Covid-19 vakcīnās nav embriju šūnu
RE:CHECK

FOTO: Re:baltica

Sociālajos medijos ik pa laikam izskan, ka daļa cilvēku atteiksies vakcinēties pret Covid-19 tāpēc, ka vakcīnu sastāvā esot izmantotas abortētu embriju šūnas. Ar vakcīnu tapšanas procesu saistītie ētiskie apsvērumi raisījuši diskusiju arī katoļu baznīcas pārstāvju vidū – arī tāpēc, ka Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks aicinājis vakcinēties.

Taču apgalvojumi par embriju šūnu izmantošanu ir maldinoši. Eiropas Savienībā līdz šim apstiprināto Pfizer/BioNtech un Moderna vakcīnu izgatavošanā tās nav izmantotas. Savukārt veidojot AstraZeneca vakcīnu, kas vēl gaida saskaņošanu, izmantotas Nīderlandē 1970.gados no viena embrija iegūtas šūnas, kas vēlāk pavairotas laboratoriski. Taču arī šajā gadījumā tās izmantotas tikai vakcīnas izstrādes procesā, nevis atrodamas to sastāvā.

Sociālajā medijā Facebook popularitāti guvis kāds ieraksts, kurā atspoguļoti atšķirīgi viedokļi Katoļu baznīcas pārstāvju vidū. Tā autors raksta par kardināla Jāņa Pujata un citu baznīcas pārstāvju kritiku, kas vērsta pret “Romas pāvesta Franciska liberālo politisko darbību”. Rakstīts arī par pāvesta aicinājumu vakcinēties, kā arī citu baznīcas pārstāvju, tajā skaitā Pujata parakstītu deklarāciju pret vakcinēšanos. 

FOTO: Ekrānuzņēmums

Viedokļu sadursme baznīcā un kritika par pāvesta nostāju atsevišķos jautājumos atbilst patiesībai. Taču ierakstā cita starpā teikts: 

“Viens gan ir skaidrs, ka šodien pieejamās potes iztrādē, tika izmantota abortēto bērnu genētiskā informācija, caur šūnu klonēšanu.”

36

Līdz Facebook ieraksta publicēšanas brīdim Latvijā bija pieejama tikai ražotāju Pfizer/BioNTech vakcīna pret Covid-19 ar nosaukumu Comirnaty. Jau pēc konkrētā ieraksta tapšanas, 12. janvārī, Latvijai piegādāja arī kompānijas Moderna vakcīnas.

Taču abas šīs vakcīnas veidotas pēc inovatīvas metodes un ir matrices RNS jeb mRNS vakcīnas. Tās sintezētas mākslīgi, un cilvēku šūnas to izgatavošanā nav izmantotas. To sarunā ar Re:Check apstiprina arī Zāļu valsts aģentūras (ZVA) Zāļu reģistrācijas departamenta vadītāja Elita Poplavska: “Moderna un Pfizer/BioNTech noteikti neizmanto nekādas šūnu līnijas, jo tās sintētiski veido šo molekulu, mRNS ziņnesi.”

Kā izstrādāta AstraZeneca vakcīna?

Kompānijas AstraZeneca un Oksfordas universitātes vakcīna ES šobrīd nav apstiprināta un līdz ar to nav pieejama arī Latvijā. Eiropas Zāļu aģentūra 12.janvārī saņēma pieteikumu tās reģistrācijai un slēdzienu par tās reģistrāciju plāno sniegt 29.janvārī. Salīdzinot ar jau apstiprinātajām vakcīnām pret Covid-19, AstraZeneca gadījumā izstrādē izmantota atšķirīga un arī tradicionālāka metode. To skaidroja arī LTV raidījums Aizliegtais paņēmiens. Šī metode izmantota arī, piemēram, Krievijas veidotajā vakcīnā Sputnik V.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš sarunā ar Re:Check skaidro, ka AstraZeneca vakcīna ir vīruss. Lai to izveidotu, ir vajadzīga šūna. “Šādā šūnā tiek ievadīti konkrēti vīrusu producējošie materiāli, arī Covid vakcīnas ģenētiskie elementi, un mēģenē, kur aug šūnas, visi elementi kombinējas tādā veidā, ka šūnā uzaug šis vīruss,” stāsta Kloviņš. Pēc tam izveidojies vīruss tiek savākts un izmantots vakcīnai.

Arī Poplavska no ZVA skaidro, ka jebkura vīrusa audzēšanai un pavairošanai vakcīnas vajadzībām ir vajadzīgas šūnu līnijas. Konkrētā šūnu līnija, kuru vakcīnas izstrādē izmantoja AstraZeneca, pirmreizēji tiešām iegūta no embrija šūnām. Tas notika 1970. gados, “bet tas bija viens embrijs Nīderlandes laboratorijā, kur šīs šūnas ieguva, un tālāk jau tās pavairo laboratorijas apstākļos”. Tātad šajā gadījumā pirmreizēji tiešām paņemtas šūnas no embrija, bet mūsdienās izmantotas kopš tā laika daudzkārt laboratoriskos apstākļos pavairotās šūnas.

AstraZeneca vakcīnas izstrāde nav izņēmums

“Praktiski neviens medikaments, ko mēs lietojam mūsdienās, nebūtu ticis izstrādāts, ja nebūtu veikti pētījumi šūnās,” saka Kloviņš. Šī metode palīdzot aizstāt eksperimentus ar dzīvniekiem un arī pētījumus, iesaistot cilvēkus, “lai mēs varam pētīt to mēģenē, nevis kaut kādos dzīvos organismos”. Lielākā daļa pētniecībai izmantoto šūnu iegūtas pagājušajā gadsimtā, pēc tam pavairotas un izmantotas zinātnē, skaidro Kloviņš. No ētiskā viedokļa svarīgākais bijis, lai šūnas iegūšana nekādā gadījumā nenodarītu ļaunumu nevienam cilvēkam, norāda Kloviņš. Tāpēc visbiežāk šūnas iegūtas no izoperētiem audzējiem vai citiem legāli iegūtiem cilvēku audiem, konkrētajā gadījumā no abortētā materiāla. Kloviņš piebilst, ka AstraZeneca vakcīnas izstrādei izvēlējās standartizētu šūnu kultūru, kas pētīta jau miljoniem reižu.

Facebook ieraksta autors atsaucas arī uz Daugavpils Jēzus Sirds Romas katoļu draudzes priestera Dmitrija Artjomova video Facebook, kurā viņš iztirzā atsevišķu baznīcas pārstāvju deklarāciju pret vakcinēšanos. Video saturu Facebook ieraksta autors gan neapskata. Taču tajā priesteris līdzīgi skaidro šūnu līniju veidošanu, proti, norāda, ka tagad izmantotās šūnas ir kādreiz izņemto šūnu kopijas. Priesteris skaidro, ka aborti veikti ne jau vakcīnu dēļ, un tie diemžēl būtu notikuši jebkurā gadījumā. Savukārt zinātnieki šajā gadījumā izmantojuši iespēju.

Facebook ieraksta autors arī raksta par deklarācijā minētiem iemesliem nevakcinēties:

“Kā galvenais iemesls tiek minēts abortēto bērnu šūnu esamība potēs.”

36

Nav tiesa, ka vakcīnas satur abortēto bērnu šūnas. Lai gan AstraZeneca un Oksfordas universitātes vakcīnas izstrādē izmantotas šūnu līnijas, kas sākotnēji iegūtas no embrija šūnām, vakcīnas pirms izmantošanas tiek attīrītas. To uzsver arī ZVA speciāliste Poplavska: “Pati vakcīna nesatur nekādas šūnas, šūnu kultūras vai šūnu līnijas, kur tika audzēti vai pavairoti šie vīrusi. Tātad vakcīnas ir attīrītas. No tāda viedokļa nevajadzētu būt pamata nekādām bažām.”

Ieraksta autors uz Re:Check nosūtīto vēstuli ar jautājumiem Facebook neatbildēja.

Iepriekš maldinoša vai nepatiesa informācija par vakcīnu izstrādes gaitu un tajā it kā esošajām embriju šūnām izplatījusies arī citās valstīs. Nepatiesos apgalvojumus atspēkojuši tādi mediji kā Reuters, AP, Snopes, FactCheckNI, VoxUkraine.

Romas katoļu baznīcā izskanējuši atšķirīgi viedokļi saistībā ar vakcināciju pret Covid-19. Taču janvārī Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks mudināja vakcinēties, norādot, ka no ētiskā skatu punkta visiem jāvakcinējas. Viņš arī teica, ka tas ir ētisks pienākums, jo no tā ir atkarīga sava un citu cilvēku veselība un dzīvība.

Arī Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps, metropolīts Zbigņevs Stankevičs ar sava sekretāra, priestera Aivara Līča starpniecību Re:Check pauda atbalstu vakcinācijai: “Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs aicina vakcinācijas pret Covid jautājumā paklausīt pāvestam un arī Vatikāna norādījumiem.” Decembra beigās arī Latvijas Bīskapu konference vēstīja par to, ka vakcīna pret Covid-19 ir “morāliski pieņemama”. 

Uz augšu
Back