Nerealizētas ambīcijas, mazvērtība, apspiestas dusmas, kauns un pazemojums, ko vajag hiperkompensēt. Tie ir tikai daži no psiholoģiskajiem aspektiem, kas iezīmē agresīvā braucēja personību. Agresīva braukšana nav stāsts tikai par auto vadīšanu, bet gan par dzīvi, saka psihoterapeite, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pasniedzēja Inta Zīle. Par cieņu pret sevi un citiem, pašsaglabāšanās instinktu, robežām vai to trūkumu.
Distances neievērošana, atkārtota joslu maiņa apdzenot, pagriezienu nerādīšana, nekaunīga uzvedība sastrēgumos, mobilā tālruņa lietošana pie stūres, vārdos un žestos paustas rupjības - pārkāpumi, kas raksturo agresīvu braukšanu. Lai gan katru gadu uz Latvijas ceļiem tiek fiksēti ap 1000 agresīvas braukšanas pārkāpumu, Valsts policija uzskata, ka realitātē to ir vairāk.
Visticamāk, ka agresīvais braucējs par sevi gribētu dzirdēt “krutais džeks”, “vecis, kuram policisti “pie kājas”” vai ko tamlīdzīgu, bet ne “maziņš IQ” vai, piemēram, “zaudētājs”. Agresīva braukšana nozīmē ne tikai necieņu pret citiem satiksmes dalībniekiem un tiesisko nihilismu, tai ir arī psiholoģiski un bioloģiski iemesli. Vilšanās dzīvē, zems pašvērtējums, garlaicība, jo dzīvei trūkst krāsu, Napoleona komplekss vai varbūt stresa izraisīta spriedze, kas izlaužas nepiemērotā un bīstamā veidā. Kas īsti liek cilvēkam uz ceļa uzvesties agresīvi?
Valsts policijas dati liecina, ka 2020. gadā uz Latvijas ceļiem notika 18359 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 3401 cilvēks. No tiem vieglus ievainojumus guva 3570, smagus - 490 cilvēki. 2019. gadā uz autoceļiem dzīvību zaudēja vairāk nekā simts cilvēku. Katru gadu visā pasaulē uz ceļiem iet bojā vairāk nekā miljons cilvēku, bet desmitiem miljonu tiek ievainoti. Pētījumi rāda, ka vairuma gadījumu iemesls ir cilvēka faktors, un tikai nedaudzas avārijas saistītas ar vides faktoriem un transportlīdzekli.