Teju katrs autovadītājs ir piedzīvojis nervus kutinošo situāciju, kad daudzstāvu autostāvvietā jāveic apgriešanās vai auto jāiebrauc šaurā vietā, turklāt tas jādara steigā. Viena neuzmanīga kustība ar stūri var beigties ar sadursmi, sabojātu garastāvokli un virsbūves remontu.
Drošības un komforta prasību iespaidā mūsdienu automašīnas kļūst arvien ietilpīgākas, un vienlaikus attīstās tehnoloģijas, kas nodrošina manevrēšanu un parkošanos. Vienkāršākās no tām agri kļuva pieejamas daudzos masveida modeļos, taču sarežģītajām nācās pacīnīties par klientu uzmanību. Neskatoties uz garāku pieņemšanas procesu, tagad daudzi patiesi novērtē to palīdzību.
Parkošanās sensori
Ultraskaņas sensoru tehnoloģiju izstrādāja 70. gados, lai palīdzētu neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem orientēties vidē. Vēlāk tai rada lietojumu transporta nozarē un vēl pēc kāda laika ieviesa sērijveida automašīnās.
Ultraskaņas sensori nosaka attālumu, ņemot vērā, cik ilgā laikā skaņas viļņi atstarojas no priekšmetiem, proti, auto, apmalēm, ēku sienām u.c. Vadītājs automašīnas salonā dzird akustiskus brīdinājuma signālus pīkstienu veidā, un, tuvojoties šķērslim, pīkstieni kļūst biežāki.
Mūsdienu automašīnās akustiskos signālus papildina auto siluets centrālajā ekrānā, kurā grafiski atainots attālums līdz šķērslim. Tas ir visplašāk izmantotais parkošanās palīgs un ir pieejams daudzos jaunajos modeļos. Tāpēc nav nekā pārsteidzoša, ka tas sastopams pat mazajos pilsētas auto, piemēram, Kia Rio, Fiat 500, Volkswagen Polo u.c.
Atpakaļskata kamera
Šī tehnoloģija automašīnās pirmo reizi parādījās 60. gados, taču masveida ieviešanu piedzīvoja vien šā gadsimta sākumā.
Darbības princips ir ļoti vienkāršs - bagāžas nodalījuma vākā paslēptā kamera, braucot atpakaļgaitā, pārraida attēlu uz centrālo ekrānu, ļaujot vadītājam redzēt, kas atrodas aiz automašīnas. Vairumā gadījumu skatu uz aizmuguri papildina automašīnas trajektorijas projekcijas līnijas.
Pirmo reizi izmantojot jauno palīgu, autovadītāji apjuka, taču ātri pie tā pierada.
Lai arī tehnoloģija ir plaši pieejama, tās lietošanu daļēji ierobežo nepieciešamība pēc augstas izšķirtspējas krāsu ekrāna. Kameru parasti neiekļauj ekonomiskās klases modeļu pamata aprīkojumā, bet piedāvā dārgākās versijās. Tomēr tā jau tiek izmantota vairākos populāros pilsētas automobiļos.
360 grādu skata kamera
Šī tehnoloģija vienā plūsmā apvieno video signālus no vairākām kamerām, kas izvietotas uz automašīnas korpusa, un izveido apkopojošu attēlu, kurā automobilis atainots tā, it kā uz to skatītos no augšas.
Automašīna un tās apkārtne ir redzama centrālajā ekrānā, kas ļauj vadītājam vieglāk novērtēt, vai iecerētā parkošanās vieta ir pietiekami plaša un kāds ir attālums līdz tuvākajam šķērslim. Sistēma parasti darbojas, vien braucot nelielā ātrumā un novietojot automašīnu, un jūs ekrānā vienlaikus varat redzēt attēlu no priekšējās, aizmugurējās un abām sānu kamerām.
Sistēma ir kļuvusi populāra salīdzinoši nesen un visbiežāk ir sastopama SUV automobiļos, piemēram, Kia Sportage un Volkswagen Tiguan.
Parkošanās palīgsistēmas
Pirmās parkošanās palīgsistēmas, ko ieviesa 2003.gadā, neieguva plašu izplatību, taču, laikam ejot, tās ir kļuvušas ievērojami labākas. Tā ir laba ziņa autovadītājiem, kurus biedē paralēlā vai perpendikulārā auto novietošana, jo ar daļu uzdevuma auto spēj tikt galā pats.
Aktīvā parkošanās atbalsta sistēma darbojas, izmantojot sensorus, kameras un programmatūru. Modernākās sistēmas atpazīst brīvās stāvvietas ne tikai pēc attāluma starp automobiļiem, bet arī pēc stāvlaukuma marķējuma.
Parkošanās palīgus dažkārt kritizē par sarežģīto darbību secību un lēndarbību, tomēr to priekšrocības atsver trūkumus - galvenais, ka tie spēj auto novietot vietā, uz kuras izmantošanu nebūtu gatavs katrs autovadītājs.
Automātiskā parkošanās sistēma
Radījuši parkošanās palīgus, ražotāji ķērās pie vēl vairāk automatizētām sistēmām. Izmantojot tās, braukšana, virziena maiņa, pārnesumu pārslēgšana vairs nav vadītāja uzdevums, jo šos pienākumus pārņem gudrs aprīkojums. Dažos modeļos pat automātiski ieslēdzas P jeb stāvēšanas režīms.
Tehnoloģijai attīstoties, paplašinās arī sniegtās iespējas. Tesla elektromobiļi bija vieni no pirmajiem, kuri varēja iebraukt un izbraukt no autostāvvietas, vadītājam un pasažieriem paliekot ārā. Autonomi veicamais attālums ir ierobežots - tikai ducis metru, bet ar to pietiek, lai auto novietotu garāžā.
Amerikāņu piemēram sekoja BMW un tādas pašas autonomās funkcijas ieviesa 5. un 7. sērijas modeļos.
Jaunās paaudzes Kia Sorento parkošanās sistēma arī ir sasniegusi jaunu attīstības līmeni - vadītājs var apstāties pie brīvas vietas, izkāpt no auto un pabeigt auto novietošanu, izmantojot viedo atslēgu. Sistēma pati kontrolē manevru tempu un var nedaudz mainīt kustības virzienu. Kad sistēma uztver citu automašīnu, riteņbraucēju vai gājēju, tā iedarbina bremzes un atsāk parkošanās procesu tikai tad, kad turpināt manevrus ir droši.
Šo aprīkojumu var izmantot ne tikai auto novietošanai, bet arī izbraukšanai no šauras vietas - ļoti parocīgi biezi apdzīvotās pilsētās un šaurās stāvvietās.
/nginx/o/2020/01/23/12888814t1h6f79.jpg){kind=small}