Vai Tuvie Austrumi kļūst neticīgi? (17)

Saskaņā ar oficiālo statistiku arābu valstīs ir lielas musulmaņu kopienas - no 60% Libānā līdz gandrīz 100% Jordānijā un Saūda Arābijā. Reliģisko organizāciju attiecības ar valdībām ir ļoti ciešas un nosaka likumus attiecībā uz lūgšanām, medijiem un skolu programmām. Tomēr vairākas jaunas aptaujas ar plašu respondentu loku uzrāda vienu un to pašu tendenci:

Tuvie Austrumi kļūst sekulārāki un pieaug atbalsts reliģiski politisko institūciju reformēšanai.

Libānā oficiālā līmenī neticīgo nav

Prinstonas Universitātes un Mičiganas Universitātes sabiedriskās domas pētījumu centra "Arab Barometer" pētījumā atklājās, ka Libānā pēdējā gadu desmitā dievbijība ir sarukusi par apmēram 43%. Šobrīd sevi par reliģioziem sauc mazāk nekā ceturtdaļa libāniešu, liecina dati no intervijām ar 25 000 cilvēku.

"Mana ģimene ir ļoti reliģioza. Vecāki mani piespieda valkāt galvassegu, kad biju tikai 12 gadus veca," raidorganizācijai "Deutsche Welle" stāsta 27 gadus veca libāniete, kura nepiekrita viņas vārda publiskošanai. "Man nepārtraukti draudēja - ja es to noņemšu, tad degšu ellē." 

Augstskolas gados viņai uzradās draugi-ateisti. "Es pakāpeniski pārņēmu viņu uzskatus. Kādu dienu pirms došanās uz universitāti izlēmu noņemt galvassegu," viņa stāsta. "Grūtākais bija runāt ar ģimeni. Dziļi sirdī man bija kauns, ka esmu likusi vecākiem vilties."

Taču Libānas pilsoņu reģistrā katram pilsonim jābūt norādītai ticībai. Tiek piedāvāti 18 varianti, taču "nereliģiozs" nav starp tiem.

Irāņi atbalsta reformas

Organizācijas "Group for Analysing and Measuring Attitudes in Iran" (GAMAAN) pētījumā par irāņu attieksmi pret reliģiju atklājās, ka vismaz 47% "no reliģioziem ir kļuvuši nereliģiozi". Pētījums balstīts uz intervijām ar 40 000 cilvēku.

"Irānas sabiedrība ir piedzīvojusi milzīgas pārmaiņas. Ļoti strauji augusi lasītprasme un rakstītprasme, valsts ir pieredzējusi ļoti aktīvu urbanizāciju, ekonomiskās izmaiņas atstājušas iespaidu uz ģimenes struktūru, interneta pārklājums pašlaik ir salīdzināms ar Eiropas Savienību, un bērnu skaits uz vienu sievieti ir samazinājies," uzskaita Utrehtas Universitātes reliģijas studiju docents Pūjans Tamini Arabs.

Oficiālā informācija liecina, ka Irānā 99,5 iedzīvotāju ir musulmaņi, lielais vairums no tiem - šiīti. Taču GAMAAN aptaujā paveras cita aina - 78% respondentu tic Dievam, taču tikai 32% uzskata sevi par šiītiem. Saskaņā ar GAMAAN datiem, 9% irāņu ir ateisti, 8% ir zoroastrieši, 7% sevi sauc par garīgi noskaņotiem, 6% ir agnostiķi, bet 5% ir sunnīti. Apmēram 22% neidentificējas ne ar vienu no piedāvātajiem variantiem.

"Vērojama arvien lielāka sekularizēšanās, kā arī ticību un pārliecību daudzveidība," norāda Tamimi Arabs. Izšķirošais faktors ir "valdības un reliģijas saplūšana, kas sabiedrībā radījis nepatiku pret institucionalizēto reliģiju, kaut arī lielais vairākums joprojām tic Dievam", viņš skaidro.

"Deutsche Welle" žurnālistu intervēta sieviete Kuveitā, kura drošības apsvērumu dēļ lūdza nepubliskot viņas vārdu, velk stingru robežu starp islāmu kā reliģiju un islāmu kā sistēmu. "Pusaudzes gados es neatradu Korānā nekādus pierādījumus noteikumiem, ko valdība ar to pamatoja," viņa stāsta. 

Viņa norāda, ka tagad pārmaiņas sabiedrības attieksmē pret islāmu ir ļoti jūtamas, salīdzinot, piemēram, ar laiku pirms 20 gadiem. 

"Atteikšanās pakļauties islāmam kā sistēmai nenozīmē atteikšanos no islāma kā reliģijas," viņa uzsver.

Mičiganas Universitātes sociologs, grāmatas "Religious Sudden Decline" ("Reliģiozitātes pēkšņais noriets") autors Ronalds Inglharts analizējis vairāk nekā 100 valstīs veiktās sabiedriskās domas aptaujas laikā no 1981. līdz 2020. gadam. Viņa novērojumi liecina - arvien vairāk cilvēku neidentificējas ne ar vienu reliģiju, un šī parādība vērojama pat tik atšķirīgās musulmaņu valstīs kā Irāka, Tunisija un Maroka.

Ko nesīs pārmaiņas?

Jo vairāk cilvēku nodala reliģiju no politiskās sistēmas, jo lielāks ir sabiedrības pieprasījums pēc reformām. "Šī tendence liek šķēršļus Irānas un tās sāncenšu Saūda Arābijas, Turcijas un Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) sāncensībai par reliģisko "maigo varu" un līdera lomu musulmaņu pasaulē," uzskata Singapūras Nanjangas Tehnoloģiju universitātes starptautisko attiecību pētnieks Džeimss Dorsijs.

Dorsijs sniedz divus pretējus piemērus - kamēr AAE atcēluši alkohola un neprecētu pāru kopdzīves aizliegumu, Saūda Arābija ateistiskas domas kategorizējusi kā terorisma paveidu.

Saūdarābu disidentam Raifam Badavi par islāma apvainošanu tika piespriests desmit gadu cietumsods un 1000 pātagas cirtieni, norāda Dorsijs. Viņš uzdeva jautājumu, kāpēc Saūda Arābijas iedzīvotājiem obligāti jāpieturas pie islāma, un pauda uzskatu, ka reliģija nespēj atbildēt uz visiem dzīves jautājumiem.