RSU prorektors: Augstskolu reformas kontekstā netiek pievērsta uzmanība universitāšu finansējumam

RSU attīstības prorektors Toms Baumanis FOTO: Edijs Pālens/LETA

Saistībā ar grozījumiem Augstskolu likumā pavisam maz tiek runāts par universitāšu finansējumu, it kā pieejamais finanšu apjoms neietekmētu augstskolu darbības rezultātus, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Administrācijas un attīstības prorektors Toms Baumanis.

 

Kā pavēstīja universitātē, Latvijas augstskolas lielāko daļu finanšu līdzekļu piesaista no ārējiem avotiem, bet, piemēram, valsts finansējums Tartu Universitātei ir līdzvērtīgs visu Latvijas augstskolu kopējam valsts finansējumam - aptuveni 200 miljoni eiro gadā.

"Esošie rezultāti ir sasniegti noplicināta finansējuma apstākļos, neatkarīgi no Latvijas augstskolu pārvaldības modeļa. Turklāt augstākās izglītības eksporta radītais pienesums Latvijas tautsaimniecībai tuvojas 1% no IKP," teicis RSU prorektors.

Vienlaikus viņš atzina, ka

izglītības eksports bez adekvāta valsts finansējuma ir nepietiekams resurss, lai Latvijas universitātes pašas spētu iekļūt pasaules augstskolu "TOP 500".

Viņaprāt, augstskolu likuma grozījumos ir iestrādāta korekta augstskolu tipoloģija, taču, nesaņemot attiecīgu valsts finansējumu, tai zūd jēga.

Šā gada 18.februārī apritēs gads, kopš Ministru kabinets apstiprināja konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu". RSU prorektors pauda, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) to pieteica kā jaunas ēras sākumu augstākajā izglītībā Latvijā, kas tuvāko gadu laikā universitātes ievedīs pasaules augstskolu "TOP 500" reitingā. 

Baumanis atgādināja, ka kā galveno risinājumu IZM piedāvāja jaunu pārvaldības modeli - ieviest padomes, iecelt rektorus, mazināt senāta funkcijas un likvidēt augstskolu satversmes sapulces, tādējādi ieviešot tiešu pārvaldi universitātēs, vienlaikus piebilstot, ka Eiropas pieredze rāda, ka universitātes nekur nav ministriju tiešās pakļautības iestādes.

Viņaprāt, ir pagājis smaga darba gads, veicot grozījumus Augstskolu likumā, un gads esot pietiekami ilgs laika periods, lai izvērtētu un jautātu - vai plānotās pārmaiņas patiešām vērstas tikai uz augstākās izglītības iestāžu pārvaldības maiņu, vai tomēr nepieciešama plašāka pieeja reformai?

Baumanis norādīja, ka augstskolas un citi nozares pārstāvji, piemēram, darba devēji, tomēr gaidīja, ka reformai būs daudz plašāks tvērums. Piemēram, ka tiks skaidri definēta augstākās izglītības nākotnes vīzija, sazobē ar Nacionālās attīstības plānu 2021-2027 tiks izstrādāta ilgtermiņa attīstības stratēģija, definēti sasniedzamie mērķi, skaidri noteikti kvalitātes kritēriji un iezīmēts finansējums.

"Diemžēl diskusijas par Augstskolu likumu nemitīgi ir atdūrušās pret pārvaldības padomju ietekmes, sastāva vai pilnvaru jautājumiem,"  pauda RSU prorektors, piebilstot, ka atbilstoši IZM iecerei padomju pilnvaras tiktu noteiktas, mazinot augstskolu demokrātiski veidoto pārvaldes orgānu pilnvaras, piemēram, likvidējot satversmes sapulci vai vājinot senātu, bet diskusiju fonā palikuši daudzi citi jautājumi.

Tāpat visnotaļ bieži tiekot izteikta kritika par augstskolu spējām piesaistīt ārvalstu studentus, tomēr Baumanis uzsvēra, ka nereti ārvalstu studentu uzņemšana tiek apgrūtināta, jo tiek radīti dažādi birokrātiski šķēršļi. Piemēram, augstskolām netiek dota iespēja pašām veikt ārvalstu reflektantu izglītības dokumentu atzīšanas procedūru.

Baumanis arī minēja, ka Covid-19 krīzes laikā, kad ikviena organizācija domā par attīstības scenārijiem pēc pandēmijas un strādā pie jaunām biznesa stratēģijām, IZM rekomendē universitātēm pagarināt esošo stratēģiju darbības termiņu līdz padomju ieviešanai. Viņaprāt, šāda rekomendācija nestiprina augstskolas kā spēcīgas organizācijas, bet, tieši pretēji, veicina birokrātisku atkarību un rīcības nespēju.

Tāpat prorektora ieskatā, koordinējošai institūcijai Augstskolu likuma virzīšanā vajadzēja būt IZM, taču ministrija nav spējusi panākt visu iesaistīto pušu vienprātīgu atbalstu. Ministrijas piedāvājumam pietrūkstot sasaistes ar Latvijas realitāti.

"Tās sagatavoto likuma priekšlikumu noraidīja gan nozares organizācijas, gan Saeimas Juridiskais birojs. Rezultātā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti deviņus mēnešus pašaizliedzīgi turpina darbu pie Augstskolu likuma grozījumiem, kas vēl ne tuvu nav pabeigts," paudis Baumanis, piebilstot, ka vienotas izpratnes trūkums rezultējies ar vairāk nekā 300 priekšlikumiem par augstākās izglītības reformu. 

Pēc viņa domām, tiem cauri vijas centieni augstskolu pārvaldību padarīt pēc iespējas politiskāku, kas nav raksturīgs augstākās izglītības sistēmai Eiropā.

Viņš norādīja, ka RSU aicina uz augstākās izglītības reformu skatīties daudz plašāk. Jāņem vērā, ka Eiropas pieredzē universitātes nepakļaujas izglītības un zinātnes ministrijām. Eiropas universitātes tiek pārvaldītas, ievērojot varas līdzsvara principus, kas nodrošina lēmumu pieņemšanu pašas organizācijas interesēs. Varas līdzsvaru veido satversmes sapulce, padome, rektors un senāts. Šajā modelī katram pārvaldes orgānam ir sava nozīme, loma un funkcijas.

Universitātes ieskatā, arī universitāšu pārvaldības padomes jāveido kā apolitiskas un profesionālas institūcijas, kas pieņem lēmumus organizācijas, nevis politiķu interesēs.

RSU prorektora ieskatā, minētās reformas uzdevums ir attīstīt augstskolas, piesaistot vairāk studentu, ārvalstu viesprofesoru un viespētnieku, kā arī daudz vairāk iesaistoties publiskos un komerciālos pētījumos. Viņaprāt, vērojams tas, ka augstākās izglītības reformas plāni ir atrauti no Nacionālā attīstības plāna, kurā noteikts, ka viens no izaicinājumiem veselības aprūpes pakalpojumu kvalitatīvai nodrošināšanai ir Eiropas Savienības vidējam līmenim atbilstīga ārstu skaita piesaiste valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai.

Tāpat viens no attīstības plāna mērķa indikatoriem ir praktizējošo ārstu skaita pakāpeniska palielināšana, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju. Pēc Baumaņa sniegtajiem datiem, Latvijā šobrīd trūkst 1000 ārstu un 3500 māsu. To īpaši izgaismoja arī Covid-19 pandēmija.

Viņaprāt, neatkarīgi no izaicinājumiem, ko Covid-19 radījis ārstniecības iestādēm, ir jāplāno veselības aprūpes darbinieku skaita atjaunošana. Nākamais solis esot budžeta vietu skaita pieaugums medicīnā, māszinībās un rezidentūrā.

Noslēgumā Baumanis minēja, ka Latvijas sabiedrībai vajadzīga tāda augstākās izglītības reforma, kas studentiem dod starptautiski konkurētspējīgu izglītību, rada labi apmaksātas darba vietas universitātēs, veicina zinātni un inovāciju jaunradi. Viņaprāt, tai ir jābūt reformai, kas risina cilvēkresursu problēmas vismaz tādās nozarēs kā veselības aprūpe un medicīna, informācijas tehnoloģijas un inženierzinātnes.

 
Uz augšu
Back