Džons Ficdžeralds Kenedijs 1960. gadā kļuva par jaunāko cilvēku, kas jebkad ievēlēts par ASV prezidentu. Pirms tam kā jaunievēlētam senatoram Džekam joprojām pietrūka kaut kā nākamajam prezidentam ļoti vajadzīga: sievas un bērnu. Viss mainījās 1953. gada 12. septembrī, kad viņš apprecējās ar Žaklīnu Lī Buvjē.

Kāzas bija Džona tēva Džozefa Kenedija rūpīgi organizēta izrāde augstākajai sabiedrībai, tās mērķis bija dēla Džeka nākotnes ASV prezidenta amats.

Ceremonijā piedalījās 600 diplomāti, senatori un citi sabiedrības viesi. Divi tūkstoši fanu sagaidīja pāri iznākam no baznīcas, bet kāzu ballītē līksmoja ap 900 viesu, nemaz nerunājot par pieaicināto presi. 

Katrai kāzu detaļai bija vajadzīgs apstiprinājums no vecāka Kenedija. Arī līgavas kleitai. Šis būs kleitas stāsts.

Afroamerikānietes Annas Lovas radītais brīnums no 45 metriem auduma

Dienā, kad Žaklīna Lī Buvjē apprecējās ar Džonu Ficdžeraldu Kenediju, viņa bija tērpusies afroamerikānietes Annas Lovas (Ann Lowe) pēc pasūtījuma dizainētajā līgavas kleitā. Annas Lovas talantu neviens neapstrīdēja, bet viņas meistardarbus nekad publiski nereklamēja ar viņas vārdu, jo viņai bija "nepareiza" ādas krāsa... Bet par to stāsts mazliet zemāk.

Attēlā Anna Lova, darinot klientu tērpus.

Kleita ir nodēvēta par “visvairāk fotografēto kāzu kleitu modes vēsturē”. 

Kleita, kas izgatavota no 45 metriem ziloņkaula tafta, bija dramatiskā “New Look” siluetā, kas bija modē 1950. gadu sākumā.

Kleitai piestiprinātais ņieburs, kas darināts no savītām auduma strēmelēm, atklāja smalko Žaklīnas kakla līniju un porcelānam līdzīgo dekoltē. Viduklī tafta auduma strēmeles tika sapītas skujiņas rakstā. 

Kleitas svārku daļu greznoja auduma pušķi, kas asociējās ar milzu ziediem. Kleita šūta “Trapunto” jeb reljefa dizainā, kas rada daudzslāņainu dimensiju efektu. 

“Džekija valkāja vecmāmiņas mežģīņu plīvuru, tas tika piestiprināts pie matiem ar smalku diadēmu, kas dekorēta ar tradicionālajiem apelsīnu ziediem.

Viņas rotaslietas bija minimālas: viena ģimenes pērļu virtene, dimanta lapu piespraude (kāzu dāvana no Džeka vecākiem) un briljantiem rotāta aproce, ko Džeks viņai uzdāvināja naktī pirms kāzām.

Viņas kāzu pušķī bija baltas un rozā orhidejas,” Ketlīna Treisija raksta savā grāmatā "Everything Jacqueline Kennedy Onassis Book: A American Icon". 

Kleitas noslēpums. Liktenīga zīme par nolādētu dzimtu?

Ar Džekijas kāzu kleitu saistās kāds ilgus gadus glabāts noslēpums. Dizainere Anna Lova bija saņēmusi pasūtījumu ne tikai līgavas kleitai, bet vēl 15 kleitām citām dāmām - tā kā darba bija pilnas rokas. Astoņas nedēļas tapa viss šis brīnums. Un tad atgadījās kas līdzīgs šaušalīgam murgam...

Desmit dienas pirms lielās dienas Annas Lovas šūšanas darbnīcā negaidīti pārplīsa caurule, no kuras uz lielākās daļas kleitu, tostarp pašu galveno - līgavas, izšļācās  netīrs, rūsains ūdens.

Ūdens sabojāja tikko darinātos tērpus, un izeja bija tikai viena - desmit dienu laikā pāršūt visus astoņu nedēļu garumā darinātos tērpus. Anna Lova saprata, kas viņai draudētu, ja viņas dēļ būtu jāatliek šī svarīgā diena. Kenediju dzimtas lielā diena. 

Lovai tas viss nesa tikai zaudējumus, jo bija jāiegādājas jauni audumi un jāpiesaista papildspēki, lai visu paspētu un kāzas notiku. 

Kleita kā simbols pret diskrimināciju

Anna Lova bija afroamerikāniete - viņas vecmāmiņa savulaik bija verdzene. Piecdesmitajos gados attieksme pret afroamerikāņiem bija dažāda, aizvien bija vietas, kur šai rasei neļāva to, ko visiem pārējiem cilvēkiem. Ar Annu arī saistās divi diskriminējoši stāsti. Pirmkārt, kleitas autori noklusēja, nebija pieņemts, ka augstākajai sabiedrībai tērpus darina melnādainie, tomēr viņas talants Kenedijiem lika uz to pievērt acis un sakost zobus. Otrkārt,

kad kleita tika piegādāta, pie ieejas esošie darbinieki uzstāja, lai viņa nāk ēkā pa  sētas durvīm, tomēr Anna atteicās. Viņa draudēja kleitas neatdot, ja netiks ielaista pa parādes durvīm. Tas tika atļauts. 

Kleitas pēckāzu dzīve

Pēc Džeka un Žaklīnas meitas Kerolainas Kenedijas vārdiem, viņa atrada mātes kāzu kleitu saburzītu "Lord and Taylor" kastē kādā noliktavā. Kopš tā laika Džona Kenedija bibliotēka un muzejs Bostonā ir pielicis lielas pūles, lai to saglabātu. Kleita tika izstādīta 2003. gadā īpašas pagaidu izstādes laikā, lai godinātu pāra piecdesmito kāzu gadadienu. 

Džona F. Kenedija bibliotēkas un muzeja rīcībā ir precīza kleitas papīra kopija. To 2004. gadā izveidoja Izabella de Borhgrava un Rita Brauna. Kopija tika izrādīta 2013. gadā, par godu pāra sešdesmitajai kāzu gadadienai. Tomēr tehniski šī kleita nav vienīgais eksemplārs. 

Vai Žaklīnai patika viņas kleita?

Patiesība bija tāda, ka kāzu kleita nebija Žaklīnas gaumē. Viņa to salīdzināja ar lampas abažūru. Faktiski to varētu droši teikt par daudziem viņas kāzu elementiem. Atšķirībā no Džeka Kenedija un viņa tēva Žaklīna bija “klusa, atturīga sieviete”, kurai nepatika būt sabiedrības uzmanības centrā. 

Tomēr Džeka tēvs bija viņu dzīves "arhitekts" un ceremoniju plānoja kā propagandas pasākumu, nevis kaut ko privātu vai svētu. Un šī kleita ir simbols tam visam!