Digitāla viesmīlība Latvijas cilvēkiem jeb vēstule valdībai

FOTO: Shutterstock

Digitāla viesmīlība Latvijas cilvēkiem jeb vēstule valdībai

Politiķi un ierēdņi mīl atkārtot – Latvijā ir nepieciešama jaudīga un vienota digitālā politika. Tā nesīs Latvijai izaugsmi un labklājību. Taisnība. Bet šie pareizie vārdi ir jāpārtulko konkrētos darbos, veidojot Latvijas cilvēkiem viesmīlīgu digitālo telpu. Jo ikdienā cilvēkam ik uz soļa ir nepieciešama palīdzība, lai varētu pieslēgties digitālajai telpai; lai būtu viedais tālrunis vai dators un tas strādātu; lai prastu to ieslēgt un izmantot; lai varētu mācīties un strādāt pats un lai bērni varētu izglītoties; lai varētu sazināties ar tuviem un tāliem draugiem vai radiem; lai varētu saņemt pakalpojumus, maksāt rēķinus; lai varētu strādāt un nopelnīt iztiku ģimenei.

Svarīgākais cilvēkam digitālajā laikmetā

Digitālā nozare ir milzīgs un netverams lauks, tāpēc nav arī pārsteiguma, ka vēlmju un nepieciešamību saraksts valstī ir teju milzīgs. Digitālās transformācijas pamatnostādnes jau tagad pārsniedz 200 lapu, jo apkopo visu ministriju un iestāžu redzējumu. Tāpat arī Eiropas atveseļošanas finansējumā un nākamajos struktūrfondos naudas nepietiks visam, un sīva argumentācija par ministriju pieteiktiem projektiem jau ir aizsākusies.

Tomēr aiz valsts digitālās politikas aizsega ir cilvēks, nevis tehnoloģijas, sistēmas, projekti un iepirkumi. To Valsts prezidents vēstulē Ministru kabinetam uzskatīja par svarīgu atgādināt, uzsverot, ka ir jāizvērtē milzīgo nepieciešamību saraksts un tam atvēlētais Eiropas finansējums no iedzīvotāja skatpunkta. Izlēmīga, precīza un koordinēta rīcība digitālās rīcībpolitikas jomā Latvijas cilvēkiem ir svarīga šādos piecos virzienos:

1. Prasmīgs cilvēks

Prasmīgam Latvijas cilvēkam bez ātra interneta ir vajadzīga gan pieeja tehnoloģijām, gan iespēja tajās mācīties neatkarīgi no priekšzināšanām un valodas prasmēm. Un ir tikpat svarīga iespēja strādāt neatkarīgi no vecuma, profesijas, atrašanās vietas un laika grafika. Cilvēkiem ir nepieciešama digitālā pratība strādāt ar tehnoloģijām – ne tikai prasme tās lietot. Mēs esam maza valsts, mūsu nav daudz – mēs varam šādu iespēju dot katram Latvijas iedzīvotājam atbilstoši viņa iespējām un spējām, lai pa solim ietu uz labāku darbu, dzīvi, studijām ikvienam.

2. Dators katram skolēnam

Es sāktu ar skolām. Tie ir tikai 200 tūkstoši bērnu, un daļa no viņiem jau pēc trim vai pieciem gadiem būvēs Latvijas digitālos “vienradžus” (tehnoloģiju kompānijas, kuru vērtība pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru). Ir zināms, ka Latvijā piektā daļa bērnu aug nabadzīgās ģimenēs, tāpat ir palielinājies to ģimeņu skaits, kas cīnās par izdzīvošanu. Sniegt palīdzīgu roku un ieguldīt bērnu nākotnes izglītībā un viņu skolotājos ir, manuprāt, prioritāri un paveicami. Skola2030 plāns ir augsti novērtēts, taču tam ir nepieciešams resurss īstenošanai – gan tehnoloģijas, gan saturs un pedagogi, gan nozares speciālistu palīdzība un atbalsts.

3. Iedzīvotājam svarīgākie valsts digitālie pakalpojumi

Latvijā jau ir laba e-pārvalde, to atzīmē arī Eiropas pētījumi. Un lielākā daļa valsts pakalpojumu ir pieejami digitāli. Tas COVID-19 krīzes laikā atvieglo saziņu ar valsti. Tāpēc jaunas investīcijas ir strikti jāsamēro ar ieguvumiem – ir nepieciešams kvalitatīvs, jauns “lēciens”. Ir jānosprauž prioritātes, nosakot, kādi pakalpojumi sabiedrībai ir svarīgākie un visvairāk nepieciešamie. Kādi digitālie risinājumi būtiski atvieglo ikdienu (pabalsti, nodokļi, īpašuma jautājumi, skolas, bērnudārzi) un kā tos padarīt ērtāk lietojamus? Kurai sabiedrības daļai digitālie risinājumi ir visvairāk nepieciešami?  Piemēram, tie ir nepieciešami cilvēkiem ar invaliditāti. Ir jānosaka prioritāras nozares un funkcijas, kas ir būtiskas iedzīvotājam, un jāievieš kvalitatīvi risinājumi dzīvē – tā, lai pakalpojums ir ērts un uzticams cilvēkam, nevis iestādei. Piemēram, e-adrese šodien strādā – neērta, bet ir. Lai šajā risinājumā ieguldītu jaunus finanšu līdzekļus, jāsaprot, kā tieši tā kalpos gan iedzīvotājiem, gan iestādēm, un tās izstrāde un ieviešana ir būtiski jāmaina.

4. Iedzīvotāja dzīves gājumam pielāgoti valsts pakalpojumi

Valsts pakalpojumu tālāka digitalizācija ir kritiski jāizvērtē no klienta skatpunkta jeb cilvēka dzīves gājuma – no dzīves sākšanas līdz pat aiziešanai. Tas it kā ir pašsaprotami un ir ietverts visos konceptuālajos dokumentos, taču praksē mēs joprojām digitalizējam katru nozari un pakalpojumu atsevišķi. Ņemsim par piemēru kādu svarīgu dzīves situāciju – bērna piedzimšanu. Prātā nāk virkne dažādu vajadzību no veselības, sociālajiem līdz pat izglītības, nodokļu un pašvaldību pakalpojumiem. Lai to visu izpildītu digitāli, ir jāapmeklē dažādu iestāžu mājaslapas, kurās jāsniedz nepieciešamā informācija vai jāpiesakās atbalstam. Mūsu digitālie risinājumi ir analogās dzīves kopija, kur nepieciešams atsevišķi apmeklēt katru iestādi dažādās adresēs, ar noteiktiem darba laika un darbības principiem. Latvijas valsts digitālie pakalpojumi ir kā milzu enciklopēdija, kurā ir nepieciešamas labas iemaņas, lai atrastu vajadzīgo, dažreiz pat uzzinātu par iespējām un nenokavētu termiņus. Digitālo pakalpojumu grozs ir jāpārskata un jāorganizē atbilstoši cilvēku intuitīvai rīcībai un vajadzībām, nevis jākārto atbilstoši kāda nozares eksperta redzējumam.

5. Vienas pieturas digitāla politika un atbalsts

Lai šīs un vēl daudz citu digitalizācijas prioritāšu īstenotu sekmīgi, ir jāmaina darbības modelis un darba metodoloģija. Valsts digitālajā politikā visiem ir jāstrādā kopā, un kādam šis darbs ir jāvada, jāizvirza prioritātes un jākoordinē, jo viss vienlaikus nevar būt svarīgākais. Ir jābūt skaidrai lēmumu pieņemšanas hierarhijai, un ir jābūt metodoloģijai, kā izmērīt esošo un padarīto: kādi pakalpojumi cilvēkiem ir ērti un noderīgi; kādas mācības ir devušas iespēju iegūt labāku darbu; kādi dati ir ļāvuši būvēt jaunus risinājumus un veidot jaunu uzņēmējdarbību.

Arī klientu atbalsta punkts tehnoloģiju un digitālajos jautājumos valstī varētu būt viens, jo pakalpojuma sniedzējs taču arī ir viens. Šajā krīzes situācijā, piemēram, Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs varētu sniegt atbalstu kā skolēniem un viņu vecākiem, tā skolotājiem attālināto mācību atbalstam.

Tehnoloģiju un inovāciju attīstība 21. gadsimtā ļauj arvien precīzāk sniegt atbalstu cilvēkam visās dzīves situācijās – no saziņas līdz pat finanšu menedžmentam un viedai mājas apkurei. Līdz šim tehnoloģiju potenciālu pilnvērtīgi izmanto individuāli uzņēmumi, jo tas ir milzīgs peļņas avots. Taču šo iespēju var un ir nepieciešams izmantot arī valsts pārvaldē un valsts politikas veidošanā. Veselības un izglītības jomā tas varētu būt īpašs ieguvums. Tad arī digitāli spējīga un spēcīga valsts pārvalde gūs iedzīvotāju uzticību.

Kad vēl to īstenot, ja ne tagad, kad valstij būs pieejami ievērojami finanšu resursi gandrīz 400 miljonu eiro apmērā digitālajām pārmaiņām?

Uz augšu
Back