Domājot par padomju laikiem, nereti prātā ataust klasiskie, mazie dzīvokļi, kas nereti tika iekārtoti pēc vienojoša šablona. Lai nedaudz "izlauztos" no interjera vienmuļības, daži arhitekti un mākslinieki centās radīt unikāla dizaina interjera priekšmetus.
Interjera dizaina ziņā padomju periods nebija tas spīdošākais posms - ja rietumu pasaulē notika strauja modernizācija un tapa unikālas, ikoniskas mēbeles, kas izmainīja cilvēku perspektīvu uz mājokļa iekārtojumu, tad PSRS okupētajās zemēs valdīja stagnācija un mēbeļu dizains attīstījās ļoti lēni. Tomēr daži dizaineri mēģināja atkāpties no ierastā konstruktīvisma un radīt kaut ko unikālu, laikam neierastu.
Kazimira Maļeviča baltā servīze
Mākslinieks Kazimirs Maļevičs bija pazīstams visā pasaulē ar ģeometriskiem un visai abstraktiem mākslas darbiem. Līdz ar pasaulē atzītām gleznām, mākslinieks bija radījis arī ikdienišķus priekšmetus, proti, ģeometriskas formas servīzes, kas, saprotams, Padomju Savienībā bija ārkārtīgi reti pieejams un dārgs priekšmets, kas visnotaļ atšķīrās no ierastajiem porcelāna traukiem.
Projekts "MEBAR"
Mūsdienās ir grūti iedomāties, ka Brežņeva stagnācija laikā, kad mēbeļu dizaina attīstība bija teju apstājusies, daži dizaineri tomēr eksperimentēja ar interjera objektu veidolu. Šī eksperimentālā projekta autori bija padomju arhitekti I. Lukčova un A. Skačevs. Projekts "Mebar" tapa 1970. gadu vidū, Savienības mēbeļu izstādes vajadzībām, kur neparastais mēbeļu komplekts ieguva trešo vietu mēbeļu dizaina konkursā, vēsta portāls "Strelkamag". Lai gan "Mebar" izstādē guva plašu gan speciālistu, gan apmeklētāju atsaucību, masveidā arhitektu veikumu atteicās ražot.
Vladimira Tatļina krēsls
Vladimirs Tatļins bija ukraiņu avangarda mākslinieks, kura ekspresīvie mākslas darbi ieguva atpazīstamību ne tikai Padomju Savienībā, bet arī ārpus tās. Tatļina 1927. gadā radītais krēsla dizains bija īsts pārsteigums tā laika modernisma mēbeļu dizaineriem - novatoriskais krēsla risinājums bija pietiekami izturīgs un stabils, lai noturētu cilvēka svaru, vienlaikus tam mākslinieks bija izstrādājis modernismam raksturīgo veidolu. Pašu krēslu veidoja metāla rāmis un koka sēdeklis. Pēcāk dizains tika pārstrādāts - 1950. gados tika izlaisti krēsli, kuru sēdekļus ražoja no ādas materiāla.
Aleksandra Rodčenko atpūtas telpas mēbeles
Padomju Savienības mākslinieka, konstruktīvisma pioniera Aleksandra Rodčenko darbs "Strādnieku klubs" tika prezentēts Starptautiskajā dekoratīvās mākslas un mākslas industrijas izstādē, Parīzē, 1925. gadā. Šis mēbeļu komplekts bija tik unikāls un pārsteidzošs, ka tas ātri vien guva starptautisku atzinību. Rodčenko bija radījis strādnieku atpūtas telpas prototipu, kurā bija ierīkots šaha galds ar krēsliem, garenisks sapulču galds un grāmatu plaukts. Visas mēbeles izcēlās ar īpašu ģeometriju, melnās un sarkanās krāsas kontrastu, racionalitāti un vienlaikus ekonomisku mēbeļu risinājumu. Patlaban Rodčenko "Strādnieku kluba" mēbeļu komplektu ir iespējams apskatīt Teita muzejā, Londonā.
