ASV Kapitolijs: vardarbības vēsture vairāk nekā 220 gadu garumā

FOTO: Shutterstock

6.janvāra Donalda Trampa atbalstītāju iebrukums ASV Kapitolijā ir bezprecedenta gadījums, neskatoties uz to, ka Kapitolija ēkā vardarbība piedzīvota jau vairāk nekā 220 gadus, vēsta aģentūra AP. 

Vairāki simti protestētāju ielauzās ēkā dažas stundas pēc Vašingtonā trešdien notikuša Trampa atbalstītāju mītiņa. Tramps uzrunā mītiņa dalībniekiem atkārtoja savus apgalvojumus par krāpšanos ASV prezidenta vēlēšanās un mudināja viņus doties gājienā uz Kapitoliju. 

Nemieros dzīvību zaudēja četri cilvēki, bet vairāki desmiti protestētāju tika aizturēti.

1814.gadā - 14 gadus pēc Kapitolija atklāšanas - britu-amerikāņu kara laikā britu spēki mēģināja Kapitoliju nodedzināt. Uzbrucēji ēku vispirms izlaupīja, bet pēc tam pielaida uguni ēkas ziemeļu un dienvidu spārniem. Tomēr negaidītais lietus paglāba ēku no pilnīgas iznīcības. 

Turpmākajos gadsimtos Kapitolijā vardarbība piedzīvota vairākas reizes - spridzināšanas, apšaudes, viens likumdevējs gandrīz laupījis dzīvību citam. 

Bēdīgi slavenākais incidents notika 1954.gadā, kad četri Puertoriko nacionālisti Kapitolijā izkāra Puertoriko karogu un, skandējot “Brīvību Puertoriko!” no apmeklētāju ložas raidīja aptuveni 30 šāvienus uz Kongresa zāli. Šajā incidentā tika ievainoti pieci kongresmeņi, viens no viņiem smagi. 

“Es neierados nevienu nogalināt, es ierados mirt par Puertoriko!” aizturēšanas brīdī kliedza grupējuma līdere Lolita Lebrona.

Vairākas reizes uzbrukumi vērsti pret pašu Kapitolija ēku. 

1915.gadā kāds vācietis Senāta apmeklētāju pieņemšanas telpā ievietoja dinamītu. Tas eksplodēja neilgi pirms pusnakts, kad telpās neviena nebija. Šajā incidentā neviens necieta. 

Pats spridzinātājs izdarīja pašnāvību. Viņš iepriekš bija noindējis savu gaidībās esošo sievu, kā arī rīkojis atentāta mēģinājumu pret finansistu Džonu Pīrpontu Morganu, kā arī rīkoja uzbrukumu kuģim, ar kuru uz Lielbritāniju bija paredzēts vest munīcijas kravu.

1971.gadā kreiso radikāļu grupējums “Weather Underground” sarīkoja sprādzienu Kapitolija ēkā, protestējot pret ASV īstenoto Laosas bombardēšanu. Šajā teroraktā tika nodarīti postījumi ēkai, bet cilvēki necieta. 

Savukārt 1983.gadā sprādzienu Kapitolija ēkā sarīkoja teroristiskais grupējums “May 19th Communist Movement”, kas protestēja pret ASV invāziju Grenādā. Arī šajā uzbrukumā neviens cilvēks necieta. 

Pēc šiem abiem incidentiem Kapitolijā tika pastiprināti drošības pasākumi. 

1998.gadā garīgi slims vīrietis atklāja uguni uz policistiem Kapitolija policijas kontrolpunktā. Šajā uzbrukumā dzīvību zaudēja divi policisti. Viens no policistiem pirms nāves uzbrucēju ievainoja, un viņš vēlāk tika aizturēts un ievietots psihiatriskajā slimnīcā. 

2013.gadā kāda sieviete ar savu automašīnu iebrauca Baltā nama teritorijā. Pakaļdzīšanās operācija noslēdzās Kapitolija teritorijā, kur sieviete tika nošauta. Vēl atklājās, ka sievietes automašīnā bija viņas 18 mēnešus vecā meita. 

Kapitolija ēka piedzīvojusi arī tiešu vardarbību pret politiķiem un vardarbību pašu likumdevēju starpā. 

1835.gadā kāds krāsotājs mēģināja pie Kapitolija ēkas nošaut ASV prezidentu Endrū Džeksonu. Tomēr viņa ieroči nedarbojās kā nākas, bet Džeksons uzbrucēju pieveica, izmantojot spieķi. 

Savukārt 1865.gadā likumdevējs Prestons Brukss, kurš bija verdzības atbalstītājs, ar spieķi smagi piekāva senatoru Čārlzu Samneru, kas bija uzstājies ar runu, kurā viņš kritizēja verdzību. 

Samners tika piekauts tik smagi, ka darbā Kongresā viņš atgriezās tikai pēc trīs gadiem. Brukss pēc notikušā atkāpās no amata, bet teju nekavējoties tika atkal ievēlēts Pārstāvju palātā. 

Uz augšu
Back