Kad Zemessardzes Studentu bataljona komandieris pagājušā gada beigās izsūtīja aicinājumu sava bataljona karavīriem pieteikties dalībai mājsēdes pasākumu kontrolē, atsaucība bija liela. Gada pēdējās dienas vakarā, kad daudziem varēja būt vēlme palikt mājās un sagaidīt Jauno gadu ģimenes lokā, komandiera aicinājumam doties pilsētas ielās un palīdzēt policijai mājsēdes pasākumu kontrolē atsaucās daudz zemessargu. 

Gatavošanās potenciālajai komandantstundai Zemessardzē iesākās jau pagājušajā gada pavasarī. Pasauli bija pārņēmis pirmais Covid-19 epidēmijas vilnis, bija daudz nezināmo par to, kā attīstīsies notikumi un kāda būs nākotne.

Jau 2020. gada pavasarī Zemessardze sāka gatavošanos arī vēl daudz sliktākiem scenārijiem. Tika trenēta koordinācija ar policiju, policijas specvienības darbinieki apmācīja zemessargus potenciālo nemieru eskalācijas apstādināšanā, sarunu vešanas iemaņās ar nemierniekiem. 

27

Pēc pirmā Covid-19 epidēmijas viļņa un vasaras, kas salīdzinājumā ar lielāko daļu pasaules bija saudzīga pret Latviju, rudenī mūsu valsts tika ierauta otrajā globālajā epidēmijas vilnī, un gadu mija izrādījās tas brīdis, kad pie mums tika ieviesta mājsēde jeb liegums bez attaisnojoša iemesla atrasties uz ielas laika posmā no 22:00 līdz 5:00 no rīta. Pirmais šāds valdības rīkojums atjaunotās brīvvalsts laikā. Iepriekšējā Latvijas valdības izsludinātā komandantstunda bija pirms 80 gadiem - 1940. gadā.

Pašlaik izsludinātais ārkārtas stāvoklis nav pamats komandantstundas izsludināšanai, jo tāda ir iespējama tikai izņēmuma stāvoklī - kara vai lielu nemieru gadījumā. Spēkā esošo mājsēdi var uzskatīt par maigāku komandantstundas formu.

27
FOTO: Jānis Vingris

Mājsēdes kontroles pasākumos atbalstu policijai sniedz tie zemessargi, kuri visintensīvāk piedalījās pavasara apmācībās. Tie ir augstskolu studenti, uzņēmumu īpašnieki, pasniedzēji, zinātnieki un citi, kuri vēlas sniegt palīdzīgu roku epidēmijas ierobežošanā.  Studentu bataljona komandierim pulkvežleitnantam Agrim Liepiņam, kā profesionālā dienesta karavīram, ir jāklausa jebkurai pavēlei, bet zemessargi šajā procesā iesaistās brīvprātīgi. Tā ir galvenā Zemessardzes būtība un arī spēks, pierādījums, ka Zemessardze savas funkcijas veic labi. 

Studentu bataljona rindās ir virkne pazīstamu cilvēku - aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, valsts sekretārs Jānis Garisons un citi.

Gadu mijas brīvdienu mājsēdes laiks Studentu bataljona zemessargiem izrādījās darbīgs - patruļu laiks sakrita ar gāzes sprādzienu dzīvojamajā ēkā Āgenskalnā. Zemessardzes ātrā reaģēšanas vienība dažu minūšu laikā ieradās notikuma vietā un nobloķēja apkārtni, policijai nebija vajadzības iesaistīt papildu resursus. 

FOTO: Jānis Vingris

PATRUĻAS

Nedēļu pēc gadumijas ierobežojumiem Studentu bataljona štābā atkal notiek gatavošanās nākamajām zemessargu patruļām. Valdības rīkojums paredz mājsēdes ierobežojumus katru nedēļas nogali līdz 25. janvārim. Jau vairākas stundas pirms pārvietošanās ierobežojumu sākuma štābā pulcējas gan profesionālā dienesta karavīri, gan brīvprātīgie. Notiek plānošana, gatavošanās un instruktāža. Tad zemessargu automašīnas izklīst pa dažādiem Rīgas policijas iecirkņiem, no kurienes policijas vadībā sākas patrulēšana pilsētā.

Policija sadala karavīrus pa ekipāžām - zemessargi būs gatavi iesaistīties atbalsta sniegšanā, ja tāds policistiem būs vajadzīgs.

27

Bataljona štābā operatīvais dežurants seko līdzi visam, kas notiek patruļās, un ir gatavs nosūtīt papildspēkus.

FOTO: Jānis Vingris

Pusstundu pirms mājsēdes sākuma pilsētā nekas neliecina par gaidāmajiem ierobežojumiem. Vienīgi degvielas uzpildes stacijās ir vairāk automašīnu un cilvēku nekā parasti. Pēdējā brīža pirkumi, lai paspētu iegādāties nepieciešamo līdz desmitiem. 

Pat 15 minūtes pirms desmitiem nezinātājs nevarētu pateikt, ka tūlīt sāksies mājsēde. Sētnieki šķūrē sniegu no ietvēm, cilvēki pastaigājas, ielās vēl daudz automašīnu, vienīgi sabiedriskais transports ir praktiski tukšs. Dažas minūtes pirms desmitiem visā Rīgā ielas sāk izgaismoties zilajās policijas transporta bākuguņu krāsās. Tad arī mašīnu pēkšņi kļūst daudz mazāk, ielās palikuši vien daži kājāmgājēji, kas steidz nokļūt mājās. 

Neilgi pēc desmitiem vēl var redzēt pa kādam ātrā solī uz mājām ejošajam, kuri garāmbraucošajai patruļai ar rokām rāda savu kāpņutelpu virzienu. Visas nakts garumā pie kāpņutelpu durvīm šur tur var redzēt pa vientuļam smēķētājam, kas, ieraudzījuši policistu auto, ātri spiež durvju kodus un pazūd aiz durvīm.  

FOTO: Jānis Vingris

Rīga ierobežojumu laikā ir gandrīz tukša, tomēr ik pa laikam visas nakts garumā policijas ekipāžas sastop pa kādam retam gājējam. Dažs pārvietojas ar sagatavotu pašapliecinājumu, bet ir tādi, kas to nevar uzrādīt. Visbiežāk redzamās automašīnas ir policijas transports un taksometri, kuros ar attaisnojošu iemeslu un parakstītu pašapliecinājumu drīkst atrasties tikai viens pasažieris.

Zemessargi, kas piedalās patruļās, apliecina, ka sabiedrībā ir novērojama atsaucība ierobežojumu ievērošanā. Pat Vecgada vakarā lielākā daļa iedzīvotāju sekoja valdības aicinājumam izšaut sarūpētās raķetes jau pusdesmitos vakarā un Jauno gadu sagaidīt iekštelpās.