Drošības un komforta prasību iespaidā mūsdienu automašīnas kļūst arvien ietilpīgākas, un vienlaikus attīstās tehnoloģijas, kas nodrošina manevrēšanu un parkošanos. Vienkāršākās no tām agri kļuva pieejamas daudzos masveida modeļos, taču sarežģītajām nācās pacīnīties par klientu uzmanību. Neskatoties uz garāku pieņemšanas procesu, tagad daudzi patiesi novērtē to palīdzību.
Ultraskaņas sensoru tehnoloģiju izstrādāja 70. gados, lai palīdzētu neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem orientēties vidē. Vēlāk tai rada lietojumu transporta nozarē un vēl pēc kāda laika ieviesa sērijveida automašīnās.
Ultraskaņas sensori nosaka attālumu, ņemot vērā, cik ilgā laikā skaņas viļņi atstarojas no priekšmetiem, proti, auto, apmalēm, ēku sienām u.c. Vadītājs automašīnas salonā dzird akustiskus brīdinājuma signālus pīkstienu veidā, un, tuvojoties šķērslim, pīkstieni kļūst biežāki.
Mūsdienu automašīnās akustiskos signālus papildina auto siluets centrālajā ekrānā, kurā grafiski atainots attālums līdz šķērslim. Tas ir visplašāk izmantotais parkošanās palīgs un ir pieejams daudzos jaunajos modeļos. Tāpēc nav nekā pārsteidzoša, ka tas sastopams pat mazajos pilsētas auto, piemēram, Kia Rio, Fiat 500, Volkswagen Polo u.c.
Šī tehnoloģija automašīnās pirmo reizi parādījās 60. gados, taču masveida ieviešanu piedzīvoja vien šā gadsimta sākumā.
Darbības princips ir ļoti vienkāršs - bagāžas nodalījuma vākā paslēptā kamera, braucot atpakaļgaitā, pārraida attēlu uz centrālo ekrānu, ļaujot vadītājam redzēt, kas atrodas aiz automašīnas. Vairumā gadījumu skatu uz aizmuguri papildina automašīnas trajektorijas projekcijas līnijas.
Pirmo reizi izmantojot jauno palīgu, autovadītāji apjuka, taču ātri pie tā pierada.
Lai arī tehnoloģija ir plaši pieejama, tās lietošanu daļēji ierobežo nepieciešamība pēc augstas izšķirtspējas krāsu ekrāna. Kameru parasti neiekļauj ekonomiskās klases modeļu pamata aprīkojumā, bet piedāvā dārgākās versijās. Tomēr tā jau tiek izmantota vairākos populāros pilsētas automobiļos.
Šī tehnoloģija vienā plūsmā apvieno video signālus no vairākām kamerām, kas izvietotas uz automašīnas korpusa, un izveido apkopojošu attēlu, kurā automobilis atainots tā, it kā uz to skatītos no augšas.
Automašīna un tās apkārtne ir redzama centrālajā ekrānā, kas ļauj vadītājam vieglāk novērtēt, vai iecerētā parkošanās vieta ir pietiekami plaša un kāds ir attālums līdz tuvākajam šķērslim. Sistēma parasti darbojas, vien braucot nelielā ātrumā un novietojot automašīnu, un jūs ekrānā vienlaikus varat redzēt attēlu no priekšējās, aizmugurējās un abām sānu kamerām.
Sistēma ir kļuvusi populāra salīdzinoši nesen un visbiežāk ir sastopama SUV automobiļos, piemēram, Kia Sportage un Volkswagen Tiguan.
Pirmās parkošanās palīgsistēmas, ko ieviesa 2003.gadā, neieguva plašu izplatību, taču, laikam ejot, tās ir kļuvušas ievērojami labākas. Tā ir laba ziņa autovadītājiem, kurus biedē paralēlā vai perpendikulārā auto novietošana, jo ar daļu uzdevuma auto spēj tikt galā pats.
Aktīvā parkošanās atbalsta sistēma darbojas, izmantojot sensorus, kameras un programmatūru. Modernākās sistēmas atpazīst brīvās stāvvietas ne tikai pēc attāluma starp automobiļiem, bet arī pēc stāvlaukuma marķējuma.