:format(webp)/nginx/o/2020/02/09/12931302t1h4b3e.jpg)
- Policija RNP izņēmusi datu nesējus saistībā ar apkrāptās pensionāres lietu
- Policija prasījusi informāciju par četriem RNP darbiniekiem
- Piecos gados Veinbergam piedziņai nodotas tūkstošiem RNP lietu
Kopumā piecos gados “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesu izpildītājam Rolandam Veinbergam, kurš tiek turēts aizdomās par dzīvokļa izkrāpšanu pensionārei, nodevis piedziņai neproporcionāli lielu skaitu lietu - kopumā par 23 miljoniem eiro, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".
Šonedēļ policija paturēja apcietinājumā Kristinu Lucenko, kurai tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs pārskaitīja pensionāres naudu uz viltota vekseļa pamata. Raidījums "Nekā personīga" svētdien, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informācīju, vēstīja, ka Lucenko tur aizdomās arī par iesaistīšanos citās krāpšanas epizodēs.
Tiesībsargi šonedēļ arī veica operatīvās darbības “Rīgas namu pārvaldniekā”, kur pensionārei bija izveidojies parāds. Pēc dienesta izmeklēšanas šajā pašvaldības uzņēmumā atklājies, ka tiesu izpildītājam Veinbergam bija izveidots absolūts monopols uz lielāko daļu piedziņas lietām šajā uzņēmumā.
Pensionāres Eleonoras Ļaksas pusotru tūkstoti lielo parādu par komunālajiem pakalpojumiem “Rīgas namu pārvaldnieks” nodeva tiesu izpildītājam Rolandam Veinbergam.
Viņš nepaskatījās, ka sirmgalvei ir pietiekoši daudz naudas bankas kontā, bet izsolīja vientuļās sievietes vienīgo mājokli. Pārpalikumu pēc dzīvokļa pārdošanas Veinbergs nevis pārskaitīja pensionārei, bet atstāja savā kontā.
Trīs mēnešus vēlāk sirmgalvei pilnīgi sveša sieviete Kristina Lucenko uzradās ar viltotu vekseli par precīzi tādu summu, kāda atradās pie tiesu izpildītāja. Un pēc notāres un tiesas akcepta, Veinbergs šo naudu aizskaitīja uz Lucenko kontu Anglijā, atstājot vientuļo pensionāri bez vienīgā mājokļa un naudas.
Pēc “Nekā personīga” sižeta policija sāka kriminālprocesu par krāpšanu lielā apmērā. Veinbergam piemēroja aizdomās turētā statusu, bet Lucenko apcietināja. Šonedēļ tiesa aiz slēgtām durvīm skatīja aizstāvja lūgumu - atbrīvot Lucenko pret drošības naudu.
Kriminālpolicijas pārvaldes vecākā inspektore Tatjana Ļepņeva nekomentēja, vai Lucenko sadarbojas ar policiju un vai pensionāres lieta ir vienīgā epizode, aizbildinoties ar izmeklēšanas noslēpumu, bet "Nekā personīga" neoficiāli zināms, ka Kristina
Lucenko pretojusies tiesībsargiem. Viņa nav laidusi policiju savā dzīvoklī un noslēpusi telefonu. Policija tur viņu aizdomās arī par citām krāpšanas epizodēm.
Tiesu izpildītājs Veinbergs savās rakstiskajās atbildēs iepriekš apgalvoja, ka viņš Lucenko nepazīst, taču tieši viņa kontā bija pensionāres līdzekļi. Tieši tik, lai pārskaitītu sirmgalvei nepazīstamajai personai, un vēl, lai apmaksātu tiesu izpildītāja izdevumus. Lucenko, visticamāk, bijusi tikai izpildītāja, bet visu organizējuši citi.
Raidījums norāda, ka Lucenko nerunā latviski, bet uz jautājumu, vai vekseli patiesībā nav rakstījis kāds cits, viņas advokāts Juris Puriņš neatbildēja.
Šonedēļ policija izņēma vairākus datu nesējus pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks”. Interese bijusi par četrām personām - Juridiskās pārvaldes direktori Dainu Priednieci un šis pārvaldes Tiesvedības un juridiskā nodrošinājuma nodaļas vadītāju Eviju Meņģi, kā arī jurista palīgu un pensionāres dzīvesvietas mājas pārvaldnieku Jāni Amatnieku.
Konkrētais gadījums izgaismoja haosu uzņēmuma pārvaldībā un vadība izlēma sākt iekšējo izmeklēšanu. Tajā atklājās, ka
neproporcionāli liels parādu daudzums koncentrējās viena tiesu izpildītāja rokās.
Lai gan pensionāres Lugažu ielas dzīvokļu piekritība bija 77.tiesu izpildītāja iecirknim, pret sirmgalvi neizskaidrojamā kārtā vērsās Rolanda Veinberga iecirknis. Pēdējos piecos gados Veinberga rīcībā bija “Rīgas namu pārvaldnieka” piedziņas lietas par teju 23 miljoniem eiro.
Veinbergam nodotās RNP parādnieku lietas:
- 2016.gadā R.Veinbergam nodotas RNP izpildu lietas ar nodevu 4 277 176 EUR (79%)
- 2017.gadā R.Veinbergam nodotas RNP izpildu lietas ar nodevu 3 958 587 EUR (57%)
- 2018.gadā R.Veinbergam nodotas RNP izpildu lietas ar nodevu 2 926 669 EUR (81%)
- 2019.gadā R.Veinbergam nodotas RNP izpildu lietas ar nodevu 3 527 450 EUR (77%)
- 2020.gadā R.Veinbergam nodotas RNP izpildu lietas ar nodevu 2 029 256 EUR (64%)
Tikai pagājušajā gadā vien konkrētais tiesu izpildītājs saņēma vairāk nekā 1000 piedziņas lietu, kas ir uz pusi vairāk nekā otram lielākajam uzņēmuma sadarbības partnerim.
“Rīgas namu pārvaldnieks” sadarbību ar Veinbergu šogad pilnībā pārtraucis.
Izskaidrojumu šim disproporcionāli lielajam lietu skaitam, kas nonāca pie konkrētā tiesu izpildītāja, raidījums nerod, norādot, ka 2016.gadā nekādas politiskas izmaiņas Rīgas domē nav notikušas; desmit gados "Rīgas namu pārvaldniekā" bijuši 28 valdes locekļi un no 2016.gada vien ir nomainījušies kādi 14, bet Veinbergs nemainīgi palicis kā galvenais sadarbības partneris. Arī Juridiskās pārvaldes direktori ir mainījušies.
Janvāra sākumā Rīgas dome saņēma anonīmu e-pasta vēstuli, kurā teikts, ka uzņēmumā gadiem iedibinājusies prakse, ka vadība dodot norādes, ar ko strādāt un kādā apjomā. Vēstulē izcelts bijušā priekšsēdētāja Elmāra Martinsona vārds, kurš turpina darbu valdē.
Tā kā policija Veinbergam uzrādījusi aizdomās turētā statusu, pārbaudes pret viņu šobrīd iesaldētas. Viņa lietas - teju 6000 - patlaban nodotas citam tiesu izpildītājam Andrim Sporem.
Pie Spores nonākušas arī teju 6000 “Rīgas namu pārvaldnieka” piedziņas lietu. Tiesu izpildītāju padome, kuras sastāvā ir arī Spore, ar šādu ierosinājumu nāca pie tieslietu ministra Jāņa Bordāna un viņš to akceptēja.
Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka piekrīt, ka situācija ir netipiska: "Pirmkārt, es gribu teikt, ka es pilnībā uzticos mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbam un ticu, ka izmeklēšana būs ātra un objektīva, un drīzā nākotnē varēsim saņemt atbildes, kā tas vispār varēja izveidoties. Un, ja tāda noplūde bija, tad, kur - vai tiesu izpildītāja birojā vai kaut kur citur. Jo tās ir atbildes, kas visus mūs uztrauc."
Lai novērstu nākotnē gadījumus, kad pret “Rīgas namu pārvaldnieka” parādniekiem zvērinātu tiesu izpildītāji vēršas ar viņu īpašumu atņemšanu, uzņēmuma vadība ir pieprasījusi, ka šāda rīcība ir jāsaskaņo ar viņiem. Tas ir uz laiku, kamēr nav izveidota sistēma un sadarbība ar labklājības departamentu un sociālajiem dienestiem, kā identificēt sociālo mazaizsargātos.
Jau bija sākts darbs pie debitoru politikas, tai skaitā pie ZTI. Vienīgais veids, kā izslēgt kaut kādu subjektīvu ietekmi, ir nodot izpildu rakstus pēc teritoriālā principa. Rīgā ir 49 tiesu izpildītāji un katram ir savas adreses. Šis princips arī tiek realizēts. Tas prasa papildus administratīvos resursus, taču tas ir objektīvs veids, kā izslēgt kaut kādu cilvēku ietekmi.