Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.
Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.
"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."
Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.
Lai veicinātu labākus konkurences apstākļus, Ķīna apņēmusies ieviest disciplinējošus pasākumus valsts uzņēmumiem un subsīdiju pārredzamību, kā arī pieņemt noteikumus pret ES uzņēmumu tehnoloģiju piespiedu nodošanu. Pirmo reizi savās tirdzniecības attiecībās Ķīna ir arī piekritusi vērienīgiem noteikumiem par ilgtspējīgu attīstību, ietverot saistības attiecībā uz pasākumiem pret klimata pārmaiņām un piespiedu darbu, kas ietver attiecīgo Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvenciju ratifikāciju, pauda EK.
Plānots, ka nolīgums līdzsvaros ES un Ķīnas tirdzniecības attiecībās. ES tradicionāli ir bijusi daudz atvērtāka ārvalstu investīcijām nekā Ķīna. Tas attiecas uz ārvalstu investīcijām kopumā. Ķīna tagad apņemas atvērt ES investoriem un uzņēmējiem vairākas svarīgas nozares, skaidroja EK.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV) norādīja, ka šis nolīgums Eiropas uzņēmumiem dod būtisku stimulu attīstīt biznesa kontaktus vienā no pasaules lielākajiem un straujāk augošajiem tirgiem, palīdzot tiem darboties un konkurēt Ķīnas tirgū.
"Tas nostiprina mūsu vērtībās balstīto tirdzniecības programmu ar vienu no mūsu lielākajiem tirdzniecības partneriem. Mēs esam vienojušies par nozīmīgām saistībām attiecībā uz vidi, pasākumiem pret klimata pārmaiņām un cīņu pret piespiedu darbu. Mēs cieši sekosim līdzi, lai visas līguma saistības tiktu pildītas," uzsvēra Dombrovskis.
EK arīdzan skaidroja, ka noteikumi, par kuriem panākta vienošanās šajā nolīgumā, paredz augstus kritērijus pārredzamībai, vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, tirgus piekļuves saistībām un ilgtspējīgai attīstībai. Prioritārā kārtā turpināsies ES darbs pie plānotiem autonomiem pasākumiem tādās jomās kā subsīdijas vai pienācīga pārbaude.
Pēc EK paustā, šodienas sarunu noslēgšana pēc būtības ir pirmais solis nolīguma pieņemšanas procesā; apspriedes par nolīguma pieņemšanu un ratifikāciju vēl tiks risinātas, un tās notiks pilnīgi pārredzami.
Kā atzīmēja EK, šodienas tālruņa sarunas laikā līderi pievērsās arī klimata pārmaiņām, Covid-19 pandēmijai, Honkongas jautājumam un cilvēktiesībām. Viņi izvērtēja vispārējo ES un Ķīnas darba kārtību, konstatējot būtisku progresu vairākos svarīgos jautājumos, vienlaikus uzsverot ES pastāvīgās cerības un bažas citās jomās.
Tāpat ES arī aktualizēja sarunas par stratēģisko sadarbības programmu 2025.gadam un ierosināja, ka abu pušu sarunu dalībniekiem būtu jāatsāk darbs tieši tagad, kad sarunās par VIN ir panākts ievērojams progress. ES puse atgādināja par savu aicinājumu prezidentam Sji pievienoties ES un Ķīnas vadītāju sanāksmei, kurā piedalīsies ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji un kura notiks Briselē 2021.gadā.
EK norādīja, ka attiecībā uz ES uzņēmumu piekļuvi tirgum Ķīna ir uzņēmusies ievērojamas saistības ražošanas jomā, kas ir vissvarīgākā nozare ES investīcijām Ķīnā. Investīcijas ražošanā veido vairāk nekā pusi no ES kopējām investīcijām, tostarp 28% autobūves nozarei un 22% pamatmateriāliem. Tas cita starpā ietver elektrotransportlīdzekļu, ķīmisko vielu, telesakaru iekārtu un veselības aprūpes aprīkojuma ražošanu.
Ķīna arī uzņemas saistības attiecībā uz ES investīcijām dažādās pakalpojumu nozarēs, piemēram, mākoņpakalpojumu, finanšu pakalpojumu, privātās veselības aprūpes, vides pakalpojumu, starptautiskā jūras transporta un ar gaisa transportu saistītu pakalpojumu nozarēs.
Aptvertajās nozarēs Eiropas uzņēmumi iegūs noteiktību un paredzamību, jo Ķīna vairs nevarēs aizliegt piekļuvi vai ieviest jaunu diskriminējošu praksi.
Pēc EK paustā, VIN palīdzēs nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES investoriem, paredzot ļoti skaidrus noteikumus par Ķīnas valsts uzņēmumiem, subsīdiju pārredzamību un aizliegumu nodot tehnoloģijas piespiedu kārtā, un cita veida kropļojošu praksi.
Nolīgumā ir iekļautas arī garantijas, kas Eiropas uzņēmumiem atvieglos atļauju saņemšanu un administratīvo procedūru pabeigšanu. Tas arī nodrošina Eiropas uzņēmumiem piekļuvi Ķīnas standartu noteikšanas struktūrām.
EK arīdzan skaidroja, ka VIN saistīs puses uz vērtībām balstītās investīciju attiecībās, kuru pamatā ir ilgtspējīgas attīstības principi. Šī ir pirmā reize, kad Ķīna piekrīt šādiem vērienīgiem noteikumiem ar tirdzniecības partneri. Cita starpā Ķīna uzņemas saistības nodarbinātības un vides jomā, piemēram, nepazemināt aizsardzības standartus nolūkā piesaistīt investīcijas, ievērot savas starptautiskās saistības, kā arī veicināt tās uzņēmumu atbildīgu uzņēmējdarbību.
Ķīna ir arī piekritusi konstruktīvi īstenot Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, kā arī efektīvi īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas, ko tā ir ratificējusi. Ķīna ir arī piekritusi turpināt un neatlaidīgi strādāt, lai ratificētu SDO pamatkonvencijas par piespiedu darbu.
Tāpat kā citos mūsu tirdzniecības nolīgumos, ilgtspējīgas attīstības jautājumi būs pakļauti stabilam izpildes mehānismam, ko īstenos neatkarīga ekspertu grupa. Tas nozīmē domstarpību risināšanu pārredzamā veidā, iesaistot pilsonisko sabiedrību, pauda EK
Nolīgumā paredzēto saistību īstenošanu uzraudzīs priekšsēdētājas izpildvietnieka līmenī no ES puses un vicepremjera līmenī no Ķīnas puses. Starpvalstu strīdu izšķiršanas mehānisms, kas ir nolīguma pamatā, atbilst augstākajiem standartiem spēkā esošajos ES tirdzniecības nolīgumos. Ar nolīgumu arī izveido īpašu darba grupu, lai sekotu ar ilgtspējīgu attīstību saistīto jautājumu īstenošanai, arī nodarbinātības un klimata jomā.
EK uzsvēra, ka šodien panāktā vienošanās ietver abu pušu apņemšanos divu gadu laikā pēc VIN parakstīšanas mēģināt pabeigt sarunas par investīciju aizsardzību un investīciju strīdu izšķiršanu. Kopīgais mērķis ir strādāt pie modernizētiem aizsardzības standartiem un strīdu izšķiršanas, ņemot vērā darbu, kas veikts saistībā ar ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) par daudzpusējo investīciju tiesu. ES mērķis joprojām ir modernizēt un aizstāt spēkā esošos dalībvalstu divpusējos investīciju līgumus ar Ķīnu, klāstīja EK.
Plānots, ka abas puses tagad strādās pie tā, lai galīgā redakcijā izstrādātu nolīguma tekstu, kas būs juridiski jāpārskata un jātulko, pirms to varēs iesniegt apstiprināšanai ES Padomē un Eiropas Parlamentā.
