Pretēji apgalvotajam, VM nopirkusi tikai desmito daļu no Latvijai piedāvātajām "Pfizer" vakcīnām

"Pfizer" un "BioNTech" ražotās "Comirnaty" vakcīnas. Ilustratīvs attēls FOTO: Ivars Soikāns / LETA

Kavēšanās ar vakcinācijas plāna izstrādi kļuva par pēdējo pilienu premjera un veselības ministres domstarpībās. Gadu mijā atklājās, ka ministrija bija palaidusi garām iespēju Latvijai noslēgt lielāku vakcīnu līgumu.

 

Sākotnēji Latvija bija pasūtījusi tikai 100 tūkstošus "Pfizer"/ "BioNTech" vakcīnu devu, lai gan piedāvātais apjoms bija vairāk nekā miljons. Tas var nozīmēt, ka tuvākajos mēnešos Latvija saņems mazākas vakcīnu kravas nekā citas Eiropas valstis un atpaliks tempā, kādā izies no pandēmijas.  

Premjera un veselības ministres domstarpības sākās jau pavasarī. Līdz atklātam konfliktam tās nenonāca, jo pandēmijas pirmo vilni Latvija pārdzīvoja veiksmīgi. Rudenī spriedze starp abiem politiķiem auga. Kariņš mudināja Viņķeli palielināt Covid testu skaitu, satraucās par veselības sistēmas pārslodzi, piedāvāja stingrākus ierobežojumus. Veselības ministre uzskatīja, ka premjers nepietiekami koordinē citu ministru darbu un jaucas ne savā laukā. 

Kariņš novembra beigās televīzijas tiešraidē brīdināja, ka būs stingrāki ierobežojumi. Tas bija brīdinājums arī veselības ministrei. Visticamāk, viņa jau tobrīd būtu zaudējusi amatu, ja vien Saeimā izskatīšanas procesā nebūtu valsts budžets.

48

Gan valdības sēdēs, gan ar rakstiskām rezolūcijām Kariņš prasīja Veselības ministrijai izstrādāt plānu, kā Latvijā vakcinēs pret Covid, informēs iedzīvotājus, nodrošinās vakcīnu loģistiku. Ministrija iesniedza vispārīgu stratēģiju, ko skatīja 1. decembrī. Kad Kariņam ar to nepietika, ministrija valdībā rādīja detalizētāku prezentāciju. Arī tas premjeram šķita par nekonkrētu.

"Jā, acīmredzot vakcinācijas plāna gan strukturējums, gan skaidrojumus, gan lielāka detalizācija ir pietrūkusi, un es šeit par atskaiti ņemtu pat ne tik daudz premjera sašutumu, cik sabiedrības komentārus," komentē bijusī veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!")

Vācijā iedzīvotāji jau šobrīd saņem paziņojumus par datumu un vietu, kur jāierodas uz injekciju. Vakcinācija plānota izstāžu zālēs, lielveikalu noliktavās, naktsklubos un koncertzālēs. Čehijā tiek gatavota tiešsaistes rezervācijas sistēma 30 vakcinācijas centriem. Latvijā plāns paredz, ka pret Covid potēs jau esošajos vakcinācijas kabinetos un ģimenes ārstu praksēs. Līdz vasarai viņiem jāsapotē miljons cilvēku, katrs divreiz. 

Ministru prezidents Krišjānis kariņš ("Jaunā Vienotība") savos izteikumos bijis kritisks.

"Šis plāns ir rakstīts, it kā tā ir tāda ikdienas darbība, nu, gripas pote, Covid vakcīna, pamatā tas pats. Ja mēs skatāmies pa visu pasauli, daudz kur bruņotie spēki vada to procesu kā tādu, bet visur tas tiek dēvēts kā vislielākais loģistikas izaicinājums, kāds valstīs ir bijis, iespējams, pēdējos 50 gados, un es arī viņa tā uzsveru."

Līgumi par vakcīnu piegādēm slēgti pirms vairākiem mēnešiem. Veselības ministrija plānoja pamatā izmantot "AstraZeneca" jeb Oksfordas vakcīnu. Taču tā joprojām nav reģistrēta Eiropā. Pirmo Eiropas zāļu aģentūra akceptēja "Pfizer" un "BioNTech” ražoto vakcīnu. Latvija bija pasūtījusi 100 tūkstošus šī preparāta devu. 

Nevienam valdībā pret tādu stratēģiju nebija iebildumu līdz pat pērnā gada pēdējām dienām, kad politiķi pamanīja, ka igauņi un lietuvieši šo vakcīnu pasūtījuši daudz lielākā apjomā. 

"Tas, kas piesaistīja mūsu uzmanību, bija šī nesabalansētība starp mūsu pasūtījumu attiecībā pret Lietuvu un Igauniju. Mums joprojām liekas jocīgi, kāpēc tad lietuvieši sešreiz vai septiņreiz vairāk pasūta tās pašas "Pfizer" vakcīnas nekā Latvija. Igaunija arī - trīs vai četrreiz vairāk," komentē Saeimas deputāts Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija).

JKP Viņķelei prasīja paskaidrojumus. Ministre preses konferencē īsi pirms gadu mijas apgalvoja, ka ar vakcīnu pasūtījumiem viss ir kārtībā.

Tolaik Viņķele stāstīja, ka "šeit es gribu kliedēt mītu par to, ka Latvija ir pieprasījusi mazāk vakcīnas nekā varēja pieprasīt, mēs esam kaut ko nogulējuši un vakcīnu pieejamība ir sliktāka nekā mūsu kaimiņvalstīs. Šis neatbilst patiesībai, jo Eiropas Komisijas iepirkums tika organizēts tā, ka vakcīnu pieejamība tika rēķināta proporcionāli valsts iedzīvotāju skaitam." Latvija esot pasūtījusi 200 tūkstošus vakcīnu devu.

Patiesībā Latvija varēja pieteikties uz vismaz miljonu "Pfizer" vakcīnu. Aizbildinoties ar konfidencialitāti, Nacionālais veselības dienests atsakās izpaust konkrēto skaitli. 

48

Veselības ministrijas vakcinācijas stratēģijā teikts, ka jāpērk visas vakcīnas, jo tobrīd nevarēja droši zināt, kura būs pieejama pirmā un vai visas tiks līdz reģistrācijai. Ja kas paliks pāri, vienmēr varēs pārdot citām valstīm, teikts Veselības ministrijas vakcinācijas stratēģijā.

"Pfizer" tik mazā apjomā pasūtīta tādēļ, ka potēšanas plānošana ar to būtu pārāk sarežģīta. Preparāts jāglabā vismaz -60 grādu temperatūrā. Pēc atsaldēšanas tas jāizlieto piecu dienu laikā un jāšķaida vēl ar citām vielām. 

Izraēla šobrīd ir sapotējusi pusotru miljonu iedzīvotāju. Par tās galveno panākumu atslēgu prese sauc to, ka valsts teritorija ir maza un tas ļauj vakcīnu dažās stundās nogādāt jebkurā punktā. Citās valstīs vajadzīgo temperatūru pārvadājumos nodrošina ar sauso ledu. Atbilstošas saldētavas Latvijā ir tikai Valsts asinsdonoru centrā, Stradiņa slimnīcā un Austrumu slimnīcā. Vienlaikus uzglabāt tajās visās kopā var ap pusmiljonu devu. Latvija nav iepirkusi ne sauso ledu, ne saldētavas reģionu slimnīcām.

Viņkele atzinusi, ka "šodienas acīm skatoties" viņa pieļāvusi kļūdu.

48

Šonedēļ Eiropas Komisija ar "Pfizer" vienojās par vēl 300 miljonu devu iepirkšanu. Mums no tā tiks 1,4 miljoni. Šoreiz Latvija iepirks visu pieejamo. Tas nozīmē, ka nāksies organizēt līdz šim nesagādāto vai loģistiku uzticēt privātām lieltirgotavām. Ar "Pfizer" pārvadāšanu un šķīdinātāju piegādi nodarbojas "Recipe Plus", bet tikko Eiropā piereģistrētās "Modernas" loģistikai nolīgta "Arbor Medical" meitaskompānija.

""Mēs visi esam atkarīgi no mums nekontrolējamiem faktoriem, cik ātri ražotāji spēj vai nespēj saražot devas. Tātad tas nav mūsu ziņā. Kas ir mūsu ziņā, ir būt pilnīgi sagatavotiem, ja mums rītdien atnāk 10 tūkstoši vai 100 tūkstoši, vai 300 tūkstoši vakcīnu vienlaikus, ka mēs varētu ar to labi tikt galā. Jo mēs nevaram, nevienā plānā nevar paredzēt laikā, datumā precīzi kad kas atnāks, tur ir pārāk daudz faktoru, bet mums ir jābūt elastīgai sistēmai, kas var vai nu strādāt ar nelielu vakcīnu devu vai lielu vakcīnu devu," pauda premjers.

Viņš uzsver, ka "mana stratēģija ir pieteikties uz visu, kas šobrīd ir pieejams. Un, ja paliek pāri, tad mēs varam kaut vai, veseli un pasargāti būdami, ziedot vai pārdot, vai drīzāk vienkārši ziedot tās vakcīnas tālāk. Bet

mana galvenā rūpe un šeit, šķiet, mums ir pilnīgi vienots viedoklis ar ministru Pavļutu, ka mums galvenais ir temps, temps, temps."

48

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) sola vakcinācijas plānu pārstrādāt. Šobrīd tajā minēts, ka par lēmumu, kuras vakcīnas pirkt un cik, atbildīga Imunizācijas valsts padome. Šonedēļ notikušā sanāksmē padome uzsvēra, ka šāda funkcija pārsniedz tās pilnvaras un kompetenci. Padomei līdz šim arī neesot bijusi pieejama visa ar vakcīnu portfeli saistītā informācija.

Uz augšu
Back