Nodilušu auto daļu maiņa ir svarīga, tomēr jāatceras arī par šķidrumiem, kuri cirkulē zem motora pārsega un filtriem, kas tos uztur iespējami tīrākus. Ja cilvēkam asinsrite ir viena, tad automobilim tās ir vairākas un katrai ir jāpievērš uzmanība.
Zem motora pārsega automobilim ar iekšdedzes dzinēju ir pieci galvenie šķidrumi. Eļļa noteikti ir būtiskākā no tiem, taču vēl jāatceras par dzesēšanas, bremžu, stūres pastiprinātāja un vējstiklu tīrīšanas šķidrumu. Katram no tiem ir savs "derīguma termiņš", kuru vajadzētu ievērot, ja vēlamies, lai mūsu dzelzs rumaks kalpotu vēl ilgi.
"Ja turpinām līdzību ar cilvēku, tad, tāpat kā mums ir jārūpējas par asinsvadu veselību, tā arī automašīnām ir filtri, no kuru darbaspējas un tīrības ir atkarīgs, cik ilgi un labi savu darbu veiks auto šķidrumi," skaidroja "Inter Cars Latvija" eksperts IC24.lv.
Jāatceras par četriem filtriem. Viens no tiem - eļļas filtrs. Kā jau nosaukums norāda, tas attīra eļļu, kas cirkulē pa visu dzinēju. Tas rūpējas par to, lai tālāk eļļa cirkulētu pēc iespējas tīrāka.
Otrais – degvielas filtrs. "Šim ziemā noteikti jāpievērš uzmanība, jo automašīnas iedarbināšana patērē vairāk enerģijas, un lielā salā vispār var neizdoties iedarbināt auto degvielas filtru nosprostošanās dēļ," skaidro "Bosch Car Service" eksperts Latvijā Māris Freimanis.
Trešais un ceturtais filtrē gaisu – viens salonam, otrs – dzinējam. Gaisa filtrs attīra gaisa padevi dzinējam, un to būtu ieteicams mainīt kopā ar eļļas filtru. Nepietiks, ja izpūtīsim vai pasitīsim filtru pret kāju. Tajā tomēr krājas daudz sīku daļiņu, piemēram, putekļi, smiltis, papeļu pūkas un citi netīrumi, kas palielina degvielas patēriņu. Savukārt salona filtrs attīra gan auksto, gan karsto gaisu, kurš caur ventilatoriem ieplūst salonā.
Taču tagad gan – ieviešam skaidrību par dažādajiem šķidrumiem spēkrata motortelpā un kā tas ietekmē mūsu braukšanas pieredzi.
Motoreļļa
Spēkratā esošā dzinēja eļļošanas sistēma ir tikpat svarīga, cik cilvēkam asinsrite. Eļļa dzesē, attīra un, protams, eļļo motora komponentes. Optimāli tā būtu jāmaina vismaz reizi gadā vai pēc auto ražotāja rekomendētā nobraukuma, iesaka Lauris Ulpe.
Atkarībā no automobiļa dzinēja eļļa jāmaina, kad ar spēkratu sasniegts 10 – 30 tūkstošu kilometru nobraukums. Noteicošais faktors gan ir lietošanas režīms - ikdiena pilsētā vai garie pārbraucieni. Ja ikdienā mērojam īsākus ceļa posmus, tad eļļu vajadzētu mainīt, nepārsniedzot 10-15 tūkstošu kilometru atzīmi.
Dzinēja eļļas veidu ir ļoti daudz, tādēļ, izvēloties motoreļļu, jāpievērš uzmanība auto ražotāja norādītajai specifikācijai. Neatbilstošas specifikācijas eļļa var pazemināt dzinēja efektivitāti vai pat radīt bojājumus.
Regulāri jāpievērš uzmanība arī eļļas līmenim, jo gan paaugstināts, gan pazemināts eļļas līmenis dzinējā izraisa vienlīdz lielus sarežģījumus. Līdzko pamanām eļļas indikatoru odometrā, ieteicams pārbaudīt līmeni un, ja nepieciešams, papildināt. Tā izvairīsimies no nopietniem motora bojājumiem un finansiāliem pārdzīvojumiem, mudina "Shell" pārstāvis Aleksandrs Svjatskis.
Speciālists iesaka iegādāties un bagāžas nodalījumā turēt vienu litru tās eļļas, kas ielieta dzinējā, – šādi auto īpašnieks varēs būt drošs, ka vienmēr pielej pareizo eļļu, kā arī nebūs steigā jāmeklē īstais produkts.
Taču, ja šī lampiņa iedegas teju katru mēnesi, tad noteikti būtu laiks ļaut speciālistam atrast problēmu.
Tautā dzirdēts, ka labāk esot ieliet eļļu nedaudz virs maksimālās atzīmes. Tomēr šādi rīkoties nevajadzētu. "Paaugstināta eļļas līmeņa dēļ var veidoties pārāk liels spiediens uz kloķvārpstu – radīsies eļļas noplūdes, un benzīna dzinējiem tas var sagādāt sarežģījumus ar aizdedzes svecēm. Nepareiza spiediena dēļ arī citas motora komponentes var tikt nepareizi eļļotas. Noplūdes, iespējams, radīs bojājumus arī sajūgam, kas traucēs ātrumkārbas pārslēgšanās mehānismam," - tā Lauris Ulpe.
Dzesēšanas šķidrums
Dzesēšanas šķidrumu apvij dažādi mīti - dažs labs uzskata, ka tā krāsa nosaka kvalitāti, bet tā nav gluži taisnība. "Dzesēšanas šķidrums sastāv no divām caurspīdīgām vielām - ūdens un monoetilēnglikola. Tās sajaucot atbilstošās proporcijās un pievienojot citas piedevas, iegūstam dzesēšanas šķidrumu. Pēc tam šim šķīdumam pievieno krāsvielas, bet tā ir ražotāja izvēle, kas nereti maldina patērētāju," skaidro Lauris Ulpe.
Krāsa nenosaka kvalitāti, bet piedevu sastāvs gan. Dzesēšanas šķidrumam ir četri veidi. Pirmie, vecākie šķidrumi, kuros tiek izmantotas neorganisko piedevu tehnoloģijas (IAT), kas salīdzinoši ātri zaudē savas īpašības. Piemēram, silikāti jeb sāļi, kuri laika gaitā nosēžas uz sistēmas sieniņām un pamazām noārda metāla daļiņas. Šīs daļiņas nonāk šķidrumā, ceļo tālāk auto sistēmā un to nosprosto. Šī tipa dzesēšanas šķidrumi jāmaina vismaz reizi divos gados, un mūsdienās jaunajiem automobiļiem tos praktiski neizmanto.
Otrais veids ir mūsdienās biežāk sastopams - organisko skābju tehnoloģiju saturošie jeb OAT šķidrumi, kas nesatur silikātus, jo tie aizstāti ar organiskām skābēm. Lai arī organisko skābju “uzvedība” ir līdzīga pirmā tipa dzesēšanas šķidrumiem, to kalpošanas laiks ir ilgāks. OAT šķidrumi veido apmēram 20 reizes plānāku aizsargkārtu nekā vecā tipa līdzekļi, piemēram, tosols. Ieteicamais maiņas intervāls ir pieci gadi.
Trešais veids ir hibrīda organisko skābju tehnoloģija, kura pazīstama ar apzīmējumu HOAT. Šie šķidrumi nodrošina gan IAT, gan OAT dzesēšanas šķidrumu priekšrocības, un tos pārsvarā izmanto jaunākās paaudzes automašīnām.
Ceturtais veids ir dzesēšanas šķidrumi, kas paredzēti lielākajai daļai hibrīdu un elektrisko transportlīdzekļu, jo to akumulatoriem ir atsevišķa dzesēšanas sistēma. Šajās sistēmās drīkst izmantot tikai dzesēšanas šķidrumus, kas atbilst autoražotāju specifikācijām.
Ja radusies situācija, kad krasi krities dzesēšanas šķidruma līmenis, tad bezizejas stāvoklī šķidruma tvertni var papildināt arī ar ūdeni, lai būtu drošāks ceļš uz tuvāko servisu. Ziemā ūdens nederēs; te jālūkojas pēc dzesēšanas šķidruma uz etilēnglikola bāzes.
Abi šie veidi ļaus droši aizbraukt līdz tuvākajam servisam, nesabojājot spēkratu.
Dzesēšanas šķidrums temperatūras ietekmē izplešas un saraujas, tāpēc nebūtu ieteicams liet vairāk par uz tvertnes norādīto maksimālo daudzumu, jo tas vienkārši iztecēs. Ja šķidruma ir par maz, tad, visticamāk, ir kāda noplūde. Šādā gadījumā noteikti ieteicams doties uz servisu, lai speciālists apskatītu sistēmu. Dzesēšanas šķidrums nedrīkst iekļūt dzinējā - šādas problēmas ieilgšana radīs nopietnus bojājumus motoram.
Stūres pastiprinātāja šķidrums
Par efektīvu stūres darbību rūpējas stūres pastiprinātājs un tam paredzētais šķidrums. Tas nodrošina vieglāku stūres rata vadāmību un auto ērtāku manevrēšanu. "Stūres pastiprinātājs ir neliels motoriņš, kura optimālo darbību nodrošina hidraulisks šķidrums. Tas laika gaitā oksidējas un pamazām zaudē savas īpašības," stāsta Lauris Ulpe. Šo šķidrumu ieteicams mainīt atbilstoši auto ražotāja ieteikumiem.
Senāk šāda šķidruma nebija. Tie, kuri kaut reizi sēdušies pie VAZ-2101 stūres, zina, cik smagi bija vadīt šo automobili. Padomju laika mašīnām nebija stūres pastiprinātāja, un katrs pagrieziens prasīja lielu piepūli. Taču mūsdienās stūres pastiprinātāji kļuvuši elektriski un jaunāka gada gājuma mašīnas darbojas bez īpašu vielu nepieciešamības.
Bremžu šķidrums
Lietojot bremžu pedāli, mēs liekam bremžu uzlikai saspiest bremžu disku un tādā veidā radīt augstu temperatūru šīs sistēmas komponentēs. "Bremžu šķidrums ir ļoti specifisks, jo tam jāveic dažādi uzdevumi. Viens no tiem - jābūt karstumizturīgam. Tomēr tā dabā ir “savākt” sistēmā esošo ūdeni. Ūdens sistēmā radīs rūsu un augstā temperatūrā var pārvērsties par tvaiku, kas ir viegli saspiežama gāze. Šādi rodas draudi bremžu darbībai,” uzsver Lauris Ulpe.
Bremžu šķidrumu ieteicams mainīt reizi divos gados. Neievērojot šo termiņu, varam sagādāt sev galvassāpes, jo pārāk liela ūdens koncentrācija bremžu šķidruma sastāvā nav vēlama.
Bremžu šķidrums parasti ir dzintara krāsā. Ja redzam, ka tas kļuvis tumši brūns, tad varam uztvert to kā indikatoru, ka ir pienācis laiks šķidrumu mainīt.
Tam paredzētā tvertne atrodas zem motora pārsega un parasti marķēta ar bremžu simbolu vai uzrakstu "break fluid" (latviešu valodā “bremžu šķidrums").
Vējstiklu šķidrums
Šis ir vienīgais šķidrumu veids, kur nenošausim greizi, ja izvēlēsimies lietot tikai ūdeni, taču tas nesniegs labākos rezultātus. Lauris Ulpe skaidro, ka vasaras sezonas logu šķidrumi labāk cīnīsies ar kukaiņu atstātajām pēdām, bet ziemai paredzētie šķidrumi labāk notīrīs sāli un nesasals, kad termometra stabiņš noslīdēs zem 0°C.
Nebūtu ieteicams censties lietot logu šķidruma izsmidzinātājus tad, kad šķidruma tvertne ir teju tukša. Ja sūkni darbinām tukšgaitā, tad riskējam to sabojāt. Brīdī, kad šķidrums tiek sūknēts, tas eļļo pašu sūkni, tāpēc, slēdzot smidzinātāju, kad tvertne ir tukša, mēs palielinām berzes momentu sūknī un bojājam to.