Eksperti: Covid-19 krīzē valsts pārvaldē trūkst komunikācijas resursu un kapacitātes

Komisijas sēdē, ksa bija veltīta efektīvas komunikācijas ar sabiedrību nozīmei Covid-19 pandēmijas laikā, Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP) temata aktualitāti skaidroja ar faktu, ka valsts pārvaldes un politiķu komunikācija Covid-19 krīzē ir kritiska. Viņa ieskatā, Covid-19 krīzē ir svarīgi informēt sabiedrību par to, ko dara, domā un plāno darīt politiķi.

Valsts kancelejas konsultante stratēģiskās komunikācijas jautājumos Daiga Holma atzina, ka liela nozīme vispārējā krīzes komunikācijā ir politiķu spējai vienoties, piebilstot, ka sabiedrība ļoti labi jūt, cik vienoti lēmumu pieņemšanā ir politiķi.

Vienlaikus Holma norādīja, ka valsts pārvaldes komunikācijas eksperti desmit mēnešus strādā pastiprinātā darba režīmā, ievērojot spēkā esošos krīzes vadības mehānismus. Tajā pašā laikā Holma sacīja, ka valsts pārvaldes komunikācijas resursi ir ierobežoti, jo ministriju komunikācijas departamentiem - katrā ar aptuveni trim cilvēkiem - ir jāpilda liels uzdevumu apjoms. Viņa uzsvēra, ka laikā, kad informācijas telpa ir kļuvusi sadrumstalota, valsts pārvaldes komunikācijas resursi būtu jāpalielina.

Sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis norādīja, ka valsts pārvaldē netiek iegūti dati, lai noskaidrotu, ko patiesībā domā sabiedrība, kā arī pirms valdība pieņem kādus lēmumus, tie netiek pārbaudīti fokusgrupās. "Nav nedz kvalitatīvu, nedz kvantitatīvu pētījumu, kas ļautu valdībai pieņemt adekvātus lēmumus un par tie informētu," pauda Rajevskis.

Holma gan nepiekrita paustajam, norādot, ka valdība veic pētījumus, izmantojot gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās metodes. Tomēr Rajevskis uzsvēra, ka gadījumā, ja valsts pārvaldē kaut kas tiek pētīts, tad "vajadzētu piestrādāt pie interpretācijas, jo neizskatās, ka lēmumpieņēmēji zina, ko domā sabiedrība".

SIA "P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības" īpašnieks Ainārs Ērglis, kurš komisijā sevi pieteica kā "Latvijas pilsonis", pauda viedokli, ka līdzšinējā komunikācija Covid-19 krīzē nav bijusi veiksmīga. Kā vienu no komunikācijas problēmām Ērglis minēja valdības centienus skaidrot pieņemtos lēmumus, lai gan pašu ministru vidū nevalda vienprātība par pieņemtajiem lēmumiem. "Ja gribat uz āru komunicēt lēmumus, izkaujieties līdz asinīm. Premjeram nevajag rīkot preses konferences plkst.23, ja nevar pateikt neko konkrētu," pauda sabiedrisko attiecību eksperts.

Viņš arī atsaucās uz saviem "plašajiem sociālajiem burbuļiem", kuros cilvēki pauž neizpratni par valdības pieņemtajiem lēmumiem.

Tāpat Ērglis norādīja, ka valsts pārvaldes komunikācijā Covid-19 krīzē netiek atbildēts uz sabiedrību interesējošo pamata jautājumu - vai man būs ko ēst? "Cilvēks vispirms rūpējas par izdzīvošanu. Tomēr cilvēki nesaņem informāciju par to, kā viņi Covid-19 apstākļos varēs izdzīvot," uzsvēra Ērglis.

"P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības" īpašnieks atzina, ka šajos apstākļos ir svarīga krīzes vadība, kādas patlaban neesot, tāpēc privātā sektora kompānijas būtu gatavas valsts pārvaldei bez maksas sniegt palīdzību stratēģiskā līmenī, nevis ideju realizācijas līmenī. Kā vienu no šī priekšlikuma variantiem Ērglis minēja Saeimas paspārnē izveidotu atsevišķu krīzes komisiju, kas izskatītu iedzīvotāju ziņojumus, piemēram, par nesaņemtu atbalstu, un komisija ātri reaģētu, šīs problēmas risinot. "Ir jābūt platformai, kur neapmierinātie var iesūtīt stāstus, un pretī ir atbildīgie, kas šos jautājumus risina," sacīja sabiedrisko attiecību eksperts.

SIA "Komunikācijas aģentūra/Edelman Affiliate" un Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas pārstāve Ieva Stūre kā vienu no valsts pārvaldes komunikācijas trūkumiem iezīmēja gadiem pastāvošo krievvalodīgās auditorijas uzrunāšanu, kā arī eksperte norādīja uz nepieciešamību krīzes apstākļos cīnīties pret baumām ar izsmeļošu informāciju. Holma piekrita, ka krievvalodīgās sabiedrības daļas informēšana ir ilgs darbs un šim aspektam jau ir pievērsta uzmanība.

"Rietumu radio" vadītājs Dzintars Hmieļevskis mudināja krīzes komunikācijā vairāk iesaistīt sabiedrību. Viņa ieskatā, nav jāmeklē viens komunikācijas līderis, bet vairāki, turklāt segmentējot tos pa auditorijas grupām. Valsts kancelejas konsultante stratēģiskās komunikācijas jautājumos piekrita, ka ir jāstrādā pie sabiedrības iesaistes, piebilstot, ka valsts pārvaldei ir izstrādāts skaidrs plāns plāns un stratēģija, kas ļaus savlaicīgi domāt sabiedrības iesaisti.

Daugavpilī darbojošos mediju īpašnieks Jevgeņijs Carevs piebilda, ka valsts pārvaldes komunikācijas problēmas nav Latvijas īpatnība, bet gan tādas pašas problēmas ir citviet Eiropā. Vienlaikus Carevs aicināja politiķus krīzes laikā izrādīt solidaritāti ar iedzīvotājiem, atsakoties no dažādām privilēģijām, piemēram, piemaksām.