Kad likuma burts ir svarīgāks par likuma garu (7)

Ziemassvētku tirdziņi - iespēja amatniekiem

Slimības Covid-19 ierobežošanai ieviesto pasākumu dēļ šogad tika atcelti vairāki Ziemassvētku gadatirgi. Šajos Ziemassvētku tirdziņos allaž var nopirkt karstvīnu, speķa pīrādziņus un kādu mīļu dāvanu, ar ko iepriecināt tuviniekus. Tā ir viena no iespējām nopelnīt daiļamatniekiem.

Šo iespēju izmantoja arī jūrmalnieces Diānas ģimene (sievietes un pārējo ģimenes locekļu vārdi mainīti, pamatojoties uz bērnu interesēm - red). Smalkās rotas ar brīnumskaistajiem akmeņiem taisa viņas vīrs – rotkalis Ēriks. Savukārt Diāna vairāk nodarbojas ar rotu pārdošanu un tirdzniecības vietu meklēšanu. Ienākumi krasi mazinājās jau pavasarī, sākoties Covid-19 pandēmijai. Vasarā tirdzniecība nedaudz atdzīvojās un bija iespēja nopelnīt gadatirgos gan Rīgā, gan ārpus tās.  

Bet jau septembrī Diāna sāka nojaust, ka, visticamāk, Ziemassvētku gadatirgu nebūs. Tā tas arī notika. 

“Katru gadu tādiem amatniekiem kā mēs Ziemassvētku tirdziņš ir tas, kur nopelna janvārim, februārim un martam, jo tajos mēnešos vispār nekas nenotiek. Līdz ar to katru gadu decembrī tiek sapelnīta nauda pavasarim un materiāliem, lai saražotu [rotas] uz vasaru,” stāsta Diāna. 

Rotas ģimene tirgo kā pašnodarbinātie. Rēķinot vidēji uz visiem mēnešiem, ar rotu tirdzniecību ģimene pirms pandēmijas pelnīja apmēram 600 eiro mēnesī. 

Vai nu dzīvo ar 300 eiro mēnesī, vai atsakies no apdrošināšanas

Rudenī Diāna atrada pusslodzes darbu, kur mēnesī nopelna apmēram 300 eiro. Citu ienākumu ģimenei šobrīd nav.  

Līdz ar to Diāna vērsās Jūrmalas pilsētas Labklājības pārvaldē, lai tur izvērtētu ģimenes piemērotību trūcīgā vai maznodrošinātā statusam.  

Tomēr Jūrmalas domes Labklājības pārvalde pieņēma lēmumu atteikt maznodrošinātā statusa piešķiršanu Diānas ģimenei, pamatojoties uz diviem apsvērumiem. Pirmkārt, Diānai ir dzīvības apdrošināšana un Sociālais dienests to aplūko kā uzkrājumu. Šogad katru mēnesi sieviete maksā 14 eiro, bet, piemēram, 2019. gadā maksāja par apdrošināšanu 10 eiro mēnesī. Šo naudu viņa nevar brīvi izmantot. Tā paredzēta gadījumam, ja viņa nomirst, un tā tiktu viņas ģimenei.  

TVNET vērsās Jūrmalas domes Labklājības pārvaldē ar jautājumiem par Diānas situāciju. Pārvaldes vadītājas vietniece un Jūrmalas Sociālā dienesta vadītāja Ruanete Meža portālam norādīja, ka saskaņā ar likumu nedrīkstot komentēt konkrētās ģimenes situāciju. Tomēr atbildot vispārīgi uz jautājumu, kādēļ maznodrošinātā statusa izvērtēšanas procedūrā dzīvības apdrošināšana tiek uzskatīta par uzkrājumu, ierēdne atbildēja, ka Sociālais dienests vērtē katru situāciju individuāli.    

“Ja tiek konstatēts, ka persona savus ienākumus neizmanto savu pamatvajadzību apmierināšanai, bet gan vajadzībām, kas nav pieskaitāmas tipiskām ikdienas vajadzībām, piemēram, ilgstoša un regulāra dzīvības apdrošināšanas iemaksu veikšana, tad Sociālajam dienestam ir tiesības to uzskatīt par naudas līdzekļu uzkrājumu,” paskaidroja Meža.  

Pēc Ruanetes Mežas domām, šādā situācijā būtu jāpārtrauc ilgstoši veidot uzkrājumus un vispirms jāizlieto šie līdzekļi pamatvajadzību apmierināšanai. Būtībā, ja Diāna izvēlētos šādu variantu, tad viņa pazaudētu visu līdz šim apdrošināšanas prēmijās iemaksāto naudu.    

Aprēķinot ģimenes kopējos ienākumus uz katru ģimenes locekli, Jūrmalas domes Labklājības pārvalde arī secināja, ka ģimenes ienākumi ir virs trūcīgas personas ienākumu sliekšņa. Bet velns slēpjas detaļās. Ja trūcīgās personas statusa noteikšanas slieksnis ir 128,06 eiro mēnesī uz personu, tad Diānas ģimenē šis mēneša vidējais ienākums trīs mēnešu laikā uz vienu cilvēku ir bijis 129,74 eiro, kas veido nepilnu divu eiro starpību. 

Ruanete Meža norādīja, ka Labklājības pārvaldei ir jādarbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem. Tas nozīmē, ka lēmumi jāpieņem, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. 

Valsts mēroga problēma - pārāk zems trūcīgās personas ienākumu slieksnis

Šo situāciju lūgta komentēt arī Labklājības ministrija. Metodiskās vadības un kontroles departamenta direktore Ilze Skrodele-Dubrovska norāda, ka iepriekš dažādās Latvijas pašvaldībās līdzīgās situācijās sociālie dienesti tiešām bija rīkojušies “cilvēcīgi” un piešķīruši statusu arī tajos gadījumos, kad ģimenes ienākumi nedaudz pārsniedza statusa noteikšanai nepieciešamo slieksni. Taču uz šīm nepilnībām norādīja savā revīzijā Valsts kontrole un šāda prakse bija jānovērš, stāstīja eksperte.  

Saskaņā ar Skrodeles-Dubrovskas teikto, šis gadījums izgaismo vienu problēmu: trūcīgā un maznodrošinātā statusa piešķiršanas sliekšņi ir pārāk zemi.   

“Saistībā ar Satversmes tiesas lemto beidzot arī valdība ir ņēmusi vērā un Saeima ir lēmusi, ka ar nākamo gadu šie sliekšņi tiek paaugstināti. Manuprāt, ievērojami. Ja šobrīd tie ir 128 eiro, tad nākamajā gadā pirmai personai ģimenē tie būs  272 eiro,” pastāstīja Skrodele-Dubrovska.

Katrai nākamai personai ģimenē tikšot piemērots zemāks slieksnis - 190 eiro apmērā.  

Tāpat viņa skaidro, ka dzīvības apdrošināšanas esamība pati par sevi nav iemesls, lai cilvēkam nevarētu piešķirt statusu. Galvenais priekšnosacījums ir ienākumu un materiālā stāvokļa invertējums iepriekšējos 3 mēnešos, zināja stāstīt Skrodele-Dubrovska.   

Kamēr sociālo dienestu gaiteņos tiek spriests, kam piešķirt un kam nepiešķirt trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusu, Diāna ar ģimeni domā, kā pārdzīvot ziemu. Sieviete saka, ka pēc Labklājības pārvaldes atteikuma esot vērsusies pašvaldībā ar lūgumu piešķirt tā saukto Covid-19 krīzes pabalstu. Lēmums gan vēl nav pieņemts.  

Savukārt Jūrmalas Labklājības pārvaldes vadītājas vietniece un Sociāla dienesta vadītāja Ruanete Meža skaidro, ka, izņemot maznodrošinātā vai trūcīgā statusu, personai ir iespējams pretendēt uz vairākiem citiem atbalsta veidiem. Piemēram, izvērtējot situāciju, pašvaldība var piešķirt tā saucamo krīzes pabalstu, atbalstu pārtikas un higiēnas paku veidā, ja pašvaldība ģimenei ir izsniegusi izziņu, ka ģimene nonākusi krīzes situācijā.