Rimšēviča advokāti apgalvo, ka viens no lieciniekiem piespiests atzīties neizdarītā noziegumā

Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs FOTO: Evija Trifanova/LETA

Korupcijā apsūdzētā bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietā viens no svarīgākajiem lieciniekiem, "Trasta komercbankas" (TKB) bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis, piespiests atzīties neizdarītā noziegumā, apgalvo Rimšēviča aizstāvība.

 

Viens no Rimšēviča advokātiem Mārtiņš Kvēps sociālajā tīklā "Twitter" raksta, ka informējis Eiropas Savienības Tiesu (EST) "par galvenā apsūdzības liecinieka Ziemeļa vēstuli, kurā viņš raksta, ka piespiests atzīties noziegumā, kuru nav izdarījis, sīki paskaidrojot piespiešanas nepatiesi liecināt apstākļus".

No Kvēpa plašāku skaidrojumu aģentūrai LETA patlaban nav izdevies iegūt. Tāpat aģentūrai LETA nav izdevies sazināties ar Ziemeļa advokātu Alekseju Ponomarjovu.

Rimšēviča krimināllietā, kurā apsūdzēts arī uzņēmējs Māris Martinsons, apsūdzību uztur prokurore Viorika Jirgena. Viņa ar prokuratūras preses sekretāres Aigas Eidukas starpniecību aģentūrai LETA teica, ka visi krimināllietas apstākļi iepriekš ir pārbaudīti un patlaban lieta atrodas Rīgas rajona tiesā, līdz ar to šai tiesu instancei jāvērtē prokuratūras savāktie pierādījumi un liecības. Plašāk Rimšēviča aizstāvības pausto prokuratūrā nekomentēja.

Tikmēr rīt, 26.janvārī, būs pieejams EST prejudiciālais lēmums saistībā ar Rimšēviča un Martinsona krimināllietu.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā Rimšēviča un Martinsona krimināllietā iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos EST ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās banka (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti.

Attiecīgi tiesvedība krimināllietā apturēta līdz brīdim, kad tiks saņemts EST lēmums.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018.gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu.

4

Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.

Lietas uzraugošā prokurore Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu TKB pārstāvju iesnieguma, kurā abi lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. LETA zināms, ka šīs personas ir "Trasta komercbankas" bijušais valdes loceklis Ziemelis un kādreizējais akcionārs Igors Buimisters.

Rimšēvičam arī iepriekš tika piemēroti tādi drošības līdzekļi kā aizliegums tuvoties noteiktām personām, proti, liegts tikties ar pašreizējo LB amatpersonu un kādreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Irēnu Krūmani, kā arī Ziemeli un Buimisteru.

Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar FKTK, apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku.

4

Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš ziņoja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM Investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli tika piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Taču EST 26.februāra spriedumā secināja, ka Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota. Tiesa lēma, ka viņš ir jāatjauno amatā.

Uz augšu
Back