AstraZeneca vakcīnas izstrāde nav izņēmums
“Praktiski neviens medikaments, ko mēs lietojam mūsdienās, nebūtu ticis izstrādāts, ja nebūtu veikti pētījumi šūnās,” saka Kloviņš. Šī metode palīdzot aizstāt eksperimentus ar dzīvniekiem un arī pētījumus, iesaistot cilvēkus, “lai mēs varam pētīt to mēģenē, nevis kaut kādos dzīvos organismos”. Lielākā daļa pētniecībai izmantoto šūnu iegūtas pagājušajā gadsimtā, pēc tam pavairotas un izmantotas zinātnē, skaidro Kloviņš. No ētiskā viedokļa svarīgākais bijis, lai šūnas iegūšana nekādā gadījumā nenodarītu ļaunumu nevienam cilvēkam, norāda Kloviņš. Tāpēc visbiežāk šūnas iegūtas no izoperētiem audzējiem vai citiem legāli iegūtiem cilvēku audiem, konkrētajā gadījumā no abortētā materiāla. Kloviņš piebilst, ka AstraZeneca vakcīnas izstrādei izvēlējās standartizētu šūnu kultūru, kas pētīta jau miljoniem reižu.
Facebook ieraksta autors atsaucas arī uz Daugavpils Jēzus Sirds Romas katoļu draudzes priestera Dmitrija Artjomova video Facebook, kurā viņš iztirzā atsevišķu baznīcas pārstāvju deklarāciju pret vakcinēšanos. Video saturu Facebook ieraksta autors gan neapskata. Taču tajā priesteris līdzīgi skaidro šūnu līniju veidošanu, proti, norāda, ka tagad izmantotās šūnas ir kādreiz izņemto šūnu kopijas. Priesteris skaidro, ka aborti veikti ne jau vakcīnu dēļ, un tie diemžēl būtu notikuši jebkurā gadījumā. Savukārt zinātnieki šajā gadījumā izmantojuši iespēju.
Facebook ieraksta autors arī raksta par deklarācijā minētiem iemesliem nevakcinēties:
“Kā galvenais iemesls tiek minēts abortēto bērnu šūnu esamība potēs.”
Nav tiesa, ka vakcīnas satur abortēto bērnu šūnas. Lai gan AstraZeneca un Oksfordas universitātes vakcīnas izstrādē izmantotas šūnu līnijas, kas sākotnēji iegūtas no embrija šūnām, vakcīnas pirms izmantošanas tiek attīrītas. To uzsver arī ZVA speciāliste Poplavska: “Pati vakcīna nesatur nekādas šūnas, šūnu kultūras vai šūnu līnijas, kur tika audzēti vai pavairoti šie vīrusi. Tātad vakcīnas ir attīrītas. No tāda viedokļa nevajadzētu būt pamata nekādām bažām.”
Ieraksta autors uz Re:Check nosūtīto vēstuli ar jautājumiem Facebook neatbildēja.
Iepriekš maldinoša vai nepatiesa informācija par vakcīnu izstrādes gaitu un tajā it kā esošajām embriju šūnām izplatījusies arī citās valstīs. Nepatiesos apgalvojumus atspēkojuši tādi mediji kā Reuters, AP, Snopes, FactCheckNI, VoxUkraine.
Romas katoļu baznīcā izskanējuši atšķirīgi viedokļi saistībā ar vakcināciju pret Covid-19. Taču janvārī Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks mudināja vakcinēties, norādot, ka no ētiskā skatu punkta visiem jāvakcinējas. Viņš arī teica, ka tas ir ētisks pienākums, jo no tā ir atkarīga sava un citu cilvēku veselība un dzīvība.
Arī Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps, metropolīts Zbigņevs Stankevičs ar sava sekretāra, priestera Aivara Līča starpniecību Re:Check pauda atbalstu vakcinācijai: “Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs aicina vakcinācijas pret Covid jautājumā paklausīt pāvestam un arī Vatikāna norādījumiem.” Decembra beigās arī Latvijas Bīskapu konference vēstīja par to, ka vakcīna pret Covid-19 ir “morāliski pieņemama”.