Lūsis komentē ⟩ Kā pandēmijas laikā kļūt par geimeri “pa lēto” (1)

Jāteic, ka mana pieredze datorspēlēs, neskaitot pāris nebūtiskus izņēmumus, bija apstājusies iepriekšējā tūkstošgadē. Proti, vienīgā spēle, ko joprojām regulāri spēlēju, ir 1998. gadā iznākusī “Heroes of Might and Magic III”. Tā ir izcila un mūžam aktuāla žanra klasika, visi, kas apgalvo pretējo, ir neko nesaprotoši nejēgas.

Kad apjautājos draugiem, kas orientējas arī mūsdienu videospēļu pasaulē, lielākā daļa (protams, neskaitot augstākās rases pārstāvjus – PC geimerus) viennozīmīgi ieteica iegādāties pašu jaunāko pieejamo spēļu konsoli. Jo jauns ir jauns, uz vecākas iekārtas normāli nedarbosies jaunākās spēles utt. Atkarībā no komplektācijas un vēlmēm šobrīd tas nozīmētu šķiršanos no 500 līdz pat 1200 €. 

Ir vairāki būtiski aspekti, kuru dēļ pret šādas summas izmešanu iestājās diezgan spēcīgi iebildumi. Pirmkārt – nebija ne jausmas, vai man vispār iepatiksies videospēles uz konsoles. Otrkārt – nebija īsti skaidrs, cik daudz laika tam varēšu atvēlēt. Treškārt – par šādu naudu principā var nopirkt arī pieņemami kalpojošu automašīnu. Un visbeidzot – baidījos, ka gadījumā, ja sākšu ar to nodarboties pārāk intensīvi, sieva mani izmetīs no mājām. 

Tas, ko izdarīju un iesaku darīt arī citiem, kas nonākuši līdzīgas dilemmas priekšā, – vienkārši sāciet ar vecu konsoli. 

2005. gadā dienas gaismu ieraudzīja absolūti lieliska videospēļu konsole – Xbox 360. Moderns, viegli futūristisks dizains un pults, kas liegi un ērti iegulstas plaukstās. Bet pats galvenais – lietots Xbox šobrīd nopērkams par aptuveni 50 €. Vai arī ideālajā variantā – pilnīgi iespējams, kādam no jūsu draugiem šī lieliskā ierīce nelietota glabājas noslēpta dziļā atvilktnē un pie tās iespējams tikt bez maksas. Respektīvi – paldies, brālēn!

Jā, šī nav pati ātrākā vai klusākā konsole pasaulē.

Varētu pat teikt, ka brīdī, kad vecais Xbox tā kārtīgi iegriež disku, tā izdotā skaņa ir kaut kur līmenī starp manu ledusskapi un veļasmašīnu. Bet 50 €.

Un skaņas jautājumu var viegli atrisināt, pagriežot skaļāk televizoru. 

Arī Xbox 360 spēļu cenas ir ļoti pieņemamas. Jaunāko konsoļu aktuālākās spēles, papildus pašas ierīces krietnajām izmaksām, katra maksās vēl papildu 50-80 € (šeit gan jāpiebilst, ka gan Xbox, gan arī Playstation piedāvā iespēju iegādāties ikmēneša abonementu, kurā dažādas spēles pieejamas, tās atsevišķi nepērkot). Savukārt lietotus vecā Xbox labāko spēļu diskus var nopirkt par 5-15 €. Grand Theft Auto, BioShock, Mass Effect, The Elder Scrolls V: Skyrim, Portal, Call of Duty, Halo, Fallout, Assassin's Creed, Burnout, DiRT – jebkas no šī spēka maksās tikai ap 10 €. 

Vienīgi jāņem vērā, ka uz veciem dzelžiem visas spēles pārsvarā būs spēlējamas vienīgi “single player” režīmā, nevis tiešsaistē kopā ar citiem, jo vecākām spēlēm vai nu vairs nebūs serveru, vai arī tajos nebūs citu spēlētāju.

Tātad, lai sāktu geimera gaitas, atkarībā no prasmēm lietotu preču meklēšanā pietiks ar aptuveni 60 € starta kapitālu. Protams, būs nepieciešams arī televizors, kuram iespējams pievienot HDMI kabeli. Tas droši vien būs teju vai jebkurš TV ekrāns, kas iegādāts šajā tūkstošgadē. Un – aiziet!

Tā nu arī es pandēmijas laikā beidzot sāku spēlēt videospēles. Vispirms nedaudz iesildījos ar Grand Theft Auto IV. Jāteic, ka kopš iepriekšējās GTA daļas, ko biju spēlējis, grafika ir diezgan ievērojami uzlabojusies. Proti – deviņdesmito gadu beigās uz Windows 95 spēle vairāk atgādināja krāsainu klucīšu bīdīšanu pa karti.

Pēc cīņas ar mafijas bosiem Liberty City tālāk devos uz Gears of War, lai palīdzētu glābt cilvēci cīņā pret lokustu ordu uzbrukumiem. Sākumā spēle šķita diezgan sarežģīta, bet jau pāris brīžus vēlāk es skrēju lejā pa monstra barības vadu, lai ar motorzāģa šaujamieroci iznīcinātu viņu no iekšienes. 

Izgājis visas trīs pirmās GoW daļas, pieķēros Red Dead Redemption episkajam vesternam, lai jātu apkārt pa prēriju un iesaistītos ellīgās apšaudēs ar ļaundariem. Jāteic, ka šī spēle bija tieši tik izcila, ka diezgan ātri sapratu – man nāksies iegādāties jaunāku konsoli, lai varētu spēlēt otro daļu. Esmu iekritis, tā sakot.

Saprātīgi cilvēki savu pirmo automašīnu parasti izvēlas tādu, kuru nebūtu žēl nedaudz sasist. Pēc tam, kad tā pa īstam iemācās patstāvīgi braukt, – pērk kaut ko jaunāku un labāku. Manuprāt, diezgan līdzīgi ir ar videospēļu pasaules iepazīšanu. Kamēr neesi drošs vai tas vispār domāts tev, noteikti nav vērts sākt ar teju vai tūkstoš eiro ieguldījumu. Citādi var gadīties, ka mēnesi vēlāk tavs jaunais Playstation 5 būs vienkārši pārāk dārgs dizaina objekts uz televizora galdiņa. Vecs Xbox 360 ir lieliska pirmā mašīna.

Ja tomēr modernā videospēļu pasaule galīgi neuzrunā, bet ar nostalģiju atceries laiku, kad pirms ievietošanas “konsolē” izpūti no Super Contra kasetes putekļus, – arī šo atmiņu atsvaidzināšanai ir moderna un lēta alternatīva. Lielākajā Ķīnas internetveikalā par aptuveni 13 € var nopirkt HDMI spraudni, kurā iebūvētas vairāk nekā 500 klasiskās 8 bitu spēles. Un komplektā divi BEZVADU džoistiki. Lūdzu, nav par ko.