu atmeta ministrijai atpakaļ. Neatrisināti palika steidzamie darbi: slimnīcās nepietiek izolētu nodaļu, reanimācijas palātu. Jāparedz norobežoti boksi inficētiem pacientiem insulta, kardioloģijas, dzemdību un citās nodaļās. Jānodala uzņemšanas plūsma un ventilācija, jāierīko skābekļa padeve, telpās jābūt negatīvam gaisa spiedienam.
Redzot, ka plāns uz priekšu nevirzās, rudens sākumā Katastrofu medicīnas centrs piedāvāja ārkārtas risinājumu - Covid slimniekus, kam nav citu blakusslimību, novirzīt uz lauku slimnīcām. Tā netiktu apdraudēta ātrās palīdzības sniegšana lielajos hospitāļos. Rosināja veidot hibrīdslimnīcas – tikai Covid ārstēšanai atvēlētas ēkas vai hospitāļus. Veselības ministrija ieceri tālāk nevirzīja.
Oktobra beigās, kad pandēmijas otrais vilnis bija acīmredzams, ministrija par reālāko scenāriju uzskatīja 500 stacionēto. Tāpēc uzdeva lielajām slimnīcām Covid pacientiem rezervēt 15% vietu. Šāds slimnīcās ievietoto skaits tika sasniegts novembra beigās.
Scenārijs, ka inficētie mediķi ir spiesti strādāt, ir pavisam reāls.
Jau šobrīd sociālās aprūpes centros Covid pozitīvi darbinieki, kam nav slimības simptomu, aprūpē inficētos iemītniekus. Arī Latvijas Onkoloģijas centrā, kur saslimuši gan darbinieki, gan pacienti, tāda iespēja ir apspriesta.
Visās lielajās slimnīcās personāls ir noguris un izdeg. Saslimušo vietā kolēģiem jāstrādā virsstundas. Tagad pašizolācijā vairs nesūta visus mediķus, kam bijis kontakts ar Covid pozitīvām personām.