Latvija Banka pārsūdzējusi Rīgas rajona tiesas lemto, ka tās bijušajam prezidentam jāizmaksā 151 tūkstotis eiro. Ilmārs Rimšēvičs un viņa advokāti to skaidro kā standarta darba strīdu. Ka esot notikusi dīkstāve. Prezidents esot bijis gatavs strādāt, bet banka to nav ļāvusi, svētdienas vakarā vēsta raidījuma "Nekā personīga".
Šiem argumentiem sekojusi arī tiesnese, par kuras darbu vairākkārt bijušas šaubas un neierasti kritiski viņas spriedumus vērtējuši kolēģi. Arī šis spriedums ir ar juceklīgu argumentāciju. Latvijas Banka noraida iespēju izmaksāt kompensāciju, jo uzteikt darbu Rimšēvičam licis KNAB, kas pret viņu veica kriminālizmeklēšanu.
Atriebība, sazvērestība un apmelojumi. Tā intervijā “Nekā Personīga” par KNAB sākto lietu teica tobrīd no amata atstādinātais Ilmārs Rimšēvičs. 2018.gada 17.februārī viņu nogādā KNAB, kur vairākas stundas pratina. Divas dienas vēlāk KNAB sūta Latvijas bankai ziņu, ka pret tās prezidentu piemērots drošības līdzeklis, kas ietver arī aizliegumu ieņemt bankas prezidenta amatu. Likums nosaka, ka šādi drošības iestāžu lēmumi nav apspriežami un jāizpilda.
Kā “Nekā Personīga” skaidro Latvijas bankas nolīgtais advokātu birojs, tiesnese Grebežniece bijusi ļoti radoša. Secinājusi, ka Rimšēvičs aptuveni gadu bijis dīkstāvē. Tas nozīmē – darbinieks ir bijis gatavs strādāt, bet darba devējs – banka, pienākumu veikšanu nav varējusi nodrošināt. Tāpēc alga jāsaņem.
Tiesnese Valija Grebežniece atbildē “Nekā Personīga” izvērstāk spriedumu neskaidro. Vien norāda, ka ārēju apstākļu radīšana (neielaišana darba vietā, darba funkciju īstenošanas ierobežošana u.tml.) varētu tikt pielīdzināta Darba likumā noteiktajai dīkstāvei.
Pirms sešiem gadiem “uzmetienu” ”Dobeles dzirnavniekam” sarīkoja zemnieku saimniecība “Zemturi”. Tā bija palikusi parādā 163 000 eiro par saņemto produkciju. Firma mantu izpārdeva un nomainīja juridisko adresi. Tiesa Siguldā, kur maksātnespējas lietas skatīja tikai viena tiesnese Valija Grebežniece, ierosina tiesisko aizsardzību. Par administratoru ieceļ Andri Bērziņu. Jau gadiem juristu aprindās klīda nostāsti par viņa ciešo tandēmu ar Siguldas tiesnesi. Uzradās iespējams fiktīvi kreditori, kuri no Zemturiem pieprasīja parādu. Viss liecināja – ”Dobeles dzirnavnieks” savu naudu neatgūs.
Aizdomīgajā lietā protestu iesniedza Ģenerālprokuratūra un lietas materiāli nonāca Augstākajā tiesā. Taču tiesnese Grebežniece pasteidzās un nesagaidīja tās iznākumu un pat bez lietas materiāliem pasludināja Zemturu bankrotu. Par to viņai tiesnešu disciplinārkolēģija vēlāk izsaka rājienu.
2018.gadā Tieslietu padomes īpaši izveidota ekspertu komisija secina – trīs tiesneši – Raimonds Buls, Jolanta Zaškina un arī Valija Grebežniece – vairākkārt pieņēmuši lēmumus, kas ir ”klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu”. Līdz tam tik skarba cunftes pārstāvju kritika maksātnespējas lietu tiesnešiem nebija izskanējusi.
Tieslietu padomes eksperti secināja, ka ”uzkrītoša bijusi tiesneses Grebežnieces saikne ar maksātnespējas administratoru Andri Bērziņu. Pusē no lietām parādnieki pirms vēršanās tiesā bija mainījuši savu juridisko adresi, lai lieta nonāktu tieši pie viņas.
Kā “Nekā Personīga” šonedēļ skaidroja Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja, kāds no malas nevar dot norādījumus par tiesnešu specializāciju vai ierobežojumu noteikšanu kādam tiesnesim. Turklāt ekspertu secinājumam par šaubīgajiem tiesnešu spriedumiem esot tikai informatīvs raksturs.
Rimšēviča advokāts Mārtiņš Kvēps “Nekā Personīga” sākumā telefoniski piekrita skaidrot tiesas spriedumu, bet pēc tam vairs nebija sazvanāms.
Joprojām turpinās Valsts policijas izmeklēšana par neparaso gadījumu, kad no Rimšēviča mājas Langstiņos dienās, kad KNAB viņu pratināja, zagļi aiznesa seifu.