Kā vējš skrien, kā miets atduras…fūres radiatora režģī

FOTO: Shutterstock. TVNET kolāža

Ne vienu reizi vien esmu rakstījis, ka viena no bīstamākajām vietām, kur ikdienā atrodamies, varbūt pat bīstamākā, ir iela. Nav svarīgi, vai tu esi gājējs, velobraucējs, elektriskā skrejriteņa lietotājs, brauc ar personīgo vieglo auto vai stūrē autobusu. Dažādu veidu riski pastāv vienmēr, un tikai dažus mēs varam samazināt ar savu rīcību. Ir virkne tādu risku, ar kuriem vienkārši jārēķinās, jābūt gataviem nonākt konfrontācijā ar tiem, jo nespējam tos nekādi ietekmēt.

Esmu diezgan pārliecināts, ka ikviens vai vismaz lielākā daļa autobraucēju ir nonākuši situācijā, kad atliek vien bezspēcīgi noplātīt rokas, nošūpot galvu un atviegloti nopūsties, jo kāds cits ir izpildījis neizskaidrojamas darbības, kas beidzās ar “labi, ka tā”, bet varēja izvērsties arī  traģēdijā. Ja jau rakstu šīs rindas, tad traģēdija nenotika, bet tikpat labi zilā Opel Ascona varēja būt pēdējais auto, pie kura biju sēdies vienā gabalā, un baltais Ford Transit ar trim vīriem priekšējā sēdeklī - pēdējā lieta, ko redzu šai saulē. 

Diezgan dramatiski notikumi, taču viss sākās un beidzās dažās sekundēs, kad Transit vadītājs iepretim Ādažiem uz Tallinas šosejas pieņēma nepārdomātu lēmumu vienā piegājienā apdzīt vairākus rindiņā braucošus kravas auto.

Nav ne jausmas, kas darījās viņa galvā, un lai viņam tagad laba veselība, bet tas nejēga vienā mirklī varēja “izdzist” pats un paraut sev līdzi vēl vairākus cilvēkus. Vienkārši tā, uz līdzenas vietas, jo likties jau nebija kur.

6

Vai nu bampers bamperā, vai arī kādam jāpiekāpjas. Kāds noteikti teiks - “kur problēma, tajā vietā taču mierīgi var samainīties”. Tagad jā, bet pirms aptuveni 20 gadiem uz Tallinas šosejas nebija ierīkota pusotru metru platā, asfaltētā ceļa nomale; tas bija visparastākais divu joslu ceļš, no kura man nācās nobraukt, jo kāds bija sadomājies, ka ir nez kāds superauto pilots. Vēl tagad atceros Transit šofera trulo skatienu taisni uz priekšu, kamēr mana askona kratās pa ceļa nomales granti.

Toreiz viss beidzās labi, es atgriezos uz ceļa asfaltētās daļas un tikai vēlāk saprotot, kas bija noticis, turpināju braukt. Taču diemžēl šādas situācijas ir ikdiena. Vēl salīdzinoši nesen nonācu situācijā, kad atkal jau nedaudz piekāpos, nevis stingri turējos pie savām tiesībām un taisnības, lai kāds “trakais” nesavārītu ziepes. Tas bija kāds zila Opel Astra universāļa vadītājs, kuram viss acīmredzot bija apnicis, un viņš tam galīgi nepiemērotā brīdī un vietā sāka apdzīšanu.

Kungs bija pārliecināts par sevi, taču auto tam nebija gatavs, jo mūsu ātruma atšķirība bija tik niecīga, ka zilā Astra drīzāk brauca blakus, nevis garām, un savā joslā pirms pretī braucošās mašīnas paguva atgriezties tikai tāpēc, ka nedaudz piebremzēju. Palaidu. 

6

Arī šajā gadījumā viss beidzās bez sekām, tomēr pietiekami lielā skaitā ir tādas situācijas, kurās iesaistītajām pusēm tik ļoti nepaveicas. Policijā atgādina, ka nepareizi izvēlēts ātrums, visbiežāk tā pārsniegšana, ir viens no galvenajiem smago avāriju cēloņiem. Ko mēs varam darīt, lai situāciju uzlabotu? Mēs varam atgādināt, ka no pieredzes trūkuma jāuzmanās un arī pārāk lielai pieredzei, kas notrulina braukšanas maņas, nevar ļaut aizmiglot skatienu. Vienlaikus mēs ar savu rīcību varam rādīt priekšzīmi citiem cilvēkiem uz ceļa. Jo, kur ir agresija, tur rodas jauna agresija, kur ir viens “traks” braucējs, tur drīz uzradīsies vēl viens “trakais”.

Protams, pilnīgi nevar izslēgt tikšanos ar cilvēku, kurš iedzīvojies dažāda rakstura problēmās un uz ceļa uzvedas neadekvāti. Šajos brīžos labākais, ko varam darīt, ir viņu neprovocēt uz tālākām riskantām darbībām. Ja viņš ir piebraucis aizmugurē tik tuvu, ka abu auto lukturi jau faktiski saplūst vienā veselā, pie pirmās iespējas pārkārtojies un palaid viņu garām. Lai steidzas, ja jau uzskata, ka jāsteidzas. Mest izaicinājumu šādiem ļaudīm nevajag, un tīmeklī pat raksta, ka nekādā gadījumā nevajag censties ar aptumšoto personu nodibināt acu kontaktu. Labāk iegrimt savā sēdeklī, viegli uzelpot, atrast mīļāko radio un domāt par to, ko darīsi, kad būsi aizbraucis galā. Jo, ja agresija vairo agresiju, tad miers pilnīgi noteikti vairo mieru. 

Jācer, ka ar saprātīgu rīcību var pamudināt arī citus rīkoties saprātīgi. Vismaz tik lielā mērā, lai nebūtu jāatduras kā mietam pret kravas automašīnas radiatora režģi. Un nobeigumā vēl daži video no TVNET arhīva ar kritiskiem brīžiem tepat uz Latvijas ceļiem. Ja tie kādam liks aizdomāties un atturēs no pārgalvīgas apdzīšanas, tas jau būs daudz.

https://www.tvnet.lv/7164839/nesodamibas-sajuta-sabiedriba-ir-loti-izplatita?preview_token=600ff329aad8c

Uz augšu
Back