Perevoščikovs: Jauno Covid-19 gadījumu pieaugums saistāms ar pieaugušo testēšanas apjomu

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs FOTO: Valsts kanceleja

Jauno Covid-19 gadījumu pieaugums saistāms ar pieaugušo testu apjomu, žurnālistiem skaidroja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Jurijs Perevoščikovs.

Pēdējās septiņās dienās jauno Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 12%, dienā vidēji identificējot 980 jaunus saslimšanas gadījumus, vienlaikus būtiski pieaugot arī Covid-19 testu skaitam. 

"Var teikt pietiekami droši, ka pozitīvo paraugu skaits pieaudzis, jo veikts vairāk testu," atzīmēja Perevoščikovs.

Pozitīvo testu īpatsvars pēdējo septiņu dienu laikā bija vidēji 9,4%, kas ir nedaudz mazāk nekā iepriekš.

Vērojot to, kā Covid-19 izplatība attīstās visā Eiropas Savienībā (ES), Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, tā dēvētais Covid-19 otrais vilnis sagaidīts ievērojami vēlāk, sacīja Perevoščikovs. Vienlaikus eksperts uzsvēra, ka virkne stingru pasākumu daudzās ES deva pozitīvu efektu un ir noticis saslimstības rādītāju samazinājums, lai gan Latvijā joprojām ir pieauguma tendence.

"Citās ES valstīs situācija ir stabila vai saslimšanas gadījumi iet mazumā, izņemot septiņas valstis, kur ir novērots pieaugums," norādīja Perevoščikovs.

SPKC eksperts skaidroja, ka ar ārzemju braucieniem saistīto pozitīvo Covid-19 gadījumu skaits līdz šim bijis pietiekami stabils - apmēram 30 līdz 40 gadījumi nedēļā.

"Valstu saraksts ir ļoti plašs - teju visa pasaules ģeogrāfija atspoguļota. Tomēr lielākoties gadījumi saistīti ar Eiropu vai kaimiņiem uz austrumiem," viņš teica.

Perevoščikovs uzsvēra, ka ceļotājiem vajadzētu rēķināties ne tikai ar to, ka testēšanas pārskats ārvalstīs varētu nebūt pieejams, bet arī ar to, ka tests var izrādīties pozitīvs, kas nozīmēs ievērot katrā konkrētajā valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus un pašizolēties. "Katram jābūt gatavam arī šādam scenārijam," brīdināja eksperts.

Latvijas statistikas datos par Covid-19 pacientu nāvēm tiek iekļauti arī tādi gadījumi, kur Covid-19 bijis sekundārais nāves cēlonis, žurnālistiem skaidroja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Jurijs Perevoščikovs.

15

Jautāts par iemesliem, kāpēc Latvijā Covid-19 pacientu nāves gadījumu skaits ir augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs, Perevoščikovs norādīja, ka Covid-19 ir bīstama slimība, kas var izraisīt nāvi, taču Covid-19 ne vienmēr ir tiešais jeb primārais nāves cēlonis.

"Letālus gadījumus Covid-19 var izraisīt kā tiešais cēlonis, izraisot, piemēram, smagu pneimoniju. Taču Covid-19 var būt arī nāvi veicinošs aspekts, piemēram, cilvēkiem ar hroniskām slimībām šī infekcija esošās slimības gaitu var saasināt, kas var beigties ar nāvi," pauda speciālists, piebilstot, ka eksistē arī sagadīšanās, kad cilvēks, kas inficējies ar Covid-19, mirst ar dzīvību nesavienojamas traumas rezultātā, taču šādi gadījumi statistikā netiek uzskaitīti.

SPKC par Covid-19 pacientu nāves gadījumiem katru dienu saņem informāciju no slimnīcām, ģimenes ārstiem. Tālāk šī informācija standarta kārtībā tiek izvērtēta, nosakot, kāds ir bijis personas primārais nāves cēlonis - vai tas bijis Covid-19, vai šī infekcija tikai saasinājusi esošās saslimšanas. Taču šāds izvērtējums SPKC rīcībā nonāk vēlāk, ikdienā atspoguļojot kopējos datus par visiem Covid-19 pacientu nāves gadījumiem.

"Lai arī Covid-19 var nebūt primārais nāves iemesls, jāsaprot, ka Covid-19, kas ir slimība, no kuras var izvairīties, var būtiski pasliktināt hronisko slimnieku stāvokli un veicināt nāves iestāšanos," brīdināja Perevoščikovs.

Kā ziņots, mirušo skaits 2020.gada decembrī salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo mēnesi Latvijā pieaudzis par 26,9%, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).

2020.gada decembrī Latvijā reģistrēti kopumā 3178 mirušie, kas salīdzinājumā ar 2019.gada decembri, kad tika reģistrēti 2505 mirušie, ir par 673 vairāk.

CSP rīcībā nav informācijas par šo personu nāves iemesliem.

Savukārt SPKC decembrī reģistrēja 434 Covid-19 pacientu nāves gadījumus. Iespējams gan, ka SPKC un CSP izmanto atšķirīgas metodoloģijas nāves gadījumu uzskaitē.

Statistikas pārvaldē norādīja - tā kā miršanas fakta reģistrācija jāveic sešu dienu laikā, bet brīvdienās un svētku dienās reģistrācija nenotiek, apkopojot datus pēc faktiskā miršanas datuma, 2020.gada decembrī mirušo skaits sagaidāms lielāks.

Statistikas pārvaldē arī atzīmēja, ka 2020.gada pēdējos mēnešos mirušo skaits Latvijā ir strauji pieaudzis, tostarp oktobrī salīdzinājumā ar septembri - par 6,4%, novembrī salīdzinājumā ar oktobri - par 9%, bet decembrī salīdzinājumā ar novembri - par 26,1%.

Pēc provizoriskajiem datiem, 2020.gadā Latvijā mirušo skaits pieaudzis par 937 jeb 3,4% salīdzinājumā ar 2019.gadu, sasniedzot 28 656.

Pēc SPKC datiem, 2020.gadā tika reģistrēti 644 Covid-19 pacientu nāves gadījumi, kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no CSP fiksētā mirušo skaita pieauguma pagājušajā gadā.

Uz augšu
Back