Gan Facebook, gan Telegram dezinformācijas izplatītāji mudina cilvēkus lejupielādēt, drukāt bukleta formā un dalīties ar informatīvu materiālu, kas satur nepatiesu informāciju par Covid-19 vakcīnām. LTV ziņoja, ka uz šādu pamudinājumu atsaukusies pat kāda ģimenes ārste, kas nepatieso informāciju izsūtījusi pacientiem.
Materiālā, piemēram, nepatiesi norādīts, ka vakcīna ir eksperimentāla, vairākām iedzīvotāju grupām aizliegts vakcinēties, un pausts, ka vakcīnas sastāvā ir embrija šūnas. Tāpat uzskaitītas vakcīnas blaknes, nenorādot, cik bieži tās sastopamas.
Re:Check analizēja un atspēkoja vairākus materiālā iekļautos apgalvojumus.
“Brīdinājuma zīme [melns apgriezts trīsstūris] Covid-19 vakcīnu lietošanas instrukcijās norāda, ka tās ir eksperimentālas vakcīnas, kam turpinās klīniskā izpēte. Ikviens vakcinētais cilvēks kļūst par brīvprātīgu pētījuma dalībnieku, un par viņam novērotajām blaknēm tiks ziņots vakcīnu ražotājam.”
Zāļu valsts aģentūra (ZVA) skaidro, ka melnais apgrieztais trīsstūris nozīmē, ka šīs ir zāles, kuras pēcreģistrācijas periodā uzrauga rūpīgāk nekā citas. Tas nenozīmē, ka tās nav drošas un nav pētītas. Simbola mērķis ir aicināt cilvēkus aktīvi ziņot par blakusparādībām, papildinot drošuma datus, kas iegūti pētījumos pirms reģistrācijas. Zīmi pievieno, piemēram, ja zāles satur jaunu aktīvo vielu vai par tām jāsniedz papildu dati no pēcreģistrācijas pētījumiem, piemēram, par retām blaknēm vai iedarbību, lietojot ilgstoši. ZVA arī uzsver: “Visu vakcīnu un citu bioloģiskas izcelsmes zāļu, kas reģistrētas Eiropā pēc 2011.gada 1.janvāra, lietošanas instrukcijās un zāļu aprakstos ir šāds melns trīsstūris.” Ja tā iesaka Eiropas Zāļu aģentūra (EZA; angļu val. – EMA), to var pievienot arī citos gadījumos. Līdzīgu skaidrojumu par melno trīsstūri savā interneta vietnē sniedz arī EZA.
EZA, kas minēta kā viena no informācijas avotiem materiāla beigās, norāda, ka “pirms apstiprināšanas visas vakcīnas Eiropas Savienībā izvērtē pēc vienādi augstiem standartiem kā jebkuru citu medikamentu”.
Materiālā arī pausts, ka vairākām sabiedrības grupām esot aizliegts vakcinēties. Piemēram, apgalvots, ka vakcīnu esot aizliegts injicēt grūtniecēm un sievietēm, kas zīda ar krūti. Latvijā grūtniecēm nav aizliegts vakcinēties ne ar vienu no apstiprinātajām vakcīnām (Pfizer/BioNTech, Moderna, AstraZeneca). ZVA vadlīnijas paredz, ka grūtniecēm, kas vēlas vakcinēties, lēmums jāpieņem ciešā sadarbībā ar veselības aprūpes speciālistu. Šādas īpaši piesardzīgas attieksmes iemesls ir tas, ka medikamentu pētījumos visbiežāk neiekļauj grūtnieces, jo mēdz uzskatīt, ka tas nav ētiski. Tagad, kad vakcīnu pētījumos piedalījušies kopumā vairāki desmiti tūkstoši dalībnieku, tās pārbaudīs arī uz grūtniecēm. Arī EZA vakcinēties grūtniecēm neliedz, bet aicina izvērtēt katru gadījumu. Tāpat ZVA norāda, ka nav sagaidāms risks sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Latvijas Ginekologu asociācija rekomendē vakcinēt grūtnieces un sievietes, kas baro bērnu ar krūti, ja, piemēram, grūtniecei ir augsts risks saslimt smagi. Plašāks skaidrojums pieejams šajā iepriekš publicētajā Re:Check rakstā.
Tāpat nepatiesi apgalvots, ka vakcinēties aizliegts sievietēm un vīriešiem, kas plāno ģimenes pieaugumu, jo “nav veikti eksperimenti ar dzīvniekiem, lai noteiktu vakcīnas iedarbību uz reproduktīvo veselību”. Tā nav taisnība. Vienīgi AstraZeneca nav pabeigti dzīvnieku pētījumi, taču pašreiz dati neliecina par iespējamu kaitējumu. ZVA skaidro, ka, lai gan nav iesniegti gala ziņojumi, ir izvērtēti starpziņojumi, tāpat ir pieejama informācija par citu tāda paša tipa (adenovīrusu vektora) vakcīnu darbību, kas neliecina par nekādu nevēlamu ietekmi. Savukārt abām pārējām vakcīnām dzīvnieku pētījumi ir veikti un tie neliecina par tiešu vai netiešu kaitīgu iedarbību uz grūtniecību vai reproduktīvo veselību, liecina EZA publicētie vakcīnu zāļu apraksti.
Vēl materiālā teikts, ka vakcinēties esot aizliegts cilvēkiem, kuri lieto kādus medikamentus, jo neesot veikti attiecīgie pētījumi. Arī tā nav taisnība. ZVA jau iepriekš Re:Check skaidroja, ka plānots pētīt mijiedarbību ar citām vakcīnām, nevis jebkurām zālēm. Arī pētījumos pirms reģistrācijas piedalījušies dažādi cilvēki, kas lieto zāles kā ierasts. Riskus nekonstatēja.
“Latvijā plānots iepirkt arī farmācijas kompānijas “AstraZeneca” ražotās vakcīnas. To sastāvā ir šimpanzes adenovīruss un modificētas abortēta cilvēka embrija nieru šūnas.”
Vakcīnas sastāvā nav embrija šūnas, un arī par šo mītu Re:Check rakstīja jau iepriekš. Veidojot AstraZeneca vakcīnu, izmantotas Nīderlandē 1970.gados no viena embrija iegūtas šūnas, kas vēlāk pavairotas laboratoriski. Tās izmantotas tikai vakcīnas izstrādes procesā, bet nav atrodamas to sastāvā. Šīs šūnas nepieciešamas, lai tur izaudzētu vīrusu, ko pēc tam savāc un izmanto vakcīnai. Savukārt adenovīruss ir vakcīnas sastāvā, jo ar tā palīdzību organismā nogādā SARS-CoV-2 proteīna veidošanai nepieciešamu gēnu. Imūnsistēma proteīnu atpazīst kā organismam svešu, un veidojas dabīga aizsargreakcija.
“Comirnaty” klīniskā izpēte vēl nav noslēgusies, tāpēc Eiropas Zāļu aģentūras informācija balstīta tikai uz paša ražotāja – “Pfizer” – veiktajiem pētījumiem; nav pieejama neatkarīga izpēte par vakcīnas efektivitāti un drošumu, lai to varētu injicēt cilvēkiem.”
Pfizer/BioNTech ražotās vakcīnas Comirnaty pirmsreģistrācijas pētījumi ir pabeigti. Rezultāti publicēti akadēmiskajā žurnālā The New England Journal on Medicine. Visām zālēm pēc reģistrācijas turpinās pētījumi, un tāpat notiks ar Covid vakcīnām. Tajos sekos dalībnieku veselības stāvoklim vismaz divus gadus pēc vakcīnas otrās devas saņemšanas, kas ļaus secināt, piemēram, cik ilgi vakcīna sargā no smagas saslimšanas un vai vakcīna aptur arī no inficēšanās, kas norit bez simptomiem. Tāpat notiks pētījumi, kuros iesaistīs bērnus un grūtnieces. Par to Re:Check rakstīja jau iepriekš.
Arī ZVA uzsver, ka “vakcīnu vai zāļu reģistrācija nav iespējama bez klīnisko pētījumu rezultātu sniegšanas un izvērtēšanas EZA”. Vērtē ne tikai kompānijas sniegto informāciju par rezultātiem, bet arī pētījuma kvalitāti un uzticamību, nereti veic inspekcijas pētījumu centros. ZVA skaidro, ka izvērtēšanas procesā divu dalībvalstu eksperti padziļināti vērtē iesniegtos pētījumus, prezentē šos datus gan EZA, gan citu dalībvalstu ekspertiem. Tad eksperti diskutē par dažādiem aspektiem un uzdod kompānijām papildus jautājumus, lai pārliecinātos, ka rezultāti ir precīzi un uzticami. Pēc rūpīgas datu izvērtēšanas EZA vakcīnu apstiprina un sniedz rekomendācijas par to pareizu lietošanu.
“AstraZeneca” vakcīna nav apstiprināta kā droša, bet pieteikta “ārkārtas situācijas izplatīšanas atļaujas ar noteikumiem” saņemšanai. • Nav zināms, vai un cik ilgi aizsargās no Covid-19; • Nav zināms, vai spēs pasargāt no vīrusa mutācijām; • Nav zināms, vai spēs novērst smagākas Covid-19 sekas – stacionēšanu un nāvi.”
EZA ir izvērtējusi arī AstraZeneca datus par vakcīnas kvalitāti, drošību un efektivitāti, tādējādi apstiprinot, ka vakcīna atbilst ES standartiem. Pētījumos noskaidrots, ka vakcīna bijusi vidēji 70% efektīva pret simptomātisku saslimšanu ar Covid-19. Neviens no pētījuma dalībniekiem nesaslima smagi un netika hospitalizēts. Dati norāda arī uz samazinājumu slimības izplatībā, ne tikai aizsardzību no smagas saslimšanas. Tiesa, vakcīnas sniegtā aizsardzība pret Dienvidāfrikas vīrusa paveidu ir zemāka, lai gan nav skaidrs, cik labi vakcīna sargā no smagas saslimšanas šādos gadījumos.
“Starptautiskajā Vakcīnu blakusparādību ziņošanas sistēmā VAERS ir jau vismaz 500 ieraksti par pacientiem, kuriem nāve iestājusies pēc vakcinēšanās ar kādu no “Covid-19” vakcīnām.”
Blakusparādību ziņošanas sistēma VAERS nav uzticams informācijas avots par blakņu biežumu. Lai gan datubāzi uztur ASV slimību kontroles un prevencijas centri (CDC) un Pārtikas un zāļu administrācija (FDA), ziņojumus var pievienot jebkurš. Lai pārbaudītu, cik šie dati ir uzticami, 2004.gadā amerikāņu anesteziologs Džeimss Lailers sistēmā iesniedza ziņojumu, ka pēc gripas vakcīnas viņam sāka augt muskuļi, āda palika zaļa un viņš pārvērtās par filmu varoni Halku, rakstīja medijs Vice. Arī šo ziņojumu apstiprināja. Arī datubāzes mājaslapā norādīts, ka VAERS ziņojumus nevar izmantot, lai noteiktu, vai un kādas blaknes izraisa vakcīna: “Ziņojumi var saturēt informāciju, kas ir nepilnīga, nepatiesa, gadījuma rakstura vai neapstiprināma.”
ZVA informācija par blaknēm ES un Eiropas Ekonomikas zonā tiek reģistrētas datubāzē EudraVigilance. Informācija par iespējamām blakusparādībām atrodama arī mājaslapā Adrreports.eu. Pagaidām nav apstiprināts neviens gadījums, kad Covid vakcīna būtu izraisījusi nāvi, lai gan par to regulāri izplatītas baumas sociālajos medijos.
Lai radītu iespaidu, ka vakcīnas ir nedrošas, izmantoti arī citi manipulatīvi paņēmieni, piemēram, viena cilvēka uzskati nodēvēti par “ārstu viedokli”. Tāpat materiālā uzskaitītas vakcīnas blaknes, bet nav uzrakstīts, cik bieži tās sastopamas. Piemēram, saraksta augšā pieminēta anafilakse jeb spēcīga alerģiska reakcija, taču tā saistās tikai ar Moderna un Pfizer/BioNTech vakcīnām, turklāt notiek ārkārtīgi reti. CDC dati liecina, ka no 10.decembra līdz 10.janvārim no Moderna vakcīnas šādu reakciju piedzīvoja 2,5 cilvēki uz miljonu, bet līdz 18.janvārim no Pfizer/BioNTech – pieci cilvēki uz miljonu. Tā kā šādu reakciju cilvēki piedzīvo ļoti reti, precīzu rādītāju izdosies noskaidrot laika gaitā.
Avots: EMA (Pfizer/BioNTech, Moderna, AstraZeneca)
